Pirmdien, 28.aprīlī, tika apkopoti secinājumi un ieteikumi augstākās izglītības un zinātnes politikas plānotājiem pēc zinātniski praktiskās konferences „Latvijas augstskolu dažādība kā inovācijas faktors”, kas piektdien norisinājās Liepājā.
Tā kā pašlaik norit pēdējās sarunas pirms partnerlīguma parakstīšanas ar Eiropas Komisiju par nākamajā plānošanas periodā (no 2014. – 2020.gadam) apgūstamajiem struktūrfondu līdzekļiem izglītībai un zinātnei, tieši tagad ir svarīgi saprast kādā virzienā notiks attīstība un sadarbība. Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Mārcis Auziņš uzsvēra trīs jomas, kas jāņem vērā šajā laikā – dabas zinātņu attīstīšana, īpaši veidojot klasterus, kuros iesaistītos augstskolas, industriālie parki un, ideālā gadījumā, arī biznesa inkubatori. Tāpat svarīga ir nozarē strādājošo uzņēmumu un augstskolu vadību pieredzes apmaiņa un rotācija, proti vērtīga pieredze tiktu iegūta, lielo uzņēmumu vadītājiem nonākot rektora krēslā, bet rektoriem apgūstot praktisku uzņēmuma vadību un darbu nozarē. Treškārt, LU rektors minēja humanitāro zinātņu attīstīšanu, kas pašlaik Latvijā tiek nepelnīti aizmirstas un studentu skaits tajās samazinās. Viņš minēja piemēru par pierobežas informatīvo telpu, kurā dominē Krievijas viedoklis, bet, lai to mainītu, nepietiks ar inženieru uzstādītiem torņiem, vajadzēs kādu, kas Latvijas viedokli skaidros, tādēļ humanitārās zinātnes ir valstij stratēģiski svarīgas.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministre prof. Ina Druviete uzsvēra, ka augstākajā izglītībā jau pašlaik notiek pārmaiņas pareizā virzienā, un augstskolas pašas tās iniciē ar konkrētiem priekšlikumiem un darbībām. Pašlaik tiek plānots, ka vienlaicīgi Latvijā būtu nepieciešami 90 – 100 tūkstoši studentu, kam vajadzētu studēt proporcionāli dažādās programmās, tostarp reģionālajās augstskolās un nišas programmās.
Tāpat pēc konferences tika uzsvērta sadarbības nozīme gan augstskolas iekšienē, gan starp vietējām un ārvalstu augstskolām. Tieši starptautiskajiem sadarbības projektiem un studiju programmām vajadzētu būt kā vienam no kritērijiem finansējuma sadalīšanā, jo šādi projekti sekmē gan zinātnes, gan izglītības kvalitātes uzlabošanos. Pozitīvas pārmaiņas esošajā situācijā ieviestu arī stipendiju palielināšana jaunajiem zinātniekiem un mūžizglītības programmu attīstīšana, jo tā palīdzētu palielināt studentu skaitu augstskolās. Tāpat nozīmīga ir reģionālo augstskolu attīstība un sadarbība ar pašvaldībām.
Preses konferencē piedalījās Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Rīgas Stradiņa universitātes mācību prorektore Tatjana Koķe, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis, Latvijas Studentu apvienības deleģētais pārstāvisAugstākās izglītības padomē Juris Iljins, Latvijas Studentu apvienības prezidents Kirils Solovjovs un Liepājas Universitātes administratīvais direktors Arturs Medveckis.
Jāatgādina, ka Liepājas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Liepājas pilsētas domi 25. aprīlī rīkoja zinātniski praktisko konferenci „Latvijas augstskolu dažādība kā inovācijas faktors”, kurā piedalījās vairāk nekā 120 dažādu nozaru eksperti.
Par Latvijas Universitāti Latvijas Universitāte dibināta 1919.gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kurā studē 15 tūkstoši studentu. Visas vairāk nekā 130 LU īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Universitātes Preses centrs
T. 67034329, e-pasts: info@lu.lv