Māksla mūsdienās ir mainījusi savu lomu sabiedrības dzīvē – tā ne tikai rada jaunas estētikas, bet arī iesaistās zinātniskās, sociālās un tehnoloģiskās pārmaiņās. Izstādes "Lauki" kuratori – Rasa Šmite, Raitis Šmits un Armīns Medošs pētī mākslas un sabiedrības atjaunošanās un pārmaiņu motīvus. Kuratori tiecas izzināt, kuri mākslinieciskās prakses lauki piedāvā jaunas idejas šī brīža krīzes pārvarēšanai un jaunus modeļus ilgtspējīgākas un radošākas dzīves veidošanā.
Gatavojoties izstādei "Lauki" tika veikts plašs pētījums, kurš ne tikai aplūkoja mākslu tās šaurākajā nozīmē, bet pievērsās arī inovatīvajām radošajām praksēm, kurās apvienojas jauna domāšana, zinātnes atziņas, tehnoloģijas un sociālās prakses. Gadu pirms izstādes tikai izsludināts atklātais konkurss, kuram pieteicās vairāk kā 200 mākslinieku. Izstādes kuratori idejas attīstībā iesaistīja tādas platformas kā Baltijas-Ziemeļvalstu Renewable tīklu un Eiropas kultūras sadarbības projektus Techno-Ecologies un Soft Control. Arī mākslinieku rezidences Fieldwork, kas notika uz kuģa pasākuma Linz2013 ietvaros Austrijā, turpināja attīstīt idejas un projektus izstādei Lauki. Prezentācijas un radošās darbnīcas, kas notika festivālos Transmediale 2013 Berlīnē un Piexelache 2013 Helsinkos, kā arī konferencē Media Art Histories 2013: Renew Rīgā, tikai izmantotas, lai apspriestu izstādes Lauki darbus un tēmas.
Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mākslinieki un RIXC dibinātāji. RIXC ir mākslas organizācija Rīgā, kurasrīkotais festivāls „Māksla+Komunikācija” ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem šīs jomas pasākumiem ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Armīns Medošs ir mākslinieks, rakstnieks un kurators, kurš dzīvo Vīnē, Austrijā. Izstāde Lauki ir turpinājums 2006. gada izstādes projektam Viļņi, kurš arī notika izstāžu zālē Arsenāls un kura kuratori bija Rasa Šmite, Raitis Šmits un Armīns Medošs.
No 200 konkursam iesūtītajiem darbiem kuratori izvēlējās 40 mākslas darbus no visas pasaules, tomēr īpaši koncentrējoties uz Centrālo, Austrumu un Ziemeļu Eiropu.
Izstāde "Lauki" norisināsies laika posmā no 15. maija līdz 3. augustam, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls Rīgā. Izstāde būs viena no galvenajiem „Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” programmas notikumiem un to papildinās publiskas lekcijas, konference Atjaunojamā nākotne (Renewable Futures), kā arī vairāku mākslinieku performances un koncerti. Tiks izdots arī katalogs kā speciālizlaidums starptautiskajam akadēmiskajam žurnālam Acoustic Space, ko izdod RIXC sadarbībā ar Liepājas universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju (mplab.lv).
Kuratori izvēlējās tādus darbus, kurus var uzskatīt par sociālo pārmaiņu iedīgļiem. Mākslas mainīgolomu sabiedrībā nosaka ne vien jaunas estētikas radīšana, bet arī tās ciešā saistība ar sociālajām,zinātniskajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām sabiedrībā.
Izstāde "Lauki" piedāvā spilgtu un dinamisku mākslas ainavu, kas ne tikai izaicina esošos uzskatus un dekonstruē sociālo realitāti, bet arī piedāvā pozitīvas nākotnes vīzijas. Jau sākotnēji izstādes ideja tiecās parādīt, ka atsevišķi vairs neviens lauks vai apzīmējums nespēj pilnībā raksturot laikmetīgās mākslas daudzveidīgumu. Šodienai ir raksturīgi, ka visinteresantākā jaunrade notiek savienojot vairākas nozares un disciplīnas – kombinējot māksliniecisko kopā ar sociālo un dabisko, zinātnisko aremocionālo, sensitīvo ar reālo.
Izstāde "Lauki" tiecas atvērt laikmetīgu lauku brīvai un asociatīvai spēlei ar “radikālajām taksonomijām”. Proti, samiksējot, un kombinējot esošās kategorijas, tiek veikts ļoti svarīgs “mērnieku” darbs – jaunurobežu iezīmēšana, kas palīdzēs radīt jaunas kontaktu zonas starp 21. gadsimta mākslu, zinātni,tehnoloģijām un sociālo sfēru.
Kaut arī mākslinieku saraksts vēl var nedaudz mainīties, vēlamies piedāvāt dažus piemērus, kas raksturo radikālāko pieeju daudzveidību:
Attiecības ar dabu ieņem nozīmīgu lomu šajā izstādē. Tās bieži vien tiek apvienotas ar interneta kultūrā rastajām idejām, kas balstās uz dalīšanos ar resursiem un sociālo jautājumu risināšanu, izmantojot līdzdalības un sociālos mehānismus.
Daži darbi, kā, piemēram, Olivera Reslera Leve it in the Ground (2013) vai Šū Lī Čengas Seedsunderground (2013-2014) sniedz nepārprotamu politiska rakstura vēstījumu, aktualizējot jautājumus par atjaunojamo enerģiju, ilgtspējību vai cīņu par agrokultūras augu un sēklu dažādību.
Citi darbi, kas ir mazāk politiski, atver mūsu maņas un prātus jaunām sajūtām un citādam pasaules skatījumam jeb, kā to sauc franču filozofs Žaks Ransjērs – “sensitīvajai izplatīšanai”.Māksliniece Lisa Jevbrata parāda, cik citāda izskatās pasaule, ja mēs iztēlojamies, ka uz to skatāmiesar dzīvnieka acīm. Beļģu kolektīvs Okno nodarbojas ar dārzniecību un biškopību uz māju jumtiem, lairadītu karti, kas parādītu augu izplatīšanos pilsētās. Ērihs Bergers mēra Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Manu Lukšs piedāvā bezmaksas braucienu ūdens taksometrā, apmaiņā pret sarunu ar Kayak Libre.
Cilvēka ķermenis ir kļuvis par mezglpunktu kompleksajā spēka-lauku tīklā, kurā savienojas daba, ģenētika, zinātne, kā arī politiskie un ekonomiskie aspekti. Mākslinieks Gints Gabrāns piedāvāpārveidot mūsu ķermeņus, lai ar jaunu enzīmu palīdzību mēs varētu pārtikt no zāles vai koku zariem.Hu.M.C.C.- Human Molecular Colonization Capacity ir projekts, kuru radījusi slovēņu māksliniece MajaŠmekara, kas izmanto enzīmu, iegūtu no pašas ķermeņa, lai izgatavotu jogurtu. Hansa Šheirlsa gleznas un instalācija Transgenic (TM) lauž barjeras starp 2D un 3D, vienlaicīgi paverot jaunas iespējas mākslinieciskai un ķermeniskai trans-gresijai.
Sociālo un vizuālo lauku krustošanās ir tēma, kas parādās austriešu video mākslinieces Anjas Krutgaseras darbā ar nosaukumu Prelude (2010), gan arī somu mediju mākslinieces Hannas Haslati darbā, kurā tiek izmantoti Geštalta psiholoģijas principi grupu dinamikas vizualizēšanai.
Tādu aktuālu jautājumu krustpunkti, kur tiekas globālā ekonomika ar digitālajām tehnoloģijām, finanšu tirgus ekspluatēto darbaspēku prakse ar kultūru, kā arī ar vietējo kopienu un pirmie dzīvotāju viedokļiem – atspoguļojas britu mākslinieces Heilijas Ņūmenas darbā Histoire Économique (2013), dāņu mākslinieku kolektīva Superflex video Working Life (2013), kā arī Ineses Doujakas un Džona Barkersa darbā Eccentric Archive (2012-14).
Edvarda Snovdena atsauksmes par ASV globālās uzraudzības aktivitātēm caur PRISM programmu ir pierādījums tam, cik nozīmīga ir neredzamā datu bāžu un datu plūsmu pasaule. Datulauki, cīņu lauki un karš pret terorismu ir pamats britu-japāņu mākslinieku pāra YoHa (GrehamsHārvuds un Matsuko Jokokoi) darbam Endless War (2012-2014), kā arī slovēņu mākslinieka MarkoPeļhana un Projekt Atol darbam We should take nothing for granted!
Attiecības starp matēriju un informāciju, kuras ierosinājis kibernētikas pionieris Norberta Vīners,apskata Martins Hauzs darbā Earth Computer (2012), kā arī Pamela Neurita, Markus Dekers un FranksKsavers – savā darbā Ghostradio (2014).
Latviešu mākslinieks Mārtiņš Ratniks ar instalāciju no 27 televizoru ekrāniem un franču māksliniece Sesila Babiole ar savu skaņas instalāciju strādā ar elektriskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem un enerģijām, tādējādi turpinot darbu pie Viļņu projekta, kas tika uzsākts 2006.gadā.
Attiecības starp elektriskajiem un bioloģiskajiem laukiem – sonificējot elektrisko signālu plūsmu, kas tiek saņemta no dzīviem mikroorganismiem – tiek pētīta pašu RIXC mākslinieku izveidotajā mākslas un zinātnes projektā “Biotricity”, kas tapis kopā ar skaņu mākslinieku un komponistu Voldemāra Johansonu.
Šie ir vien nedaudzi piemēri no tēmām, kuras tiks aplūkotas izstādē "Lauki" izstāžu zālē Arsenāls izstādītajos 40 mākslas darbos.
Izstādes atklāšanas pasākums norisināsies 15. maijā plkst. 18.00 LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”.
Atbalsta: Rīga 2014, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, ES programma Kultūra 2007–2013, Ziemeļvalstu kultūras punkts (Nordic Culture Point), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Austrijas Kultūras ministrija, Austrijas vēstniecība Latvijā, Gētes institūts Rīgā un Francijas institūts Latvijā.
Partneri: ES programmas Kultūra 2007–2013 atbalstītie starptautiskie sadarbības tīkli Soft Control unTechno-Ecologies, Renewable Network, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab)un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Kontaktinformācija: fields@rixc.lv, 26546776
Gatavojoties izstādei "Lauki" tika veikts plašs pētījums, kurš ne tikai aplūkoja mākslu tās šaurākajā nozīmē, bet pievērsās arī inovatīvajām radošajām praksēm, kurās apvienojas jauna domāšana, zinātnes atziņas, tehnoloģijas un sociālās prakses. Gadu pirms izstādes tikai izsludināts atklātais konkurss, kuram pieteicās vairāk kā 200 mākslinieku. Izstādes kuratori idejas attīstībā iesaistīja tādas platformas kā Baltijas-Ziemeļvalstu Renewable tīklu un Eiropas kultūras sadarbības projektus Techno-Ecologies un Soft Control. Arī mākslinieku rezidences Fieldwork, kas notika uz kuģa pasākuma Linz2013 ietvaros Austrijā, turpināja attīstīt idejas un projektus izstādei Lauki. Prezentācijas un radošās darbnīcas, kas notika festivālos Transmediale 2013 Berlīnē un Piexelache 2013 Helsinkos, kā arī konferencē Media Art Histories 2013: Renew Rīgā, tikai izmantotas, lai apspriestu izstādes Lauki darbus un tēmas.
Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mākslinieki un RIXC dibinātāji. RIXC ir mākslas organizācija Rīgā, kurasrīkotais festivāls „Māksla+Komunikācija” ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem šīs jomas pasākumiem ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Armīns Medošs ir mākslinieks, rakstnieks un kurators, kurš dzīvo Vīnē, Austrijā. Izstāde Lauki ir turpinājums 2006. gada izstādes projektam Viļņi, kurš arī notika izstāžu zālē Arsenāls un kura kuratori bija Rasa Šmite, Raitis Šmits un Armīns Medošs.
No 200 konkursam iesūtītajiem darbiem kuratori izvēlējās 40 mākslas darbus no visas pasaules, tomēr īpaši koncentrējoties uz Centrālo, Austrumu un Ziemeļu Eiropu.
Izstāde "Lauki" norisināsies laika posmā no 15. maija līdz 3. augustam, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls Rīgā. Izstāde būs viena no galvenajiem „Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” programmas notikumiem un to papildinās publiskas lekcijas, konference Atjaunojamā nākotne (Renewable Futures), kā arī vairāku mākslinieku performances un koncerti. Tiks izdots arī katalogs kā speciālizlaidums starptautiskajam akadēmiskajam žurnālam Acoustic Space, ko izdod RIXC sadarbībā ar Liepājas universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju (mplab.lv).
Kuratori izvēlējās tādus darbus, kurus var uzskatīt par sociālo pārmaiņu iedīgļiem. Mākslas mainīgolomu sabiedrībā nosaka ne vien jaunas estētikas radīšana, bet arī tās ciešā saistība ar sociālajām,zinātniskajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām sabiedrībā.
Izstāde "Lauki" piedāvā spilgtu un dinamisku mākslas ainavu, kas ne tikai izaicina esošos uzskatus un dekonstruē sociālo realitāti, bet arī piedāvā pozitīvas nākotnes vīzijas. Jau sākotnēji izstādes ideja tiecās parādīt, ka atsevišķi vairs neviens lauks vai apzīmējums nespēj pilnībā raksturot laikmetīgās mākslas daudzveidīgumu. Šodienai ir raksturīgi, ka visinteresantākā jaunrade notiek savienojot vairākas nozares un disciplīnas – kombinējot māksliniecisko kopā ar sociālo un dabisko, zinātnisko aremocionālo, sensitīvo ar reālo.
Izstāde "Lauki" tiecas atvērt laikmetīgu lauku brīvai un asociatīvai spēlei ar “radikālajām taksonomijām”. Proti, samiksējot, un kombinējot esošās kategorijas, tiek veikts ļoti svarīgs “mērnieku” darbs – jaunurobežu iezīmēšana, kas palīdzēs radīt jaunas kontaktu zonas starp 21. gadsimta mākslu, zinātni,tehnoloģijām un sociālo sfēru.
Kaut arī mākslinieku saraksts vēl var nedaudz mainīties, vēlamies piedāvāt dažus piemērus, kas raksturo radikālāko pieeju daudzveidību:
Attiecības ar dabu ieņem nozīmīgu lomu šajā izstādē. Tās bieži vien tiek apvienotas ar interneta kultūrā rastajām idejām, kas balstās uz dalīšanos ar resursiem un sociālo jautājumu risināšanu, izmantojot līdzdalības un sociālos mehānismus.
Daži darbi, kā, piemēram, Olivera Reslera Leve it in the Ground (2013) vai Šū Lī Čengas Seedsunderground (2013-2014) sniedz nepārprotamu politiska rakstura vēstījumu, aktualizējot jautājumus par atjaunojamo enerģiju, ilgtspējību vai cīņu par agrokultūras augu un sēklu dažādību.
Citi darbi, kas ir mazāk politiski, atver mūsu maņas un prātus jaunām sajūtām un citādam pasaules skatījumam jeb, kā to sauc franču filozofs Žaks Ransjērs – “sensitīvajai izplatīšanai”.Māksliniece Lisa Jevbrata parāda, cik citāda izskatās pasaule, ja mēs iztēlojamies, ka uz to skatāmiesar dzīvnieka acīm. Beļģu kolektīvs Okno nodarbojas ar dārzniecību un biškopību uz māju jumtiem, lairadītu karti, kas parādītu augu izplatīšanos pilsētās. Ērihs Bergers mēra Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Manu Lukšs piedāvā bezmaksas braucienu ūdens taksometrā, apmaiņā pret sarunu ar Kayak Libre.
Cilvēka ķermenis ir kļuvis par mezglpunktu kompleksajā spēka-lauku tīklā, kurā savienojas daba, ģenētika, zinātne, kā arī politiskie un ekonomiskie aspekti. Mākslinieks Gints Gabrāns piedāvāpārveidot mūsu ķermeņus, lai ar jaunu enzīmu palīdzību mēs varētu pārtikt no zāles vai koku zariem.Hu.M.C.C.- Human Molecular Colonization Capacity ir projekts, kuru radījusi slovēņu māksliniece MajaŠmekara, kas izmanto enzīmu, iegūtu no pašas ķermeņa, lai izgatavotu jogurtu. Hansa Šheirlsa gleznas un instalācija Transgenic (TM) lauž barjeras starp 2D un 3D, vienlaicīgi paverot jaunas iespējas mākslinieciskai un ķermeniskai trans-gresijai.
Sociālo un vizuālo lauku krustošanās ir tēma, kas parādās austriešu video mākslinieces Anjas Krutgaseras darbā ar nosaukumu Prelude (2010), gan arī somu mediju mākslinieces Hannas Haslati darbā, kurā tiek izmantoti Geštalta psiholoģijas principi grupu dinamikas vizualizēšanai.
Tādu aktuālu jautājumu krustpunkti, kur tiekas globālā ekonomika ar digitālajām tehnoloģijām, finanšu tirgus ekspluatēto darbaspēku prakse ar kultūru, kā arī ar vietējo kopienu un pirmie dzīvotāju viedokļiem – atspoguļojas britu mākslinieces Heilijas Ņūmenas darbā Histoire Économique (2013), dāņu mākslinieku kolektīva Superflex video Working Life (2013), kā arī Ineses Doujakas un Džona Barkersa darbā Eccentric Archive (2012-14).
Edvarda Snovdena atsauksmes par ASV globālās uzraudzības aktivitātēm caur PRISM programmu ir pierādījums tam, cik nozīmīga ir neredzamā datu bāžu un datu plūsmu pasaule. Datulauki, cīņu lauki un karš pret terorismu ir pamats britu-japāņu mākslinieku pāra YoHa (GrehamsHārvuds un Matsuko Jokokoi) darbam Endless War (2012-2014), kā arī slovēņu mākslinieka MarkoPeļhana un Projekt Atol darbam We should take nothing for granted!
Attiecības starp matēriju un informāciju, kuras ierosinājis kibernētikas pionieris Norberta Vīners,apskata Martins Hauzs darbā Earth Computer (2012), kā arī Pamela Neurita, Markus Dekers un FranksKsavers – savā darbā Ghostradio (2014).
Latviešu mākslinieks Mārtiņš Ratniks ar instalāciju no 27 televizoru ekrāniem un franču māksliniece Sesila Babiole ar savu skaņas instalāciju strādā ar elektriskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem un enerģijām, tādējādi turpinot darbu pie Viļņu projekta, kas tika uzsākts 2006.gadā.
Attiecības starp elektriskajiem un bioloģiskajiem laukiem – sonificējot elektrisko signālu plūsmu, kas tiek saņemta no dzīviem mikroorganismiem – tiek pētīta pašu RIXC mākslinieku izveidotajā mākslas un zinātnes projektā “Biotricity”, kas tapis kopā ar skaņu mākslinieku un komponistu Voldemāra Johansonu.
Šie ir vien nedaudzi piemēri no tēmām, kuras tiks aplūkotas izstādē "Lauki" izstāžu zālē Arsenāls izstādītajos 40 mākslas darbos.
Izstādes atklāšanas pasākums norisināsies 15. maijā plkst. 18.00 LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”.
Atbalsta: Rīga 2014, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, ES programma Kultūra 2007–2013, Ziemeļvalstu kultūras punkts (Nordic Culture Point), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Austrijas Kultūras ministrija, Austrijas vēstniecība Latvijā, Gētes institūts Rīgā un Francijas institūts Latvijā.
Partneri: ES programmas Kultūra 2007–2013 atbalstītie starptautiskie sadarbības tīkli Soft Control unTechno-Ecologies, Renewable Network, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab)un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Kontaktinformācija: fields@rixc.lv, 26546776