Mūsdienās ir ļoti daudz senioru vecuma studentu un tas ir tikai apsveicami, jo arī vairākos pētījumos ir atklāts, ka viens no gara mūža noslēpumiem līdzās veselīgai ēdienkartei un attieksmei pret dzīvi ir iespēja būt vajadzīgam ģimenei, draugiem un arī sabiedrībai. Un šajā epidēmijas laikā studiju process jau arī neapstājas, tas tikai turpinās savādākā veidā - attālināti.
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā senioru skaits studentu rindās ir trīskāršojies. Paredzams, ka 2050. gadā studējošo senioru īpatsvars varētu jau sasniegt 16%.
Arī Liepājas Universitātes studente Vineta Namiķe stāsta, ka augstskolā viņa studē pirmo reizi. Viņa 40 gadus nebija mācījusies, tomēr liktenis lēma, ka bija jāizvēlas vai turpināt darboties savā lauku saimniecībā, vai arī izārstēt ieilgušās veselības problēmas, atrast citu darbu un vēlāk arī iestāties Liepājas Universitātē.
Vineta atzīst: „Mācīties ļoti patīk. Patīk, ka pašiem jāmeklē informācija un jāanalizē. Esmu sapratusi, ka neviens viedoklis nav vienīgais un pareizais un manējais nekad nav nepareizs.” Pēc studijām Vineta tic, ka atradīs darbu savā dzimtajā pilsētā Grobiņā. „Mācīšanās tiešām palīdz justies jaunākam. Nejūtos ne veca, ne nogurusi,” saka Vineta.
Tātad varam secināt, ka studēt un mācīties nekad nav par vēlu, vajag tikai tam noticēt un spert pirmo soli.
--
Informācijas avots: žurnāla "Ir" aprīļa numurs