Projekti

Atpakaļ
Zanda Gūtmane, 15.01.2024

Latvijas 20.–21. Gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi

Projekta identifikācijas nr.: VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003
                                               Projekta izpildes termiņš: 2023. g. 15. decembris - 2026. g. 14. decembris 

                                               Projekta kopējais finansējums: 1674000 EUR

                                                                 Projekta finansētājs: Latvijas Zinātnes padome

                                                                      Projekta zinātniskais vadītājs: Dr.hist. Uldis Neiburgs

                                               Administratīvā vadītāja: Dr.philol. Ieva Garda-Rozenberga

                                               Sadarbības partneri: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts,

                                                                                     Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte

 

Projekta mērķis ir mazināt Latvijas vēstures pētniecības lauka fragmentāciju, sekmēt tā starptautisko redzamību, nostiprināt publiskajā diskursā jaunus kritērijus, kā interpretēt Latvijas 20. gadsimta vēsturi, rosināt jaunas konceptuālas idejas par Latvijas valstiskuma attīstību, kā arī sekmēt jaunas vēstures pētnieku paaudzes sagatavošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, projekta pētniecības programma paredz:

  1. sociālās morfoģenēzes ietvarā kritiski izvērtēt Latvijas 20.-21. gadsimta historiogrāfiju;
  2. mikro un mnemovēstures kontekstā pārinterpretēt Latvijas 20. gadsimta vēstures nacionālo naratīvu;
  3. remediēt Latvijas vēsturi, pievēršot uzmanību iespējām, ko piedāvā digitālās humanitārās zinātnes;
  4. atjaunināt Latvijas vēstures zinātnes cilvēkresursus, sniedzot iespējas jaunajiem pētniekiem.

Projekta struktūru veido pētniecības, izglītības un ietekmes grupas:

  • Latvijas nacionālās valsts morfoģenētiskie procesi 20. gadsimta 20. un 30. gados (vadītājs Dr.hist. Ēriks Jēkabsons);
  • Morfoģenētiskie cikli Otrā pasaules kara un padomju-nacistu-padomju okupācijas laikā Latvijā 1940.-1950. gados (Dr.hist. Kaspars Zellis);
  • Valsts un sabiedrības struktūra vēlīnā padomju periodā (1960.-1980. gadi) un padomju okupācijas režīma sabrukums Latvijā (Dr.hist. Daina Bleiere, Dr.hist Irēna Saleniece);
  • Latvijas nacionālās suverenitātes atjaunošanas izraisītās politiskās un sociālekonomiskās transformācijas un to ietekme uz mūsdienām (Dr.sc.comm. Mārtiņš Kaprāns);
  • Latvijas 20. gs. vēstures reprezentācijas mūsdienu kultūrtelpā (Dr.philol. Zanda Gūtmane);
  • Vēstures pētniecībai pieejamie digitālie resursi: lietojamība un ieteikumi tās uzlabošanai (Dr.philol. Sanita Reinsone);
  • Vēstures izglītība un apmācība (PhD.cand. Ginta Ieva Bikše);
  • Zinātnes komunikācija un ietekme (Dr.hist. Ilze Boldāne-Zeļenkova).

Kopumā projektā darbosies vairāk nekā 30 LU Latvijas vēstures institūta, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU Filozofijas un socioloģijas institūta, LU Sociālo zinātņu fakultātes, LU Literatūras, Folkloras un mākslas institūta,  Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes un citu institūciju zinātnieki un studējošie. Līdztekus projektā iesaistīti arī Latvijas Kara muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieki, kā arī CLARIN-LV un DARIAH-EU eksperti digitālajās humanitārajās zinātnēs.

Projekta galvenie rezultāti būs 7 zinātniskās monogrāfijas latviešu un angļu valodā, vismaz 30 zinātniski raksti starptautiski recenzētos žurnālos, 40 referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs, kā arī aizstāvētas trīs vēstures doktora disertācijas. Vienlaikus projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti esošie un attīstīti jauni vēstures un humanitāro zinātņu studiju kursi LU, DU, LiepU un LNAA, izstrādātas rekomendācijas rīcībpolitikas veidotājiem par vēstures mācību saturu vispārizglītojošajās skolās, par digitālās vēstures ekosistēmas pilnveidi, kā arī par vēstures zināšanu pielietojamību dezinformācijas risku mazināšanā un Latvijas starptautiskā tēla stiprināšanā. Lai nodrošinātu mērķētu komunikāciju par projekta sasniegumiem Latvijā un ārvalstīs, tiks organizēti pētniecības semināri Varšavas universitātē Polijā, Līneburgas universitātē Vācijā, Lietuvas vēstures institūtā Viļņā, Baltijas aizsardzības koledžā Tartu, Baltijas vasaras skola digitālo humanitāro zinātņu metožu izmantošanai vēstures pētniecībā Rīgā un citi zinātnes pasākumi.

Sadarbībā ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentu, Latvijas sabiedrisko mediju ziņu portālu lsm.lv, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību un citām organizācijām tiks īstenota informēšanas un izpratnes par pētniecības lomu un devumu sabiedrībai stratēģija, kas ietvers daudzveidīgu pasākumu klāstu, sākot ar publiskām lekcijām līdz pilsoņu zinātnes iniciatīvām.

© Attēla dizains Ģirts Boronovskis, foto A. Grūbers and G. Dieziņš