projekta pētījuma “Modelis un instruments pieejas skola kā mācīšanās organizācija īstenošanas atbalstam izglītības iestādēs” pirmā posma rezultāti
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūta un Liepājas Universitātes Vadībzinātņu institūta īstenotā projekta Nr. 8.3.6.2/17/I/001 pētījuma “Modelis un instruments pieejas skola kā mācīšanās organizācija īstenošanas atbalstam izglītības iestādēs” pirmā posma rezultāti
Pētījuma 1.posmā tika analizēts pieejas skola kā mācīšanās organizācija (SMO) teorētiskais koncepts, veikta Latvijas izglītības politikas plānošanas dokumentu analīzes un raksturota starptautiskā pieredze Velsā, Grieķijā, Dānijā, Portugālā, Singapūrā un Somijā skolas kā mācīšanās organizācijas pieejas īstenošanā, aprakstot to iespējamo pārnesi uz Latvijas izglītības kontekstu. Piemēram, izvērtējot SMO iezīmes Dānijas, Grieķijas un Portugāles izglītības sistēmās, secināts, ka ir vairākas prakses, kas pārdomātā un pielāgotā formā varētu būt pārņemamas Latvijas izglītības sistēmā. Tās attiecas gan uz izglītības sistēmas centralizētu pārvaldi, gan reģionālu un vietēju pārvaldi SMO ieviešanā. Valsts līmenī vienotas datu pārvaldības un analītikas sistēmas ieviešana piedāvātu centralizētu instrumentu datu ievākšanai par privātām un valsts izglītības iestādēm pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas līmenī, un to varētu izmant gan skolu, gan reģionālu izglītības pārvalžu, gan ministrijas līmenī.
Savukārt Latvijas izglītības politikas plānošanas dokumentu analīzes rezultātā secināts, ka Latvijas izglītības rīcībpolitikas plānošana mācīšanās organizācijas kontekstā nenotiek vienotā, unificētā sistēmā, jo nav novērojama tieša pēctecība un saskaņa dažādu rīcībpolitikas dokumentu starpā. Tas ir attiecināms gan uz rīcībpolitikas dokumentos izmantoto jēdzienu interpretācijām, gan prioritātēm, kādas tiek noteiktas pārmaiņu īstenošanai skolu pārvaldībā un izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Turklāt jāņem arī vērā, ka izglītības politikas dokumentos ir fiksēti vēlamie mērķi un ieteicamās darbības, un no tiem nevar spriest par reālo situāciju izglītības iestādēs.
Balstoties uz teorētisko konceptu par skola kā mācīšanās organizācija un situācijas izpētes rezultātiem izglītībā Latvijā, pētnieku grupa, iesaistot ekspertus, izstrādāja skola kā mācīšanās organizācija teorētisko modeli ar astoņām dimensijām un to raksturojošiem rādītājiem (turpmāk – Modelis) vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, veica Modeļa validāciju 690 respondentu lielā izlasē un četrās ekspertgrupu diskusijās. Validācijas procesā tika precizēti Modeļa dimensiju raksturojošie rezultatīvie rādītāji. Pētījuma 2. posms paredz aprobēt Modeli ar mērķi izvērtēt Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadības un skolas personāla skola kā mācīšanās organizācija īstenošanas praksi un noteikt nosacījumus Modeļa ieviešanai, īstenošanai stiprināšanai vispārējā un profesionālā izglītībā Latvijā. Modeļa novērtējumā papildu uzmanība tika pievērsta arī skolas kā mācīšanās organizācijas ietekmes rādītāju aspektam, piemēram, skolotāju apmierinātībai ar darbu un mācīšanās analītikai.
Pētījuma 1.posma rezultāti aprobēti divos maģistra darbos, kas aizstāvēti š.g. jūnijā. Liepājas Universitātē maģistra darbu aizstāvēja Līga Mazkalniņa ar maģistra darba tēmu “Speciālās izglītības iestāde X kā mācīšanās organizācija novērtējums”.
No 2023.gada 15. līdz 18.martam pētījuma vadošās pētnieces asoc prof. Gunta Siliņa-Jasjukeviča (LU) un prof. Inese Lūsēna Ezera (LiepU) piedalījās 9. starptautiskajā zinātniskajā izglītības konferencē ICEDU2023 Bangkokā, Taizemē, uzstājoties ar diviem ziņojumiem – “Implementation of the school as a learning organisation approach in vocational education: the case of Latvia” un “The School as a Learning Organization: How Is It Understood and Implemented in Education in Latvia”.
Projekta īstenošanas laiks ir 16 mēneši un noslēgsies 2023. gada 31. oktobrī. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.
