Studentu pieredze

2011./2012.

Astra Fedmane,

studiju programmas

"Biznesa un organizāciju vadība"

3. kursa studente


Šobrīd jau vairāk kā mēnesi studēju Matej Bel Universitātē, Politikas un starptautisko attiecību fakultātē, Slovākijas pilsētā Banska Bystrica.


Ideja pieteikties Erasmus programmai radās nejauši. Gribējās izmēģināt kā tas ir un bija arī gandrīz pēdējais brīdis izmantot iespēju. Sākumā īpaši necerēju, ka tikšu, bet ar laiku arvien vairāk gribējās izturēt konkursu.


Kā jau minēju, pagājis jau vairāk kā mēnesis un mācīties nav viegli, taču nenožēloju nevienu mirkli, ko pavadu šeit. Šī semestra laikā noteikti būšu uzkrājusi pamatīgu pieredzes bagāžu gan sadzīvē, gan studijās, kā arī ieguvusi jaunus draugus un paziņas ne tikai no ārzemēm, bet arī Latvijas.


Dzīvoju kojās kopā ar savu kursa biedreni un vēl vienu meiteni no LiepU. Sadzīvojam ļoti labi nav par ko sūdzēties. Kaimiņos dzīvo meitenes no Polijas, Bulgārijas, Lietuvas, Slovēnijas un vēl viena meitene no Latvijas. Protams, šeit ir arī studenti no citām valstīm, nosaucu tikai sava stāva iemītniekus. Pārsvarā visi ir draudzīgi, bet kā jau vienmēr ir arī izņēmumi.


Mana fakultāte atrodas centrā, tieši blakus rektorātam. Salīdzinot ar citām fakultātēm tā ir arī vismodernākā no visām. Ar vārdu moderns es domāju izremontēts un atjaunots. Centrs nav tālu no kojām, ejot ar kājām, apmēram kādas 30 minūtes. Bet, lai atnāktu atpakaļ no centra vajag nedaudz vairāk laika, jo jākāpj kalnā.


Pilsēta nav liela, manuprāt, tāda kā Liepāja. Daba ir ļoti skaista. Atceros rītu, kad šeit ieradāmies. Bija tumšs, bet, kamēr tikām līdz kojām jau sāka aust saule, un pirmais ko ieraudzījām, izejot uz balkona, bija skaistais skats uz kalniem. Pirms atbraucu uz šejieni nekad nebiju bijusi kalnos. Bet tagad domāju, ka noteikti vēl atgriezīšos.


Protams, ka studenti šeit ne tikai mācās, bet arī apmeklē dažādus pasākumus, brauc ekskursijās utt. Ceļot pa Slovākiju un aizbraukt uz kaimiņvalstīm ir diezgan lēti, it īpaši izmantojot vietējo ISIC karti. Jā, vietējo. Izklausās neloģiski, jo ISIC taču ir starptautiska karte, bet šī vietējā ISIC karte ir vajadzīga ne tikai ceļošanai, bet arī sabiedriskajam transportam pilsētā un universitātes bibliotēkai. Tā ir arī kā studenta apliecība LiepU.


Studenti šeit ceļo bieži, it īpaši tie, kuriem stipendija atļauj. Nedēļas nogalēs kojas ir gandrīz tukšas. Vietējie studenti jau ceturtdienās brauc uz mājām. Cik esmu runājusi ar vietējiem studentiem, tad arī viņiem lekcijas nav daudz.


Visiem apmaiņas studentiem ir vienāds lekciju saraksts. Gan bakalaura, gan maģistra studentiem. Septembrī mums iedeva lekciju sarakstu un paši izvēlējāmies, ko no piedāvātā studēsim. Daži priekšmeti ir katru nedēļu, bet ir arī tādi, kas notiek tikai katru otro nedēļu. Nav tā, ka no rīta līdz vakaram jāpavada skolā.


Katram apmaiņas studentam ir savs buddy. Cilvēks no tavas fakultātes, kurš palīdz tikt galā ar dažādām lietām, piemēram, sagaida autoostā, palīdz piereģistrēties kojās utt. Šeit cilvēki diezgan slikti zina angļu valodu. Es izvēlējos pamācīties slovāku valodu, lekcijas ir vienreiz nedēļā. Un pasniedzēja ļoti jauka. Valoda nav grūta daudzi vārdi tādi paši vai līdzīgi kā krievu valodā.


Šeit ir diezgan silti. Atbraucām 18.septembrī un vairāk kā mēnesi laukā bija ap 25 grādiem pa dienu. Protams, oktobrī pāris dienas bija arī lietus. Bet kopumā laiks ir silts. Arī šodien, 31.oktobrī, ir saulains un 16 grādi.


Iesaku katram izmatot iespēju studēt citā valstī. It īpaši Erasmus, jo tāda ir tikai viena iespēja! 



 

Andra Feldmane,

studiju programmas

"Pamatizglītības skolotājs"

2. kursa studente

Sveiciens no zaļās salas Īrijas! Lai gan sākotnējais priekšstats par Dublinu un Īriju visiem varētu būt daudz maz vienāds – pelēka, lietaina un drūma zeme, kurā ne mazums latviešu pelna iztiku – varu droši teikt, ka šis iespaids ir maldīgs un manā gadījumā tika gāzts jau pirmajās dienās, atrodoties šeit! Dublina ir skaista pilsēta un Īrija pati – neaprakstāmi gleznaina vieta!


Jau trešo mēnesi esmu Froebel College of Education, Dublinā. Šo skolu izvēlējos, jo ticēju, ka šeit iegūšu visvairāk savai profesionālai izaugsmei. Un tieši tā arī ir! Šī koledža ir pavisam neliela (tikai priekš sākumskolas skolotājiem), bet tieši tas šo skolu un manu pieredzi tajā padara tik īpašu. Studenti viens otru pazīst, pasniedzēji un studenti ir kā labi paziņas, visi viens otru uzrunā vārdā. Valda tāda draudzīga kopības sajūta, jo bieži notiek dažāda veida kopīgi pasākumi (sākot no Environmental Society, gan beidzot ar jauniešu grupu koncertu un ballīti līdz pusnaktij). Pretēji mūsu pieredzei, šeit salīdzinoši daudzi topošie sākumskolas skolotāji, ir arī vīrieši. Koledžai ir lielisks nodrošinājums pedagoģiskajam procesam – bibliotēka ir pilna ar lielisku izziņas literatūru, mācību telpās ir viss nepieciešamais aprīkojums utt. Lekcijās gandrīz vienmēr studentiem tiek izdalīti materiāli par konkrētās lekcijas tēmu. Dabaszinību un matemātikas lekciju telpas ir iekārtotas gluži kā sākumskolas klases – pie sienām ir plakāti, ir daudz dažādu grāmatu, rotaļlietu, mācību materiālu. Respektīvi, lektori lekcijas laikā visu var uzskatāmi demonstrēt studentiem. Esmu ļoti aizrauta ar visām šeit redzētajām idejām, kas, kā zināms no Frīdriha Frēbela pedagoģiskajiem uzskatiem, balstās uz mācīšanos darot, t.i., pētot, eksperimentējot, analizējot utt. Tā ir fantastiska pieredze man, kā topošajam pedagogam, jo kā zināms, mūsu skolēni Latvijā pavada daudzus skolas gadus pie grāmatām, spiesti iemācīties no galvas tik daudz informācijas, kas nemaz nav nepieciešama! Tieši šīs filozofijas dēļ, arī šeit daudzas lekcijas vairāk atgādina mācību stundas vidusskolā – tās ilgst tikai 50 minūtes un bieži vien ir jāiesaistās dažādās aktivitātēs, ne vien jāklausās lektora runātajā. Uzskatu, ka šī koledža visvairāk var lepoties ar saviem pasniedzējiem, kas ir apburoši profesionāļi , tāpat kā vienkārši lieliskas personības. Šeit sastaptie lektori manī atstāj spēcīgu iespaidu, gan viņu augstā izglītības līmeņa, gan viņu pieredzes, gan viņu dzīves uztveres dēļ.


Dublinas pilsēta sākumā šķita ļoti liela, bet nu jau liekas, ka ir tāda pati kā Rīga. Redzēt šeit ir daudz ko – neskaitāmas pasaules mēroga apskates vietas! Dublina izceļas ar krāšņām celtnēm, kas saglabājušās no viduslaikiem, kad Dublinas centrs ir bijis svarīga vikingu apmetnes vieta, gan arī vēl no senākiem laikiem! Krāšņas ir Sv. Patrika un Kristus katedrāles. Liela daļa ēku ir lieliski klasicisma piemēri. Ja neesi tik ļoti ieinteresēts arhitektūrā, Dublina piedāvā arī vērtīgu mākslas programmu – šeit ir ap 20 dažādu galeriju, katra no tām izceļas ar savu stilu un ekspozīciju dažādību. Nacionālajā galerijā ir apskatāmi oriģinālie Van Goga, Goijas un citu pasaules slavenu mākslinieku darbi. Tāpat šeit ir arī daudz muzeju, ar vērtīgām ekspozīcijām, kuru apskatei pat ar vienu dienu ir par maz. Tāpēc gribu teikt, ka Dublina piedāvā ļoti daudz no kultūras – tādas, kādu Latvijā, iespējams, nekad nevarēsim savām acīm redzēt. Un pats galvenais – gandrīz visi muzeji un galerijas ir par brīvu! Tas ir apbrīnojami, cik Īrija daudz iegulda līdzekļus kultūrā. Jo muzeji ir lieli, plaši, moderni un sakārtoti. Tāda pati arī ir visa Dublinas pilsēta.


Lielisks piedzīvojums arī ir zoodārza apmeklējums. Dublinas zoodārzs atrodas lielākajā Eiropas mēroga pilsētas parkā un ir viens no vecākajiem zoodārziem pasaulē. Tas izceļas ar to, ka tajā ir apskatāmas daudzas izmirstošas dzīvnieku sugas no visas pasaules.


Vēl viena neatņemama Dublinas sastāvdaļa ir tradicionālie īru pabi. Tie šeit ir neskaitāmi daudz, īpaši Temple Bar rajonā – pabu, klubu, suvenīru veikalu, kafejnīcu un restorānu rajons, kurā katru vakaru skan dzīvā mūzika un cilvēki atpūšas draugu lokā pie pintes alus. Katrs pabs ir veselas apskates vērts, jo katrs no tiem ir atšķirīgs savā gaisotnē, dizainā, iekārtojumā, izklaides programmā un dzērienu piedāvājumā. Daudzi no Dublinas pabiem īrus un pilsētas viesus uzņem jau kopš viduslaikiem! Maldīgs ir priekšstats, ka īri dzer uz nebēdu un tad dara muļķības. Īriem patīk iedzert, bet ar mēru, viņi māk labi atpūsties un priecāties.




Un protams – mežonīgā Īrijas daba! Pietiek tikai iekāpt pilsētas vilcienā un jau pēc pusstundas esi piejūras pilsētā Brejā, no kuras paveras skats uz jūru austrumu pusē un uz kalniem rietumu pusē. Mazliet vairāk laika vajadzīgs, lai nokļūtu tik skaistās vietās kā Golveja, Kerrija vai Viklovas kalni – viena par otru skaistāka un iespaidīgāka! Skats kā no bilžu grāmatas un fotogrāfijās nemaz nav ieliekams šis skaistums. Tas ir jāredz pašam!


Un, protams, neaizmirstiet nogaršot tradicionālo Guiness alu vai Jameson viskiju, tikko nākušu no ražotnes, nevis pirktu veikalā.


Cilvēki šeit ir tik jauki un pozitīvi! Vienmēr smaida un joko, vienmēr palīdzēs Tev, ja būsi kādā ķezā – parādīs, kur jāiet, apjautāsies, vai viss kārtībā. Autobusa šoferi un pārdevēji svilpo un smaida. Šķiet, ka neesmu redzējusi šeit nevienu īgnu vai nomāktu cilvēku!


Laiks šeit nemaz nav tik mitrs, kā domājams. Lietus tā biežāk sāka līt tikai oktobra beigās, bet tik un tā aizvien pat novembrī reizēm gadās arī ļoti siltas un saulainas dienas.


Nedomājiet, ka pārrunu jautājums par krīzes situāciju ir tikai tāds joks vien – jo, sakot no pieredzes, tādas situācijas mēdz gadīties visiem un ne vienu reizi vien. Ir bijuši daži grūti momenti, bet ar visu vari tikt galā, jo Tu taču esi students - jauns, izturīgs, komunikabls un spēj uz visu paskatīties no gaišās puses!


Īrija ir dārga valsts – to varu teikt droši, bet ja grib, var atrast veidus, kā šeit labi ietaupīt.


Mīļie studenti, izmantojiet šo fantastisko iespēju un noteikti brauciet Erasmus apmaiņas programmā, vienalga, uz kuru valsti, jo ko redzēt būs visur! Dariet to, kamēr vēl ir šāda iespēja. Neatlieciet šo fantastisko piedzīvojumu uz nākamo vai aiznākamo gadu, bet piesakieties tūlīt! Jo zinot politiku mūsu valstī, nevar zināt, vai nākamajā gadā maz tik daudz iespēju studentiem tiks dots!


Slán!


 



Sintija Pelnēna, Egils Vernavs,

studiju programmas

"Datorzinātne"

 2. kursa studenti


Atbraucām uz Poliju Erasmus studijās kā pāris, tāpēc kopējie iespaidi pa visu apkārt notiekošo, aktivitātēm, sadzīvi un kultūru ir diezgan līdzīgi.


Elblonga gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā ir lielāka par Liepāju, bet tas nemaz nav jūtams. Arī pilsētas iedzīvotāju vidū var just, ka viņi šo pilsētu uzskata par salīdzinoši mazu, jo īpaši ņemot vērā, ka 60km attālumā ir liela pilsēta Gdaņska, kas ir liels plus lielo ballīšu, pasākumu un lielu iepirkumu centru cienītājiem. Pati Elblonga mūsu skatījumā ir diezgan jauka un vienkārša pilsēta, kura ļoti strauji attīstās. Vide sakopta, daudzdzīvokļu ēkām āra korpusi ar balkoniņiem ir atjaunoti, kuru dizainus var vienkārši baudīt, ceļi tiek atjaunoti un lielākā daļa jau ir labā stāvoklī. Cauri visai pilsētai vijas neliela upīte, gar kuru iet cilvēkiem staigājama taciņa, sakopta apkārtne, skaisti tiltiņi, arī parki, bet tālāk no centra vēl notiek būvēšanas darbi un vis rit pilnā sparā. Vecpilsēta gan ir samērā neliela, bet neskatoties uz to, fantastiski sakopta, glīta, ar ļoti daudziem dažādiem krodziņiem, kuros mēdz skanēt arī dzīvā mūzika, dažādas ēstuvītes. Pilsētā ik palaikam notiek dažādi vietējo iedzīvotāju pasākumi, ceturtdienās studenti iet pa brīvu uz klubiem izklaidēties, ir iespēja aiziet uz „Multikino” noskatīties jaunākās filmas un ne tikai. Šogad, kad esam šeit Erasmus studenti, Polijā notiek UEFA EURO 2012, tāpēc visās pilsētās tas ir jūtams un sajūta ir fantastiska. Pat šeit Elblongā, kur pašas spēles nenotiek, pilsētas laukumā ir izlikts liels ekrāns, kur pilns laukums fanu un mēs viņu starpā kaislīgi fanojam līdzi poļu spēlēm. Katru vakaru tur notiek koncerti, pa dienu atrakcijas. Pilsēta ir kārtīgi atdzīvojusies. Var redzēt gandrīz katrā māja karājamies kādu Polijas karogu, cilvēki staigā ar Polijas simboliku, mašīnām karodziņi un bērni tur pat vai katrā sētā spēlē futbolu. Jā, tas mums bija patīkams pārsteigums, ka laukumu, kur spēlēt futbolu vai tenisu kortu viņiem ir. Sportistiem noteikti šeit ir vieta, kur sevi izpaust.


Cenas Polijā studentiem ir ļoti draudzīgas. Lielākoties, lai aizbrauktu uz kādu citu pilsētu, izmantojam vilcienus, kas viņiem šeit iet samērā bieži. Studentiem biļetēm ir 50% atlaide! Un cenas tāpēc nav augstas, arī autobusiem ir atlaide, bet ne tik lielas. Katrā ziņā, dzīvojam šeit un droši pērkam ko vēlamies un nesēžam uz diētas un daudz neatsakāmies, jo var atļauties. Polijā, mūsuprāt, ir diezgan sakārtota nodokļu sistēma, ir 3 dažāda veida PVN atkarībā no preces. Piena produkti šeit tiešām ir lētāki. Dotajā mirklī, salīdzinot ar Latvijas cenām, piens maksā uz pusi lētāk. Dārgāks īsti nekas nav, pārējais salīdzinoši vienāds vai kaut kas nedaudz lētāks. Mūsu iecienītākais pārtikas veikals ir „Biedronka”, jo tas arī ir lētāks nekā pārējie. Tikai viena piebilde, šajā veikalā par pirkumiem var samaksāt tikai skaidrā, bet pie tā ātri pierod un tā vairs nav problēma. Tātad, par cenām nav ko uztraukties un ņemot vērā transporta cenu izdevīgumu studentiem, arī paceļot ir iespējams. Dzīvojam mēs pašā Polijas augšā un bijām aizbraukuši līdz pat Polijas apakšai – Zakopanei, pilsētu kalnos ar fantastiski svaigu kalnu gaisu. Apskatījām arī Krakovu un Vroclavu – ļoti skaistas pilsētas, kuras aizrauj ar savu dzīvīgumu un reizē romantismu. Un Vroclavas ūdens strūklaku noteikti ir vērts apskatīt. Brīvdienu vakaros tur ir speciāli šovi, kas vienkārši atstāj neizmirstamu iespaidu. Vroclavā bijām visu Polijas Erasmus studentu sanāksmē, tāpēc izbaudījām šo pilsētu no dažādiem skata punktiem. Vienīgi ceļojot sastapāmies ar nelielu problēmu, ka daudzi cilvēki nerunā angliski un krievu valodu tikai tiešām vecākie ļaudis saprot un arī ne visai labi. Visnepatīkamākais atgadījums ar valodas problēmām mums atgadījās Gdaņskā, kad vilciena stacijā sievietes pie kasēm tikai raustīja plecus, kaut ko poliski murmināja un bija visai neapmierinātas ar situāciju un neatsaucīgas, bet tas arī bija viens vienīgs atgadījums. Citās pilsētās cilvēki patiesībā ir ļoti atsaucīgi un cenšas palīdzēt kā nu māk.


Poļu valodai ir nelielas līdzības ar krievu valodu, tāpēc šo to no konteksta var pat nojaust, bet ne tik labi, lai sekotu līdzi poļu lekcijām. Mūsu lielākā vilšanās bija par pasniedzējiem. Netikām brīdināti par tādu situāciju, ka kāds pasniedzējs varētu nezināt angļu valodu, bet šāda problēma bija tikai ar diviem pasniedzējiem. Nu ko, neko nesaprotam, bet ātri vien sadraudzējāmies ar studentiem, kuri diezgan tekoši runāja angliski un ar viņu tulkošanas palīdzību tikām kaut kā līdzi. Viegli nebija, bet, ņemot vērā, ka paši pasniedzēji saprata situācijas sarežģītību, izdomāja mums nedaudz savādāku mācību sistēmu. Par citiem pasniedzējiem cepuri nost! Esam ļoti apmierināti ar viņu mācību sistēmu – vispirms teorētiska lekcija, pēc tam laboratorijas, kurās izmantojam tikko iegūtās teorētiskās zināšanas. PHP pasniedzējs pilnībā visu tulkoju, vielu labi paskaidroja, savukārt pasniedzējs, kas pasniedza mums lietas par 3d skanēšanu un programmu, ar kuru apstrādāt 3d objektus un veidot, bija atraktīvs un aizraujoši iesaistīja visus studentus savās lekcijās. Paši tikām ieskanēti un savus portretus pārveidojām, veidojām 3d dizainus, lai tos pēc tam izgriezu ar speciālu iekārtu, kas griež metālu ar ūdeni. Kā arī šis pasniedzējs piedāvāja mums iespēju apmeklēt pēc mūsu pašu brīvas gribas vēl citas viņa lekcijas. Savukārt kāds cits pasniedzējs izveidoja speciāli mums sistēmu un strādāja atsevišķi, kā rezultātā, izveidojoties labākam kontaktam, ieguvām arī papildus zināšanas citās lietās, par kurām viņš bija speciālists. Vai varat iedomāties datorzinātņu pasniedzēju spēlējam kopā ar savu studentu  pingpongu?


Erasmus departaments mūsu viesaugstskolā vienmēr ir bijis atsaucīgs un ir palīdzējis visos jautājumos un palīdzējis saprasties ar pasniedzējiem, kad ir bijušas kādas problēmas ar saziņu. Rīkojuši arī kopīgus izbraucienus uz apkārt esošajām pilsētām. Braucām zirgu pajūgā pie jūras un baudījām poļu tradicionālos ēdienus, pavadījām fantastiski laiku un dalījāmies pieredzēs.


Mācoties šeit saskatījām arī tās lietas, ko labprāt gribētos pamainīt mūsu pašu skolās, skaidri redzējām plusus un mīnusus. Ir daudz vieglāk mācīties dzimtajā valodā vai angļu valodā, kad pasniedzējs ir spējīgs kvalitatīvi paskaidrot vielu. Mācīšanās poliski tiešām bija kā taustīšanās miglā, bet viņu mācību sistēma bija tiešām pārdomāta un sakārtota. Par šo braucienu nenožēlojam ne mirkli. Kaut arī pilsēta ir neliela un kultūratšķirības lielas nepiedzīvojām, jo šeit nebija daudz Erasmus studentu kā tas varētu būt lielākā pilsētā, tikai viena meitene no Ungārijas un forši pieci Spāņu puiši, tomēr izrāvāmies no savas vides un apskatījām pasauli, iedrošinājām sevi kaut kur doties, redzējām mācību kvalitāti un varējām salīdzināt.


Uz Poliju noteikti iesakam studentiem braukt! Varbūt ne gluži uz kādām mazākām pilsētām, jo lielākajās pilsētās noteikti varēs piedzīvot lielākas kultūras pārmaiņas. Un esiet gatavi tam, katieši no Erasmus studentiem šeit ir ļoti daudz spāņu un turku, tāpēc neesiet pārsteigti, ja tiekat ierauti spāņu bariņā un varbūt brīžiem jutīsities vairāk kā Spānijā nekā Polijā. Un nejautājiet poļiem vai viņi māk angļu valodu, jo viņi teiks „nē”, lai gan viņiem vienkārši vajag sākt runāt un valoda pati aizies uz priekšu. Lai arī varbūt daudzi runā slikti angļu valodā, saprast jau viens otru mēs visi varam!



Sintija Treimane,

studiju programmas

"Komunikāciju vadība"

3. kursa studente

Norway – wild and beautiful


2012. gadu iesāku ar lieliskām pārmaiņām – studijām Norvēģijā, Voldas Universitātē. Jau pirmajās lekcijās bija skaidrs, ka šeit atšķiras gan mācīšanas metodes, gan paši studenti. Tā kā Liepājas Universitātē studēju Komunikācijas vadību, tad arī izvēlētie priekšmeti bija saistīti ar šo jomu. Apgūstu trīs lekciju kursus – „Photo for media”, „Editorial design” un „Norwegian language” . Pats interesantākais ir tas, ka šeit nākas studēt lietas, kuras mājās nemāca, piemēram, foto vēsturi, fotografēšanu, fotoaparāta uzbūvi, bilžu apstrādes programmas utt. Pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši un ir acīmredzams, cik ļoti viņiem patīk tas, ko dara. Nav vienkārši sausa tēmas izklāsta – ir emocijas un dzirkstele pasniedzēju acīs. Lekciju laikā auditorijā ir diezgan nepiespiesta atmosfēra, pirmajās reizēs biju pārsteigta redzot, kā norvēģu meitene atver pusdienu kārbu un sāk ēst vistiņu, mierīgi turot kājas uz galda, kamēr pasniedzējs stāsta svarīgas lietas. Taču pēc kāda laika pie tā pieradu, sapratu, ka te patiesi ir atšķirīgs dzīvesveids un lietu uztvere. Šeit tiek mācīts domāt ārpus ierastā, ārpus rāmjiem. Lekcijas gan nenotiek bieži, parasti divas vai trīs reizes nedēļā, jo tiek uzdoti daudzi patstāvīgie darbi. Patiesībā, šajā universitātē savu izglītību ir ieguvuši daudzi Norvēģijā pazīstami žurnālisti un mediju speciālisti. Un mani tas it nemaz neizbrīna, šeit ir iespēja darboties studentu radio, televīzijā, rakstīt avīzē, un tas viss ļoti augstā līmenī. Arī es sāku darboties studentu televīzijā, un tiku pie milzīgas, neatsveramas pieredzes apgūstot televīzijas tehnisko pusi, pat filmējām tiešraides vietējam mūzikas festivālam. Universitātē ir pieejama visa nepieciešamā aparatūra, arī fotostudija. Universitāte piešķir auto, ja tas nepieciešams kāda darba izpildei, kā arī dod finansējumu. Šo iespēju izmantojām un mēs, pāris internacionālie studenti, izveidojām  paši savu kulinārijas raidījumu, kurā pasniedzēji un studenti gatavo savu valstu ēdienus. Raidījuma tapšanā pasniedzēji nepiedalījās – viss mūsu pašu rokās, rezultātā atsauksmes bija pat labākas nekā cerēts. Kopumā mācību kvalitāti vērtēju kā ļoti augstu, arī paši studenti ir ļoti ieinteresēti tajā, ko dara. Tādēļ arī visi darbi šeit iet tik ātri uz priekšu, jo var redzēt ar kādu aizrautību studenti iesaistās dažādās aktivitātēs. 

 

Volda ir maza, ir tikai aptuveni 7000 iedzīvotāju, no kuriem puse ir studenti. Te ir divas izklaides vietas, un pārsvarā visi apmeklē vietējo studentu klubu - „Rokken” . Visiem studentiem ir iespējams kļūt par brīvprātīgo darbinieku šajā klubā, kas, manuprāt, ir ļoti liels pluss, jo citādāk dārdzības dēļ nekādas dižās izklaides studenti atļauties nevarētu.


Brīvprātīgo darbs sniedz iespēju apmeklēt koncertus, festivālus bez maksas vai ar atlaidēm, kā arī palīdz iejusties vidē, jo strādājot nevar iztikt bez komunikācijas ar vietējiem un iebraucējiem. Kā arī ir iespēja iesaistīties Sarkanajā krustā, ceļotāju klubā „Natura” un vēl daudz kur citur. Visiem studentiem ir bezmaksas pieeja peldbaseinam.

 

Kā jau zināms, Norvēģija ir viena no visdārgākajām valstīm pasaulē, par to pārliecinājos pirmoreiz ieejot veikalā un pazaudējot ēstgribu uz kādu laiku. Taču ar laiku tiek pierasts, un tīri vai brīnums, bet reizēm pat izdodas atrast lietas, kas ir lētākas nekā Latvijā, īpaši apģērbu atlaižu laikā. Vidēji nedēļā par pārtiku nākas samaksāt 50.00ls, bet par dzīvesvietu – 250.00ls mēnesī. Norvēģu valoda ir sarežģīta, to ir grūti iemācīties, jo tai ir dažādi dialekti, ir iespēja, ka norvēģis, kurš dzīvo valsts dienvidos, nesapratīs norvēģi, kas dzīvo ziemeļos! Valoda parāda, no kuras vietas Norvēģijā tu esi. Taču šeit nav nekādu problēmu sarunāties angliski – to prot visi studenti un lielākā daļa citu iedzīvotāju. Man nav nācies sastapt nevienu, kurš neprastu angliski komunicēt.

 

Ir ļoti grūti iedraudzēties ar norvēģiem. Viņi smaidīs un sarunāsies, bet nākamajā dienā pat nesasveicināsies. Ir ilgu laiku jābūt kādas personas sabiedrībā, lai tevi sāktu uzskatīt par paziņu vai draugu. Tie ir diezgan noslēgti un ģimeniski, reizēm šķiet, ka viņiem ir bail no nepazīstamiem cilvēkiem, tie negrib kādu sev pielaist pārāk  tuvu, tādēļ ir uzmanīgi. Ikdienā nav iespējams redzēt emocijas, ne prieku, ne dusmas, vēl aizvien nevaru iedomāties kā izskatās iemīlējies norvēģu pāris. Sadošanās rokās, apskaušanās – reti redzama parādība. Esmu ieguvusi pāris norvēģu draugus, kuri ir atvērušies draudzīgām sarunām un kopīgai laika pavadīšanai, lai gan tai pat laikā nav īsti saprotams - vai patiesi. Ir ļoti svarīgi, kur iepazītais cilvēks ir uzaudzis, ja pilsētā – būs atvērts komunikācijai, ja no maza ciemata, tad ne īpaši. Ļoti liels aspekts ir arī tas, vai iepazītais cilvēks ir bijis kādā studiju apmaiņas programmā un vai ceļo, ar šiem cilvēkiem ātrāk izveidojas draudzīgs kontakts. Vēl kāds fakts – jo tālāk dabā esi jo draudzīgāki norvēģi kļūst, tie sāk sveicināties un smaidīt, pat runāties. Tādēļ, ja gribas redzēt priecīgu norvēģi – jādodas kalnos vai vienkārši prom no pilsētas.


Transporta cenas ir augstas, priekš studentiem- pat pārāk. Tādēļ ar vēl pāris studentiem izdomājām labu alternatīvu - stopēšanu! Un tas izdodas lieliski, varbūt ne gluži ērts, bet lēts veids kā ceļot noteikti. Norvēģijas daba ir varena, skati elpu aizraujoši un pastkartes cienīgi ik uz soļa. Lieldienu brīvdienās, kas norvēģiem ilgst divas nedēļas, paviesojāmies Bergenā, otrajā lielākajā Norvēģijas pilsētā, kas atrodas septiņu kalnu ielenkumā. Tai ir savs šarms, burvīga vecpilsēta, kura savu skaistumu saglabājusi no Hanzas laikiem, caur ielām vijas senatnes aura un izslavētajā zivju tirdziņā man pat bija iespēja nogaršot vali. Šī ir pilsēta, kas pavisam noteikti jāredz!

 

Iesaku uz Voldu doties tieši mediju cilvēkiem, jo šī ir vieta, kur var izpausties un realizēt praktiski jebkuras idejas. Atbraucot šeit, ir jārēķinās ar augstām cenām, taču ar ļoti sakārtotu apkārtni un pavisam citu dzīvesveidu