Jaunumi:

Atpakaļ
Karlīna Mikne | Sabiedrisko attiecību daļa, 01.07.2014 00:00

Emocijām piepildīti Studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus”

Ceļš uz 17. Baltijas Studentu dziesmu un deju svētkiem Daugavpilī Liepājas Universitātes dziedošajiem un dejojošajiem studentiem jau sākās iepriekšējā vakarā un naktī. Mēs visi TDK „Banga” bangotāji kravājām čemodānus un sazinājāmies tīmeklī. Katrs ar savām emocijām, gaidām, priekšnojautām. Uz svētkiem gan mēs, TDK „Banga”, gan Liepājas Universitātes dziedošie studenti izbraucām trijos naktī, jo tieši liepājnieki ir tie, kuriem uz Daugavpili jāmēro ceļš pāri visai Latvijai. Studentiem tas nesagādā grūtības, krustojām galvas, kājas un rokas, sniedzām viens otram plecu, uz kura pagulēt, un ceļš līdz Daugavpilij paskrēja nemanot.


Šie „Gaudeamus” svētki TDK „Banga” bija otrie un šogad vēl kuplākā skaitā, jo mūsu dejotāju ģimeni ir papildinājis Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Bandzenieki”.


Pirmās prieka un pārsteiguma emocijas guvām, kad mums izdalīja „Gaudeamus” speciālizdevumu. Tajā bija neformāls attēls ar TDK „Banga” dejotājiem no „Gaudeamus” ieskaņas koncerta Ķīpsalā ar tekstu „TDK „Banga” jauniešiem „Gaudeamus” svētku ģenerālmēģinājuma starplaikos dzirkstīja prieks, sirsnīgums un mīlestība pāri visam”, kas tieši raksturo bangotāju, studentu un liepājnieku garu.


Latvijas studentu koru koncerts „Līgodama upe nesa” bija pirmais koncerts, kurā tērpāmies latviešu tautas tērpos. Tajā mums bija iespēja dejot trīs dziesmām un vienā no tām demonstrēt, manuprāt, Kurzemes skaistākos un greznākos svētku tērpus – Nīcas un Bārtas tautastērpus. Jau pēc koncerta sekoja skrējiens uz tautas deju lieluzveduma mēģinājumu.


Tautas deju lieluzveduma Latvijas programma ilga vien pusstundu un tajā dejojām piecas dejas, bet izlikām tajā sevi visu. Deja pati par sevi ir emociju un dažādu pārdzīvojumu avots, īpaši, ja ir iespēja būt kopā ar savējiem  - draugiem, deju kolektīvu, un tieši studentiem, tā ir tava piederība, būtība. Pēc skrējiena no vienas dejas uz otru, pēc katras dejas stāsta izdzīvošanas, savas emocijas saprotu tikai pēc fināla nodejošanas, tad, kad viss apstājās, tad tikai tver skatītāju apbrīnu, aplausus, cieņu un pateicību par tik skaistu koncertu. Un tam visam pāri apkārt tik daudzu dejotāju, uz kuriem paskatoties tu redzi, viņi jūtas tāpat.


Lepnums un gandarījums par mūsu vadītāju Kristīni Finku, kura šajos svētkos bija deju mākslinieciskā vadītāja Rolanda Juraševska asistente un dejas virsvadītāja. Kad Tautas deju lieluzveduma noslēgumā mūsu vadītāju Kristīni Finku godināja kopā ar pārējiem deju virsvadītājiem, bija jūtams prieks, patīkama kņudoņa, lepnums par padarīto, sasniegto un kopīgi noieto ceļu.


Pēdējā dienā bija noslēguma koncerts Stropu estrādē. Uz Stropu estrādi devāmies ar tramvaju, kurā satikām kori no Jelgavas, tad nu kopīgi arī pieskandinājām tramvaju ar Liepājas himnu, Jelgavas studentu himnu un daudzām citām latviešu dziesmām.


Noslēguma koncerta unikalitāte bija tajā, ka dziesmas izpildīja visu trīs valstu kori kopā. Patiesa cieņa un izbrīna igauņu un lietuviešu dziedātājiem, kuri izrādīja interesi un lūdza iespēju dziedāt tik ļoti skaisto latviešu dziesmu „Dvēseles dziesma”. Šo dziesmu novērtēja un iemīlēja 16. Baltijas Studentu dziesmu un deju svētkos Viļņā. Latviešu tautas deja vienmēr izcēlusies ar dinamiku un tieši ar enerģiskiem deju soļiem Latvijas dejotāji noslēdza studentu svētkus, dejojot deju „Jautrās dzirnavas”.


Dažādās emocijās pagāja aktīvāko un radošāko studentu nedēļas nogale Daugavpilī un, pārbraucot mājās, varu vien glabāt šīs emocijas un priecāties par to, ka studentu svētki ir arī absolventu svētki.