2014./2015.

 

SANTA JĀKOBSONE,

Bakalaura studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” studente

 

Valsts: Dānija

Uzņemošā augstskola: Lillebaelt universitāte

 

Doma par došanos Erasmusā man dzima jau pirms es vēl vispār sāku studēt augstskolā. Studējot pirmajā gadā šādas iespējas vēl nebija, otrajā gadā pieteikšanos nokavēju, jo nevarēju izlemt vai tiešām, kur gribu doties, tikko man bija sākušās nopietnas attiecības un tā domājat nokavēju pieteikšanos. Taču trešajā studiju gadā es beidzot saņēmos un izlēmu pieteikties Erasmus apmaiņas programmai. Joprojām būdama attiecībās ar savu draugu – gribu arī ieteikt citiem, ka otrā pusīte nav nekāds šķērslis, lai nedotos Erasmusā. Tas varbūt ir kā pārbaudījums attiecībām, bet mūsdienās taču ir dažādas iespējas kā satikties – sociālie tīkli, whatsapp un, protams, diezgan lētas aviobiļetes.

Mans ceļojums sākās pāris dienas pirms Erasmus mācību sākuma. Studēt devos uz Dāniju – kādēļ tieši tāda izvēle? Tādēļ, ka skolotāju programmā studējošajiem Liepājas Universitātē nav tā lielākā izvēle uz kurieni doties, taču varu pačukstēt, ka uz Dāniju tiku bez nekāda lielā konkursa, jo nebija īsti ar ko sacensties, un it īpaši jau arī tādēļ, ka pavasara semestrī mazāk studentu dodas iekarot Erasmus kā rudens semestrī.

Beigu beigās izvēlējos studēt Dānijas pilsētiņā Odensē, kas, starp citu, ir trešā lielāka pilsēta Dānijā - University collage Lillebaelt. Kā jau teicu, ceļā devos vien pāris dienas pirms studiju sākuma, tā kā laicīgi nebiju iegādājusies lidmašīnas biļetes, izkalkulēju savu ceļojumu ar trim autobusiem un diviem vilcieniem. Patiesībā varētu teikt, ka šāds ceļojums man vairāk gāja pie sirds, jo tā laikā redzēju tik daudz un sapazinos ar tiešām brīnišķīgiem cilvēkiem no dažādās pasaules malām.

Mana universitāte izrādījās diezgan tālu no pilsētas centra, teju savi 6km. Taču tā kā Dānija ir riteņu valsts un riteņbraucēju paradīze, tad nokļūšana universitātē bija tik tāds ik rīta sportiņš. Mana universitātes ēka bija diezgan neliela, taču ar savu nelielumu padara visu mācīšanās procesu omulīgu un mājīgu.

Kopumā lekcijas pasniedza 3 pasniedzēji, tādus priekšmetus kā Demokrātija, Didaktika un Dāņu valoda. Varu teikt vienīgi to, ka Dāņu valodu neiemācījos gandrīz nemaz, jo tā ir tik ļoti sarežģīta un neloģiska, ka 4 ar pus mēnešu laikā tas nebija iespējams. Kopumā mācību process man ļoti patika, sākot jau ar ļoti draudzīgajiem pasniedzējiem, ar kuriem kopā pat gatavojām vakariņas un gājām uz koncertiem un beidzot ar dažādajiem grupu darbiem un problēmu risināšanu, kas Dānijas izglītības sistēmai ir ļoti raksturīgi. Papildus mācībām Dānijā izgāju arī savu 3.kursa pavasara praksi. Tikām sadalīti 4 grupās – katrā grupā Erasmusnieki no citas valsts un praksē katra grupa gāja savā skolā, ik piektdienu, 2 mēnešu garumā. Vadīju arī mācību stundas – pārsvarā Angļu valodu, un arī dažādus citus priekšmetus ar Dāņu skolotāju tulkošanas palīdzību.

Priekš manis tā ir tāda neatsverama pieredze kā skolotājai redzēt un piedzīvot Dānijas izglītības sistēmu, jo tā tik krasi atšķiras no mūsu pierastās Latvijas. Redzēt arī Dāņu vienreizēji fantastiskās skolas, par kuru ekipējuma kvalitāti Latvijas skolēni var tikai sapņot.

Katram kurš dodas Erasmusā ieteiktu pievienoties ESN – tā ir internacionālā Erasmus apvienība konkrētajā pilsētā, kurā studējat. Parasti jau šāda iespēja tiek piedāvāta un pašam nemaz īpaši nav jāmeklē. Tādā veidā ir iespēja gan iepazīties ar citiem Erasmus studentiem no citām universitātēm, doties dažādās ekskursijās, apskatot valsti, kurā atrodies un kopā ballēties un dziedāt karaoki. Protams, arī es izmantoju šādu izdevību un redzēju gan Kopenhāgenu, gan Lego zemi un citas tālākas un ne tik tālas pilsētas.

Erasmusniekiem bija arī iespēja izvēlēties dažādas sporta aktivitātes, ar kurām nodarboties pēc lekcijām. Vienīgā no sava Erasmus bariņa izvēlējos doties uz fitnesu, kur beigās izrādījās, ka vingro tikai dāmas ap 30, 40 gadi. Taču tā tiešām bija brīnišķīga pieredze, iegūstot foršas draudzenes, kuras savos Protams, neizpalika arī milzum daudz ballītes, karaokes vakari un muzeju apmeklējumi. Kā arī pilsētas un blakus pilsētu iekarošana ar riteni. Jo kā jau iepriekš minēju, tad Dānija ir īsta velosipēdistu paradīze, ar saviem speciālajiem riteņu celiņiem un luksoforiem, tā nu ir tāda viena lieta, kura man visvairāk pietrūkst no Dānijas šeit Latvijā. Citu nodaļu Erasmus studentiem universitāte aizdeva riteņus uz Erasmus laiku, taču mūsu nodaļai tādu nebija, bet var teikt, ka tikt pie riteņa nemaz nebija sarežģīti, jo Facebookā ir dažādas grupas, kurās cilvēki piedāvā iegādāties riteņus par 50, 60 eiro, kā arī dodoties prom, to pavisam vienkārši ir atkal pārdot citiem studentiem un dabūt atpakaļ savu naudiņu.

Savu Erasmus laiku es nodzīvoju mājā pie ļoti jaukas Dāņu/Angļu ģimenes. Man bija teju savs dzīvoklītis pagrabstāvā ar virtuvīti, tualeti un divām istabām. Dodoties uz Dāniju jārēķinās ar to, ka gandrīz visa stipendija aizies tikai, lai apmaksātu īri par dzīvesvietu, vai tās būtu kojas, vai istabiņa kādā mājā, jo apmēram 350 eiro no manas stipendijas aizgāja tieši tam. Gribu teikt, ja nav savu iekrājumu, vai kāds kurš varētu palīdzēt ar naudiņu, tad Dānija ir tiešām neizdevīga valsts, uz kuru doties ar nelielo 500eiro stipendiju, ko piešķir Erasmus.

Arī pilsētas autobuss maksā neiedomājami dārgu naudu – apmēram 3 eiro par vienu braucienu, pārvietojoties ik rītu ar riteni, es ietaupīju tiešām ļoti lielu naudu. Un Dānijā pavisam noteikti visur var pārvietoties ar riteni, pat piektdienas vakarā doties ar to uz ballīti, tikai galvenais ir neaizmirst to pieslēgt un neaizmirst arī to, kur pieslēdz. Jo vari pat necerēt, ka tavs nepieslēgtais ritenis vēl būs tur, kur to atstāji.

Diezgan populārs pārvietošanās veids Dānijā ir vilciens, taču arī tas, pērkot biļetes pēdējā brīdī, var izmaksāt veselu bagātību. Tādēļ biļetes jāpērk laicīgi, jo DSB, kas ir vilcienu kompānija Dānijā, pāris mēnešus pirms vilciena reisa izsludina lētās biļetes, kuras var dažkārt nopirkt pat vēl nedēļu pirms plānotā brauciena. Ir iespējams arī atrast lētus autobusus, lai pārvietotos no pilsētas uz pilsētu – galvenais ir rakt, un atrodas ne tas vien.

Ja negribas doties uz kādu karstu valsti ar skaistu pludmali, tad pavisam noteikti ieteiktu par savu Erasmus galamērķi izvēlēties Dāniju, diezgan lietainu un ar lēzenu reljefu. Par spīti garlaicīgajai dabai un lietainajām dienām es savu Erasmus izbaudīju no visas sirds. Un lai kādu valsti tu izvēlētos, domāju, ka Erasmus piedzīvojumu neaizmirsīsi nekad!

 

 


 

LĪGA JANOVSKA,

 

Bakalaura studiju programmas „Logopēdija” studente

 

Valsts: Beļģija

Uzņemošā augstskola: Thomas More universitāte

 

 

Šķiet, ka Antverpenē tika aizvadīti vairāk kā pieci mēneši. Tik ļoti intensīvs un zināšanām bagāts bijis šis laiks. Mācības sākās ap septembra vidu un ar katru nākamo nedēļu tās uzņēma arvien lielākus apgriezienus. Novembra, decembra mēnesī visas darba dienas tika aizvadītas lekcijās – studējot un prezentējot uzdotos mājas darbus. Ilgi solītais hard studies laiks noritēja pilnā sparā. Nu vairs nebija iespēja atkāpties, jābūt možam un no savas puses jādara viss cik labi tu vien spēj.

Kopā tika noklausīti 9 kursi. Lekcijas ļoti interesantas, praktiskas uz pasniedzēju personīgo pieredzi balstītas. Visi pasniedzēji ļoti kompotenti savā jomā, gatavi atbildēt uz jebkuru jautājumu un palīdzēt ar materiāliem, ja ir padziļināta interese par konkrēto tēmu. Pirms katras lekcijas bija pieeja tēmai, kura tiks lasīta nodarbībā. Parasti arī prezentācija tika izdrukāta, lai vieglāk tai sekot līdzi, veicot nepieciešamās piezīmes. Šie materiāli bija arī nepieciešami gatavojoties eksāmeniem.

Uzskatu, ka mācību process tika organizēts ļoti augstā kvalitātē. Lai arī bija grūti un intensīvi, īpaši eksāmena laikā, tas bija to vērts. Nu jau tikpat kā aizmirsies eksāmenu laiks, ka neko citu bez kladēm un grāmatām neredzēju. Paliek atmiņā vērtīgā pieredze un iegūtās zināšanas. Un ja eksāmena laikā teicu pie sevis – ko tādu nekad vairs, tad tagad, ja būtu vēlreiz iespēja parakstīties uz ko tādu, noteikti nelaistu garām šo iespēju.

Uzņemšana viesaugstskolā bija ļoti jauka. Pirmā tikšanās ar kursa meitenēm notika sirsnīgā, augstā līmenī noorganizētā pasākumā „Welcom drink”. Ar šampanieti un dažādām uzkodām. Pēc pāris dienām bija informatīvais pasākums par universitāti, pilsētu, pasākumiem…pēc kura varējām baudīt sendvičus un dažādus atspirdzinošos dzērienus (varētu teikt, ka tas ir vienīgais, kas ietilpst viņu pusdienu ēdienkartē).

Pirmajā mēnesī tika organizēta ekskursija uz vienu no skaistākajām Beļģijas pilsētām – Brudge, kā arī iepazīšanās ekskursija pa Antverpeni. Par sporta aktivitātēm runājot, zinu tik to, ka studentiem Antverpenē bija iespēja apmeklēt dažādas sporta nodarbības, sporta zāles par simbolisku cenu. Es šo iespēju gan neizmantoju.

Izklaides pasākumi, kurus organizēja universitāte norisinājās septembra, oktobra mēnesī, jo tad vēl mācību process nebija tik intensīvs. Arī kursa ietvaros noorganizējām iepazīšanās pasākumu oktobrī un Ziemassvētku pasākumu pirms ziemas brīvdienām. Intensīvajā studiju laikā, īsti nevienam ballēšanās nebija prātā, vismaz skaļi par to neviens nerunāja.

Beļģija ir īsta riteņbraucēju pilsēta. Antverpenē riteņbraucējs ir ceļa satiksmes regulētājs, un nemaz neiedomājies, ka tev kā gājējam tiks dota priekšroka. Viņi tur ir pašpārliecināti un ātri braucēji. Takā pirms braukšanas zināju, ka riteņi viņiem ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, tad arī savu riteni no Latvijas ņēmu līdzi. Citi kursa biedri izīrēja to uz studiju laiku.

Jāsaka, ka sabiedrisko transportu izmantoju vien pāris reizes. Pilsētas transporta viena brauciena cena 2 eur vai 1 eur, pērkot biļeti, kas noder 10 braucieniem. Starppilsētu un starpvalstu vilcienu sistēma ļoti attīstīta, tomēr ļoti dārgs tas prieks. Piemēram, brauciens līdz Briselei izmaksāja 15 eur, bet ja gribēji ar vilcienu aizbraukt līdz kaimiņvalstij Holandei, kas ir tur pat aiz stūra, ceļa izmaksas bija ap 40 eur. Mums šis sālītais prieks gāja secen, jo uz Antverpeni devāmies ar savu personīgo auto, kas bija ļoti noderīgs apskatot kaimiņzemes – Holandi un Luksemburgu. Esot Antverpenē, sanāca apciemot radus Londonā un Budapeštā. Beļģija atrašanās vieta ir fantastiski izdevīga, daudz skaistu valstu blakus, kuras var apmeklēt, protams, ja finanses un laiks to ļauj. Daudzi kursa biedri savlaicīgi meklēja lētas vilciena, avio biļetes, lai apmeklētu Franciju, Vāciju, Holandi, Liuksemburgu, Londonu…

Dzīvoju 10 min.braucienā ar riteni no universitātes, centrālā pilsētas daļā. Jāsaka, kā dzīvokļu un istabas īres cenu līmenis ir nesalīdzinoši augsts ar Latvijas cenām un nācās atdot lielu naudu par to.

Domājot par Beļģu dzīvesveidu. Daudz laika tie pavada kafejnīcās un restorānos. Pilsētā ik pa pārdesmit metriem ir kāda kafejnīca kur apēst kādu treknu kūkas gabaliņu vai izdzert gardu kafiju. Vakariņas viņi ēd vēlu un ļoti bieži ārpus mājas, draugu lokā. Bet viss tādā smukā līdzsvarā, pēc maltītes nevis sēžās komfortablos auto, bet kāpj uz sava divriteņa, lai vai kas, lietus, sniegs vai vētra aiz loga. Esot Latvijā mana ritens sezona beidzas ap oktobra mēnesi, bet esot Antverpenē arī mans pēdējais šīs sezonas braucien bija 23. Decembrī. Atgriežoties Latvijā, ritenis tiek ieziemots, līdz pavasara siltajai saulītei.

Takā studijas ārzemēs bija mans sapnis no skolas laikiem, tad uzsākot studijas LiepU skaidri zināju, ka vēlos izmantot šo ERASMUS piedāvāto iespēju, lai nav vēlāk dzīvē jānožēlo, ka esmu laidusi garām šādu, manuprāt, unikālu iespēju.

Ja tev sirdī ir sapnis vai vienkārši vēlies iegūt starptautisku studiju pieredzi, tad šī ir tā iespēja, kas tev tiek dota. Uzdrīksties un nebaidies! Šī pieredze var tev pavērt citu skatu uz dzīvi, mainīt viedokli par to un saprast, ka sapņu piepildīšanai robežu nav, robežas uzliekam mēs paši. Nemeklē attaisnojumus, lai nebrauktu, bet gan iespējas, ko šie pāris mēneši tev dzīvē var dot. Lai vecas!

 

 

 


 

LĀSMA MIŠKA,

Bakalaura studiju programmas „Informāciju tehnoloģijas” studente


Valsts: Portugāle

Uzņemošā augstskola: Leirijas Politehniskais institūts


 

Jau uzsākot studijas Liepājas Universitātē zināju, ka noteikti izmatošu lielisko iespēju doties Erasmus. Kā sev piemērotāko vietu izvēlējos Portugāli. Pirms pāris gadiem jau biju apmeklējusi šo valsti, tāpēc zināju, ka man tur patiks.

Mans brīnišķīgais piedzīvojums sākās 18. februārī, kad ierados nelielā, taču ļoti skaistā Portugāles pilsētā Leirijā, kur atrodas uzņemošā augstskola - Instituto Politécnico de Leiria (IPL). Dzīves vieta jau bija atrasta vēl atrodoties Latvijā, īrēju dzīvokli kopā ar kursa biedru un meiteni no Spānijas. Dzīvoklis gan atradās diezgan tālu no universitātes (~40 min. ar kājām un ~20 min. ar sabiedrisko transportu), bet tas nesagādāja nekādas problēmas, varbūt tikai iesākumā, jo, kā zināms, Portugāle ir diezgan kalnaina un dodoties uz universitāti nācās pievarēt divus ne tos mazākos kalnus.

Mācības salīdzinājumā ar Liepājas Universitāti ir daudz grūtākas. Lekcijas pārsvarā notiek portugāļu valodā, taču gandrīz visi mācību materiāli pieejami angliski. Pasniedzēji ir ļoti atsaucīgi un palīdz, ja radušies kādi jautājumi par mācību materiāliem. Tāpat kā profesori, arī studenti ir izpalīdzīgi un labprāt piedāvā savu palīdzību, lai atrisinātu kādu radušos problēmu studiju gaitā. Salīdzinājumā ar Liepājas Universitāti, kur „Informācijas tehnoloģijas” studentiem gada beigās ir jāizstrādā viens projekts, šeit gandrīz katrā no priekšmetiem bija jāizstrādā pa projektam. Projektu izstrāde nebija no tām vienkāršākajām, visi projekti bija laikietilpīgi un sarežģīti, it īpaši tāpēc, ka mācību viela krietni atšķiras no tā, kas tiek mācīts Liepājā. Informācijas tehnoloģijas kurss iespējams ir viens no sarežģītākajiem, ko arī apstiprināja paši IPL studenti un mana pieredze. Ja kādam ir sajūta vai priekšstats, ka Erasmus studentiem mācības ir vieglākas – tā noteikti nav, mēs nesaņēmām nekādas „atlaides”.

Erasmus nav tikai studijas, tā ir pieredzes apmaiņa un pasaules iepazīšana. Šo piecu mēnešu laikā tika iepazīti studenti no citām valstīm – Itālijas, Horvātijas, Polijas, Beļģijas, Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas, Spānijas, Čehijas, Brazīlijas un Igaunijas. Kopā mēs izbaudījām Portugāles burvību. Tika apskatīta liela daļa valsts, taču palika vietas, kuras nesanāca apmeklēt, jo Portugāle tomēr nav tik maza kā izskatās. Galvenokārt ceļojām ar autobusu vai autostopiem, kā arī izmantojām iespēju pieteikties Erasmus Student Network (ESN) organizētajās ekskursijās.

Mans labākais ceļojums bija uz Azoru salām, kur devos kopā ar meiteni no Ukrainas un portugāļu puisi. Apmeklējām četras brīnišķīgas salas. Katra no tām ir pilnīgi atšķirīga, vienā dominē zaļā daba, bet citā – tumši pelēkie vulkānu putekļi. Šī piedzīvojuma laikā tika pievarēta Portugāles augstākā virsotne – Pico vulkāns (2351 m), kur nakti pavadījām vulkāna krāterī, lai sagaidītu saullēktu. Noieti tika neskaitāmi kilometri, izbaudot dabas takas, kā arī nedaudz iepazītas okeāna dzīles, dodoties neaizmirstamā niršanas piedzīvojumā.

Vislabāk, protams, ir iepazīta tā Portugāles daļa, kurā dzīvoju – Leirija. Pilsēta ir nedaudz mazāka par Liepāju. Dzīve šeit ir piemērota gan studentiem, gan tiem, kas mācības jau ir pabeiguši. Ziemas mēnešos pilsēta likās tukša, taču parādoties siltajam laikam parādījās arī cilvēki, kuri steidza izbaudīt piedāvātās iespējas, piemēram, katru nedēļu, trešdienu vakaros, tiek organizēts nakts skrējiens, kur piedalīties var jebkurš aktīva dzīvesveida piekritējs. Otrdienas nereti tiek sauktas par studentu dienām, kad daudzi dodas izbaudīt Leirijas nakts dzīvi, laiks tiek pavadīts ne tikai bāros un klubos, bet arī draugu lokā, spēlējot ģutāras un dziedot, kādā no pilsētas parkiem vai laukumiem.

Ir diezgan grūti piedzīvoto un redzēto aprakstīt, neizplūstot garos sacerējumos, jo izdzīvots tika tik daudz. Portugāle ir kļuvusi par manām otrajām mājām un tās nesteidzīgais dzīves ritms vilina atgriezties. Iesaku izmantot iespēju un doties Erasmus, jo man šī iespēja ir devusi neaizmirstamas atmiņas, piedzīvojumus un draugus uz mūžu.

Obrigado!

 


 

GUNTA DOMBROVSKA,

Bakalaura studiju programmas „Jauno mediju māksla” studente

 

Valsts: Somija

Uzņemošā augstskola: Tamperes Lietišķo zinātņu universitāte

 

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ izvēlējos tieši Somiju, bija izglītības līmenis. Nebiju veikusi pētījumus vai kā citādi speciāli meklējusi informāciju par to, bet pietika ar labajām atsauksmēm. Studējot vienu semestri TAMK, nevaru novērtēt visus mācību priekšmetus un pasniedzējus vienlīdzīgi. Katram ir atšķirīga pieeja un izpratne par mācību procesu. Par dažiem priekšmetiem un pasniedzējiem biju sajūsmā, citiem ne tik ļoti. Kopumā esmu apmierināta un neesmu vīlusies nekādā ziņā.

Šis bija labs treniņš, lai vairāk komunicētu un socializētos ar apkārtējiem. Gan skola, gan studentu apvienības kā arī paši studenti bija ļoti aktīvi pasākumu organizēšanā un dalībā. Es kā nedaudz mierīgākas dabas cilvēks neiesaistījos pilnīgi visos pasākumos, taču centos apmeklēt sev saistošus pasākumus un iestādes. Biju ļoti priecīga, ka sporta zāle atradās tajā pašā mājā, kurā dzīvoju. Universitātē bija pieejama tehnika, programmas, instrumenti, telpas, un tas viss bez maksas un ar brīvu pieeju gandrīz jebkurā laikā. Ārpus studijām izmantoju Mediapolis telpas mūzikas vajadzībām. Tapa pāris kopdarbu, sadarbojoties ar citiem TAMK studentiem, kuri bija ārpus studiju vajadzībām kā arī lieliska iespēja uzstāties vienā no Tamperes restorāniem.

Visgrūtāk bija aprast ar cenām, kuras ir diezgan augstas, salīdzinājumā ar Latvijas. Ar pārējo nebija lielu problēmu. Gandrīz katrs students bija iegādājies ikmēneša autobusa karti, ar kuru iespējams lietot sabiedrisko transportu neierobežotā daudzumā. Valodu ir vērtīgi apgūt, bet ļoti pārsteidza tas, ka gandrīz jebkurš spēja komunicēt angļu valodā, visās vecuma grupās.

Man kā latvietei nebija milzīgs kultūršoks. Protams, bija vairākas lietas, kuras atšķiras no pierastā Latvijā, taču pat tur, kur varēju novērot kultūršoku, tas izpaudās pozitīvā ziņā. Biju patīkami pārsteigta par somiem, par laikapstākļiem, par dabu, svētkiem un šo to citu.

Ceļošanas iespējas bija, daudzi studenti izmantoja iespēju paceļot pa citiem Somijas nostūriem vai aizbraukt uz tuvākajām valstīm. Es neizmantoju daudzas no iespējām, jo dzīvošana izmaksāja diezgan dārgi un negribēju pārāk tērēties, taču apmaiņas studiju laikā apskatīju pāris pilsētas Somijā kā arī aizbraucu uz Tallinu. Taču neviens no braucieniem nebija piedāvājumā no universitātes vai studentu kluba. Tikai uz pašu iniciatīvu.

Es pavisam noteikti iesaku izmantot šo iespēju, ko sniedz Erasmus+. Tā ir vienreizēja iespēja izkāpt no savas komfortzonas, piedzīvot un apgūt ko jaunu. Valoda, draugi, studijas, kontakti, piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Ja būtu iespēja doties apmaiņas programmā atkārtoti, es noteikti izmantotu šo iespēju.

Atpakaļ
x