2010. gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi atbalstu no vairākiem finanšu instrumentiem, kopā šajā gadā piesaistot vairāk nekā 3,4 miljonus latu.
Nozīmīgākais finansējums ir piesaistīts infrastruktūras projektiem no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Tādējādi līdz 2013. gadam plānots būtiski uzlabot LiepU infrastruktūru, laboratorijas, auditorijas un koplietošanas telpas studiju korpusos Kūrmājas prospektā 13 un Lielā ielā 14.
Būtisku atbalstu saņem LiepU Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūts - no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālā attīstības fonda divos pētniecības projektos ir izdevies piesaistīt vairāk nekā 1 miljonu latu.
Zinātnes prorektore I. Ozola uzsver, ka Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūts, kura specializācija ir augstas veiktspējas aprēķinu un matemātisko modeļu izstrādes, uzsācis sadarbības veidošanu arī ar vietējiem uzņēmējiem, lai palīdzētu risināt ražošanas attīstības jautājumus. Tā 2011. gadā tiks uzsākts ERAF finansētais projekts „Jaunas tehnoloģijas un programmnodrošinājuma izstrāde biogāzes ieguves procesu optimizācijai”, kura sadarbības partneris ir SIA „Liepājas RAS”.
Veiksmīgi noticis arī starts Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektos, kur trīs partnerības projekti šogad ir saņēmuši finansējumu, lai realizētu dažādas mūžizglītības aktivitātes, kuru mērķauditorija galvenokārt ir uzņēmēji. Tāpat paredzēts attīstīt e-apmācības, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.
Joprojām turpinās 2009. gada piesaistītā finansējuma apgūšana, kas ir vairāk nekā 2,6 miljoni piesaistīto latu pērn, ko lielāko daļu sastāda Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments. Plānots, ka 2010. gadā LiepU projektu finansējumu apgūs par vairāk nekā 1,1 miljonu latu, kur procentuāli lielākais finansējums ir paredzēts kapitāliem ieguldījumiem, tajā skaitā aparatūras un aprīkojuma iegādei.
Projektu daļas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis uzskata, ka veiksmīga finansējuma apgūšana ļaus LiepU kļūt par konkurētspējīgāku universitāti. „Projekti ir tikai instruments, lai sasniegtu augstākus mērķus. Pašlaik izskatās, ka mēs tādu mērķu sasniegšanai, kas ir Eiropeiskas studijas, mūsdienīga studiju vide, attīstīta pētniecība, tuvojamies straujiem soļiem. Tomēr pie sasniegtā nedrīkst apstāties. Nākotnē mums pašiem jākļūst par vadošiem partneriem Eiropas līmeņa pētniecības, izglītības un cita veida projektos. Tas ir jauns izaicinājums, jo tādu projektu realizācija nostiprinātu mūsu pozīcijas ne tikai nacionālā līmenī, bet Eiropas augtākās izglītības telpā,” uzskata A. Egliņš-Eglītis. I. Ozola piebilst, ka arī humanitārajās zinātnēs Liepājas Universitātes pētnieki turpina darbu Latvijas valstij nozīmīgos pētniecības virzienos – 2010. gadā uzsākta valsts pētījumu programma „Nacionālā identitāte: valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība”, kurā piedalās arī Kurzemes Humanitārais institūts un Socioloģisko pētījumu centrs. Tāpat Liepājas Universitāte ir partneris vairākos starptautiskos pētniecības un izglītības projektos.