2011. gada 31. janvārī pārstāja pukstēt Liepājas Universitātes profesora Jāņa Menča sirds.
Jāņa Menča mūžs 1914. gada 4. maijā aizsācies Vidzemes pusē – Valmieras apriņķa Braslavas pagastā. 1934. gadā viņš beidzis Rīgas skolotāju institūtu, 1960. gadā – Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. 1977. gadā aizstāvēta disertācija pedagoģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, 1993. gadā iegūts habilitētā pedagoģijas doktora grāds. Vairāk nekā 60 gadus Jānis Mencis ir dzīvojis un strādājis Liepājā – Liepājas Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolā un Liepājas Universitātē, kur iegūts arī visaugstākais akadēmiskā darba novērtējums – profesora amats. Tomēr Jāņa Menča personības būtību vispilnīgāk raksturo Skolotāja vārds.
Jānis Mencis bija dzimis matemātiķis un matemātikas pedagoģijai viņš veltījis visu savu raženo mūžu. Ar Skolotāja vārdu ir saistīts vesels laikmets Latvijas matemātikas pedagoģijā, tātad arī matemātikā un daudzās citās Latvijas zinātņu un tautsaimniecības nozarēs. Šodien grūti atrast kādu nozari, kurā nestrādātu kāds no Skolotāja audzēkņiem.
Jānis Mencis ir daudzu jo daudzu matemātikas mācību grāmatu un mācību līdzekļu autors. Šis mantojums ir neizmērāms – no viņa mācību grāmatām matemātiku ir mācījušās vairākas paaudzes, no tām mācās mūsdienu skolēni un nākotnē mācīsies arī viņu bērni.
Daudz atzinības Skolotājs ir saņēmis par savu darbu. Kad 1994. gada 25. oktobrī tika atjaunots Triju Zvaigžņu ordenis, Jānis Mencis bija starp pirmajiem Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējiem. Viņš bija pirmais, kas saņēma Goda liepājnieka titulu. Tomēr vislielākā balva Skolotājam ir sirsnīgās atmiņas un pateicības vārdi no skolēniem, studentiem un kolēģiem.
Viss mūžs atdots savai tautai, savai Zemei, visi spēki veltīti Latvijas skolām. Jāņa Menča mūža gājums samērojams ar Latvijas valsts mūžu: no valstiskuma veidošanās pirmsākumiem un Latvijas uzplaukuma cauri skarbajiem Otrā pasaules kara un pēckara gadiem līdz Latvijas valsts atjaunošanai. Skolotāja personība ir patiesa patriotisma, radoša gara, dzimtenes mīlestības, folkloras un latviskuma izjūtas paraugs.
Skolotājam Jānim Mencim piemita rets talants izjust un iemācīt citiem gan matemātikas harmoniju, gan mūzikas precizitāti. Visi viņa studenti atmiņā paturējuši kopīgi dziedāto dziesmu „Vasara bija, mēs gājām pa ceļu…” Un ceļš turpinās audzēkņos, studentos, kolēģos, grāmatās.
„Audzināt nozīmē – gandrīz nemanot panākt, lai audzēkņi atkārto mani, ” tā kādā intervijā teicis Jānis Mencis. Skolotāj, paldies, ka mums bija dota laime dzīvot un strādāt kopā ar Jums!
Liepājas Universitāte