Kādu studiju programmu Tu esi absolvējusi?
2011. gadā absolvēju profesionālo bakalaura studiju programmu ‘Kultūras vadība’.
Kā notika studiju programmas izvēle?
No sākuma gribēju mācīties par aktrisi. Pret to iebilda mamma, jo tad netiktu pielietotas manas matemātiskās dotības. Māsa deva padomu par studiju programmas izvēli, jo apsvērām arī studiju programmu ‘Iestādes un uzņēmuma vadība’.
Ir diezgan grūti saprast, ko izvēlēties. Pēc 1. pusgada vēl nebiju īsti pārliecināta, vai tas ir mans. Vienu brīdi domāju par ‘vidi’, jo man tuva zaļā domāšana, vēl citā brīdī – varbūt skolotāja programmu.
Kas tad bija pagrieziena punkts?
Tas bija 1. kursā, kad pasniedzēja Dace Gruntmane ‘piespēlēja’ egles atklāšanas pasākumu. Tas bija tāds liels pārbaudījums. Visu vajadzēja sagatavot, katram bija sava darbības sfēra, tomēr mēs rotējām arī pie citām grupām. Ja iepriekšējais nebija visu kvalitatīvi paveicis, aizkavējās arī tavs darbs.
Kādi ir Tavi ieguvumi studiju laikā?
Pēc pirmās vasaras man un vēl dažiem studentiem piedāvāja iesaistīties Liepājas Olimpiskā centra (LOC) atklāšanas sagatavošanā. Tā atkal bija sadarbība ar Daci Gruntmani un tā bija tāda milzīga pieredze. Tur bija arī 4. kursa studenti, katram atkal bija sava sfēra, sava atbildība. Tad, kad tu redzi, ka tā darba rezultātā viss ir noticis, tas arī palīdz izturēt to spriedzi pirms tam. Tad ir milzīgs gandarījums.
Ļoti daudz esmu ieguvusi. Viss ir ļoti atkarīgs no paša. Likumdošanā, grāmatvedībā (lekciju kursi – A.K.) man, piemēram, bija miljons jautājumu. Nav jau svarīgas atzīmes, svarīgas ir zināšanas darbam.
Prakses ir ļoti svarīgas. Ja tu tikai pēc teorijas ej vadīt pasākumu, tad tu saproti, ka nevari šo darbu strādāt. Vēl par praksēm. Ja es pati nebūtu ‘iespringusi’ uz praksēm, tad, iespējams, man šie darbi tagad nebūtu (Zane pašlaik savieno darbu trīs dažāda profila darbavietās – A.K.). Tā ir atbildība, spītība, lai darbu izdarītu pēc iespējas labāk.
Vai iesaistījies kādās ārpusstudiju aktivitātēs?
Nē, un pati nesaprotu, kāpēc. Iespējas bija. (Te Zane aizsāk tēmu par to, kādus cilvēkus meklējam un kādi pulcējas ap mums – A. K.)
Studiju laikā man nepatika lasīt grāmatas. Tad, kad pasniedzēja Zulmane sāka lasīt lekcijas literatūrā, sāku lasīt. Kultūras jomā tev ir jāzina viss, ļoti daudz ir jāzina. Literatūra savā veidā veicina fantāziju. Ja esmu lasījusi, dzirdējusi par doto tēmu, tas man palīdz atcerēties. Man apkārt ir bijuši tādi cilvēki, kuri uzskata, ka lasīt nav stulbi. Te ir runa par izvēli – kādus cilvēkus tu pulcini ap sevi.
Tavas domas par darba un studiju savienošanu.
Darbu apzināti nemeklēju. Centos vairāk iemācīties mācību procesā un praksēs, lai ir nedalīta uzmanība profesijas apgūšanai. Tomēr darba pieredzi ieguvu visās praksēs – ‘Lielās egles’ atklāšanas sagatavošanā, Līvas tirgus un Labdarības izsoles organizēšanā.
Divus mēnešus pirms studiju beigām man nebija ne jausmas, ko strādāšu. Ar kursa biedreni jau bijām domājušas par sava biznesa uzsākšanu, bijām gājušas uz KBI (Kurzemes Biznesa inkubators). Rēķinājām, rakstījām, gājām uz banku. (Te pavaicāju par biznesa ideju, un Zane pastāsta par svaigēdāju cepumiem, par tehnoloģiju to sagatavošanā un par to, ka tas ir veselīgs produkts aizņemtiem cilvēkiem. – A. K.)
Līdz realizācijai tomēr netikām. Kad tuvojās studiju noslēgums, D. Bluķe piedāvāja organizēt Via Baltica festivālu. Kursa biedrene piedāvāja iesaistīties festivāla ‘Summer Sound’ organizēšanā. Maijā sākām intensīvi gatavoties. Sākumā bija doma kaut ko palīdzēt. Sākumā visu darīju brīvprātības principa pēc, pieredzes dēļ. Beigās visu darījām salīdzinoši neliela komanda. Strādāju 17 stundas. Visu pārzināju, man zvanīja un prasīja par elektrības pieslēgumiem, citām lietām, un visu bija jānokārto. Vakaros, piemēram, atverot e-pastu, bija pienākušas 34 vēstules.
Kad tu tādu darbu izdari, tad redzi, ka visu var izdarīt.
Pēc ‘Summer Sound’ bija ļoti labas atsauksmes no Rīgas sadarbības partneriem. Jau palika neērti klausīties slavinājumos. Kad 20 000 cilvēku atnāk uz pasākumu, kad tu redzi, kas ir izdarīts, tad tas ir t ā d s adrenalīns! Lai gan nebiju naktis gulējusi, pēc pasākuma vēl nenāca miegs, un šī pacilājošā pēcgarša saglabājās vēl kādu nedēļu.
Priekšnieks negribēja mani laist projām, un tā līdz nākamajam ‘Summer Sound’ strādāšu viņa mūzikas instrumentu veikalā, kur palīdzu kārtot grāmatvedības dokumentus.
‘Summer Sound’ laikā sapazinos ar ļoti daudz dažādiem cilvēkiem, ieguvu daudzus kontaktus gan ar uzņēmējiem, gan ar māksliniekiem, arī ar aktieri Mārtiņu Kalitu. Kad K. Gods sāka organizēt savu teātri, viņš konsultējās KBI. Tur bija teikuši, ka finansējumu nepiešķirs, ja mākslinieks nepiesaistīs menedžeri, kas visu organizē. M. Kalita, strādājot reklāmas aģentūrā CCS, bija tā īpašniekam stāstījis par mani, bet viņš, savukārt, K. Godam. K. Gods piezvanīja, satikāmies. Viņš teica, ka viņam vajag menedžeri. Uzreiz neteicu, ka varu to izdarīt, jo man ir augsta atbildība sajūta. Gods tomēr neatlaidās. Viss sākās ar pirmās izrādes sarunāšanu, tad jau bija līgums, un tagad es veicu izrāžu plānošanu un sarunāšanu.
Trešais darbs. Pēdējā mācību gada 2. pusgadā sāku strādāt Valodu Vēstniecībā (turpmāk – VV). Šo darbu man piedāvāja kursa biedrene. VV man tagad ir piecas grupas. Divas grupas ir pirmsskolas vecuma bērni, un tad eju uz bērnudārzu, trīs grupas ir uz vietas. Tie ir gan pirmsskolas vecuma, gan sākumskolas vecuma bērni. Man ir svarīgi, lai bērni iemācītos. Viņu vecāki maksā naudu – tas uzliek atbildību.
Lai visu paveiktu ir nepieciešama organizācija, sakārtotība dienas gaitā. Plānošana ir svarīga. Darbu ir ļoti daudz, bet tie viens no otra palīdz atslēgties. Cik izrādes es sarunāšu, tik aktieri nopelnīs algu. Kad atkal strādāju ar bērniem, tajā brīdī aizmirstu par izrādēm.
Tomēr daudzām lietām ir bijis jāpārkāpj pāri. Ir jādara lietas, kas iepriekš ne visai patika, piemēram, zvanīt pa telefonu. Ir dažādas sadarbības pieredzes – tu jūti, kāda ir attieksme tam cilvēkam, ar kuru sarunājies pa telefonu. Visu ko tomēr var sarunāt.
Kādas, Tavuprāt, ir jaunajam speciālistam nepieciešamās prasmes?
- Komunikācijas prasmes – jāmēģina un sanāks;
- Darba organizācija – izvērtēt prioritātes, ar ko jāsāk;
- Laika plānošana;
- Izglītošanās – apzināties, ka vēl būs jāmācās, neuzskatīt, ka visu esi jau apguvis studijās;
- Kontaktu veidošana – tie veidojas prakšu laikā.
Vai Tu plāno turpināt studijas?
Jā, bet šobrīd darbs man dod lielāku pieredzi. Ja studētu, mācītos citu programmu. Vienīgās ‘zobu sāpes’ ir gala darbs, jo es esmu praktiķis pēc dabas. Tomēr dzīvē jau visu laiku jācīnās ar savu dabu, ar savu raksturu.
Tavs vēlējums studentiem.
Nevis skatīties, gudrot, ko var izdarīt, bet darīt.
Redzēt mērķi, kas tu gribi būt un ko sasniegt. Darīt visu, lai uz to ietu un piepildītu. To, ko tev māca, tas nav pienākums, bet tā ir tava iespēja iemācīties.(pasvītrojums mans – A.K.) Pēc tam par zināšanu iegūšanu ir jāmaksā.
Ar LiepU absolventi Zani Krakupi sarunājās: