Projektā “Studiju programmu fragmentācijas samazināšana LiepU” Liepājas Universitātes eksperti kopā ar sadarbības partneru ekspertiem no Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Daugavpils Universitātes pavasarī devās pieredzes komandējumā uz Tallinas Universitāti, lai gūtu ieskatu skolotāju izglītības programmu izstrādē, organizācijā un Igaunijas izglītības sistēmas aktualitātēs. Ekspertus Tallinas Universitātē uzņēma Izglītības zinātņu fakultātes profesore Katrīna Poma-Valicka (Katrin Poom-Valickis).
Igaunijā izglītība igauņu valodā ir bezmaksas. Finansējums universitātēm tiek piešķirts, pamatojoties uz studiju programmas kvalitātes rādītājiem un absolventu skaitu. Universitātes uzdevums ir pārdomāt programmu uzņemšanas kritērijus un tiešām izvērtēt reflektantu motivāciju. Lai Igaunijā varētu strādāt skolā par skolotāju ir jābūt maģistra līmeņa izglītībai. Lai pirmsskolas iestādē – bakalaura līmeņa izglītībai.
Visos valsts un sabiedrības līmeņos būtiski ir saredzēt skolotāju izglītību kā nepārtrauktu procesu, lai skolotājs būtu gatavs pilnveidot sevi un saņemtu nepieciešamo atbalstu no skolas, universitātes un valsts.
Igaunijā tāpat kā Latvijā ir izstrādāts skolotāja standarts. Atšķirīgais gan ir tas, ka Igaunijā skolotājam, kas vēlas iegūt sertifikātu, kas apliecina kādu konkrētu kompetences līmeni, ir jāveic pašanalīze, savu spēju izvērtējums, pamatojoties uz savu portfolio, piemēram, izstrādāts stundu plāns, atgriezeniskā saite no skolēniem, dizains stundu materiāliem, piemēri, kā tiek strādāts ar bērniem ar īpašām vajadzībām (uzdevumu diferencēšana) un tamlīdzīgi.
Liepājas Universitātes projektā tiek jaunveidota arī profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu “Logopēdija”, kuras absolventi iegūst logopēda kvalifikāciju. Logopēdijas virziens Igaunijā vairāk attiecas uz medicīnas jomu. Tallinas Universitātē ir mācību programma speciālajā izglītībā, taču netiek iegūta logopēda kvalifikācija. Diezgan daudzās Igaunijas skolās nav logopēdu, sociālo pedagogu un psihologu. Ir centri skolēniem ar speciālām vajadzībām, taču nav pietiekams atbalsts tieši skolotājiem skolās. Profesore Poma-Valicka ir pārliecināta, ka diezgan daudzas situācijas skolotājs, kurš tiecas pēc jaunām zināšanām, var atrisināt, tiecoties pēc padoma speciālās izglītības centros, strādājot ar vecākiem un meklējot atbalstu pie speciālistiem.
Profesore uzsver: “Izstrādājot skolotāju sagatavošanas programmas, ir būtiski uztvert skolotāju kā mācīšanās profesionāli. Šādi var raksturot cilvēku, kurš ir gatavs iesaistīties praktiskā procesā, kuram piemīt atbilstošas prasmes un kompetences un kurš ir gatavs mācīties visas dzīves garumā.”
Fakultātē darbojas arī Izglītības Inovāciju centrs, kurā tiek veicināta pētnieku, metodiķu, skolotāju un studentu tīklošanās, inovatīvu metožu radīšana un praktizēšana, kā arī sekošana līdzi jaunākajiem izglītības trendiem un attīstībā esošās pasaules vajadzībām.
Īpaši jauno skolotāju sagatavošanā svarīgi ir mācīt jaunajiem skolotājiem, kā sadarboties un radīt pārliecību, ka sadarbojoties ir iespējams sasniegt labākus rezultātus. Igaunijas skolās savstarpēja skolotāju sadarbība ir reti novērojama, piemēram, stundu kopīga plānošana (team-teaching). Skolas klimatu, kultūru ietekmē skolas līderi, direktors un, ja skolas līderis ieplāno skolotājiem laiku, kad strādāt kopā, un novērtē šādu praksi, tad skolotāji strādā kopā, sadarbojas, kopīgi meklē problēmu risinājumus.
Profesore Poma-Valicka ir lepna par izglītības programmu moduļa “Mācīšanās diferenciācija” rezultātiem. Pēc darbības pētījuma (action research) veikšanas, studētas speciālās izglītības un prakses studenti uz jautājumu “Ko esi iemācījies?” atbild, ka ir sapratuši – jāmainās ir skolotājam pašam, nevis skolēniem, lai gūtu vēlamo rezultātu. Šāda apziņa ir īpaši būtiska speciālajā izglītībā un iekļaujošā izglītībā. Vēl studenti min, ka ir jābūt pacietīgam, jo pārmaiņas prasa laiku, īpaši ar izaicinošiem skolēniem. Un trešais, ko studenti sapratuši ir tas, ka ir jātīklo, ir jāsadarbojas, lai iegūtu labākus risinājums.
Sarunas gaitā atklājās kopīgās tendences Latvijas un Igaunijas skolotāju izglītības sistēmās, kā arī tika gūtas vērtīgas atziņas, ko būtu vēlams ieviest jaunveidojamo skolotāju programmu saturā un organizācijā. Projekta rezultātā Liepājas Universitātē tiks piedāvātas inovatīvas un konceptuāli jaunas studiju programmas pedagogu izglītības īstenošanai, pamatojoties uz kompetencēs balstītas izglītības prasībām un pētniecībā balstītām studijām. Uzņemšana jaunajās studiju programmās sāksies 2020. gada jūlijā.
Projekts “Studiju programmu fragmentācijas samazināšana LiepU” (Nr.8.2.1.0/18/I/002) tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.
Publikācija izveidota 2019. gada 30. maijā.