Pirmdien, 16. janvārī, Liepāju apmeklēja Izglītības un zinātnes ministrijas, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Studentu apvienības pārstāvji, kuri tikās ar Liepājas Universitātes padomi, Senāta un Satversmes dalībniekiem. Dienas beigās delegācijai bija tikšanās Liepājas valstspilsētas domē,
Tikšanās reizē ar Senāta un Satversmes dalībniekiem Liepājas Universitātes rektore Dace Markus iepazīstināja klātesošos ar Liepājas Universitāti raksturojošiem skaitļiem un studiju programmām, uzsverot, ka mēs neesam specializēta universitāte, vēršot uzmanību uz bīstamībām apvienībā ar RTU. Studentu padomes priekšsēdētājs Andis Gailis raksturoja situāciju Erasmus+ apmaiņas iespējās, bet Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa iepazīstināja ar absolventu nodarbinātības datiem, LiepU un LU studiju administrēšanas sistēmu līdzību. Zinātnes prorektore Ieva Ozola pamatoja, kāpēc Liepājas Universitāte tik vienbalsīgi ir izvēlējusies sadarbības partneri Latvijas Universitāti: “Arī Liepājas pašvaldība ir izcēlusi Liepāju kā modernās industrijas centru, un stratēģiskās attīstības dokumentos ir minēta Liepāja kā kultūras un radošuma centrs, šeit jābūt visa līmeņa pētniecībai un radošai darbībai. Turklāt ar Latvijas Universitāti ir daudzi kopīgi projekti. Tāpēc nebūtu prātīgi, izceļot inženierzinātnes, aizmirst par humanitārajām.”
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Dmitrijs Stepanovs uzsvēra, ka sadarbības augstskolu nevar izvēlēties pēc kopīgo studiju virzienu un programmu skaita, bet ar katru no zinātnes universitātēm būtu jāveido konsorcijs. Atkārtoti Dmitrijs Stepanovs norādīja uz trūkumiem – mazo studentu skaitu, zinātnisko kapacitāti un starptautisko sadarbību. Tiek piedāvāts garš integrācijas periods un ANM konsolidācijas grants 10 miljoni eiro, no kuriem puse pienāktos Liepājas Universitātei. Dmitrijs Stepanovs vēlreiz norādīja, ka gala lēmumu pieņem MK, bet ieteikumu dod katra iesaistītā puse. Ierēdnis ieteica Liepājas Universitātes padomei vēlreiz pārrunāt jautājumu ar kolektīvu. Tajos virzienos, kur Liepājas Universitāte ir spēcīga, valsts pasūtījums šajās nišās jāsaglabā esošajā apjomā vai vairāk. Dmitrijs Stepanovs prezentēja gan Liepājas Universitātes ekosistēmas redzējumu, gan attīstības un pārvaldības vīziju, kur ietverta iespēja Liepājas Universitātei saglabāt savu autonomiju.
Diskusiju daļā profesore Ilze Valce vērsa uzmanību uz to, ka IZM prezentācijā nav iezīmēta situācija, ja vadošais partneris būtu Latvijas Universitāte. AIP pārstāvis Aigars Laizāns kā Darba devēju konfederācijas pārstāvis, vērsa uzmanību uz to, ka investors, ienākot jebkurā teritorijā, vērtē, vai te būs speciālisti, humanitārais virziens nāk pēc tam. Diskusijas gaitā Dmitrijs Stepanovs norādīja, ka IZM šobrīd nemin nevienu no zinātnes universitātēm par vadošo partneri. Uldis Zupa atzīmēja, ka reģionālo augstskolu kontekstā Liepājas Universitāte izskatās pietiekami cienījami. Ieva Ozola centās noskaidrot, vai varam būt vienīgais zinātnes centrs Liepājā, jo te ir arī citu, arī privāto augstskolu filiāles.
AIP pārstāvis Aldis Baumanis bilda, ka privātās augstskolas ir ieinteresētas valsts augstskolu attīstībā. Pamatjautājums šeit ir, kā stiprināt Liepājas Universitāti – ir jāzina, kurp doties un tikai tad, pa kādu ceļu. Liepājā ir vajadzīga industriāla attīstība. AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis uzsvēra, ka, izvēloties par vadošo partneri RTU, Liepājas Universitātei ir izredzes nepazaudēt savu identitāti unikālajās programmās, nevis ļaut “apēst” sevi līdzīgajās programmās sadarbībā ar LU. Savu atbalstu iepriekš teiktajam pauda arī Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētājs Andris Grafs, akcentējot, ka Liepājas Universitātei jāsaglabā galavārds galvenajos lēmumos nākotnē. Profesors Edgars Lāms ieteica par vadošo partneri konsorcijā atzīt Liepājas Universitāti. Studentu padomes pārstāve Anna Elizabete Ķēniņa vērsa uzmanību uz to, ka arī enerģētiķus sagatavo skolotāji, kurus savukārt sagatavo Liepājas Universitāte, bet Dabas un inženierzinātņu fakultātes dekāne Anita Jansone pauda bažas, ka, pievienojot zemāka līmeņa filiāļu zinātniekus, tas draud ar sliktu zinātnes akreditāciju Liepājas Universitātei. Sintija Bruže uzsvēra, ka starptautisko attiecību jomā ir darīts daudz , lai Liepājas Universitāte izskatītos labi, bet Latvijas Studentu apvienības pārstāve lika pie sirds ņemt vērā studentu viedokli, aiz reformas nedrīkst aizmirst studentu vajadzības. Arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Inta Genese-Plaude aicināja uz turpmāku argumentētu diskusiju. Arī padomes loceklis Pāvels Jurs rosināja turpināt diskusiju, uzsverot, ka Liepājas Universitātes kolektīvs ir gatavs pārmaiņām. Savukārt Dmitrijs Stepanovs pauda gatavību sarunāties un saskaņot viedokļus.
Foto ŠEIT.