Liepājas Universitāte spēj nodrošināt visas tās prasības, kas ir izvirzītas Latvijas universitātēm, lai arī „Latvijas Avīzes” un Latvijas Universitātes kopdarbībā veidotais augstskolu rangs varētu liecināt pretējo. Īpaši neiedziļinoties katra izvēlētā kritērija raksturojumā un analīzē, gribam atzīmēt, mūsuprāt, būtiskākās lietas:
- Latvijas Universitātes rangā ir kritēriji, kas ir vērsti nevis uz kvalitātes, bet kvantitātes nodrošināšanu. Piemēram, studējošo skaita un mācībspēku skaitu proporciju. Tātad, jo vairāk studējošo ir uz vienu pasniedzēju, jo vairāk punktu. Bet visiem ir skaidrs, ka ne vienmēr konveijera tipa ražošana spēj nodrošināt izcilu rezultātu. Interesanti, ka pāris augstskolām studējošo skaits ir atspoguļots nulle, kas liek domāt par datu precizitāti;
- Akadēmiskajā sabiedrībā ir bijušas asas diskusijas par tikai vienas – SCOPUS – zinātnisko rakstu datu bāzes izmantošanu. Lai arī tas pieļauj sociālo un humanitāro zinātņu publicēšanos, tomēr tā ir izteikta eksakto zinātņu datu bāze. Ja mēs gribam parādīt kopumā augstskolas zinātnisko kvalitāti un potenciālu, tad būtu jāapskata arī augstskolas zinātniskās publikācijas, zinātnisko rakstu krājumus, monogrāfijas utt., ne tikai vienas vai citas datu bāzes izmantošana;
- Vislielāko izbrīnu rada izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijs, mērot to nevis pēc konstatējamām kvalitātes vadības sistēmām, bet gan pēc iedzīvotāju viedokļa. Tas liek meklēt līdzības un uzdot eksistenciālus jautājumus. Vai Rucavas tantiņas ceptā maizīte ir mazāk kvalitatīva, kā lielveikalā ceptā maize no sasaldētas mīklas? Vai kādā Latvijas ciemā organizētā talka bija mazāk svarīga, nekā tā, kurā piedalījās Prezidents un pelnīja mediju uzmanību? Sabiedrības viedokļa izmantošana augstākās izglītības kontekstā nekādi nevar tikt attiecināma uz kvalitāti. Tikai uz augstskolas popularitāti. Un tikai uz augstskolas popularitāti! Tā nav kvalitātes mēraukla! Kvalitātes mēraukla var būt studējošo apmierinātība, absolventu apmierinātība un regulāri kvalitātes auditu mērījumi. Jāpiezīmē, ka lielākā daļa Latvijas augstskolu nav spējušas izveidot kvalitātes vadības sistēmas, kur nu vēl tās sertificēt. Tieši starptautiskie sistēmu sertifikāti būtu izmantojami kvalitātes konstatēšanai.
Svarīgi atzīmēt, ka Liepājas Universitātei publiskotajā rangā nav uzrādīta neviena publikācija datu bāzē SCOPUS. Taču, veicot šī fakta pārbaudi, esam konstatējuši, ka Liepājas Universitātes zinātnieku un pētnieku publikācijas ir atrodamas SCOPUS.Turklāt jāpiebilst, ka kopā pēdējā gadā mūsu zinātnieki un pētnieki ir nodrošinājuši vairāk nekā 160 starptautiskas publikācijas, kas ir atrodamas ne tikai iepriekš minētajā datu bāzē, bet ne mazāk svarīgās citās līdzīgās elektroniskās datu krātuvēs.
Liepājas Universitāte jau 2007. izveidoja līdzīgu rangu, kuras uzdevums bija mērīt Latvijas augstskolu konkurētspēju. Piedāvājam iespēju iepazīties ar šī augstskolu ranga kritērijiem un rezultātiem. Tajā izmantoti ir Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Kvalitātes asociācijas dati. Turklāt, pēdējais analizētais ir 2009./2010. studiju gads, nevis šis studiju gads, kurš vēl nav noslēdzies, līdz ar to neatspoguļo pilnīgu augstskolu darbības rezultātu.
Prezentāciju skatīt šeit.
Piedāvājam arī noskatīties video (sākumā) par Liepājas Universitātes izaugsmi un darbu no konferences "Matemātikas un dabas zinātņu potenciāls Liepājas Universitātē", kas notika 2011. gada 29. aprīlī. Prezentācijas referenti ir Universitātes zinātnes prorektore Ieva Ozola un Projektu daļas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.