Lindas Ulānes dzeja

Linda Ulāne

 

Dzejolis ar mono atskaņām

Labs jautājums

Kā tu vari zināt, kas ir aiz stūra?
Varbūt zvejnieku dvēseles rijošā jūra.
Iespējams, rija, kur mūsu senči pirmo uguni kūra.
Vai pirtiņa. No koka vēl, nevis no mūra.
Turpat jauna audēja, neatraujama no pūra.
Ja nu tur Vācietis tautu turēties būra?
Vai tur tēva rupjmaize grieztā, branga, bet sūra.
Varbūt tur vectēvam tikko sirdī dūra?
Iespējams, tur tava brāļa ieņemšanas procedūra.
Kā tu vari zināt, kas ir aiz stūra?


Dzejolis ar kalambūriskajām atskaņām

Atveru aizpampušās acis. Jaungada rīts.
Māja tik kārtīga, it kā pāri būtu gājis meteorīts.
Vakar kā jau kārtējā gadu mijā
Darbojos ar zīmuli un dzēšgumiju:
Gribēju dzīvē nedaudz filizofijas,
Bet glāzēs tik dzirkstošais lija un lija.
Un šodien, lai arī jūtos kā piecdienīgs sieriņš,
Tomēr saņemos parunāt ar Dieviņu.
Visu pagājušo gadu vēroju: kā pele
Pa tumšiem kaktiem vazājas mana dvēsele.
Un mani tā saucamie draugi
Nemanāmi kļuvuši par žņaugiem.
Bieži naktīs aicināju bāru skaistules pie sevis dusēt.
Parasti no rīta modos ar zvēru guļam padusē.

Tagad to visu nodzēšu nost
Un uz jaunu apņemšanās sarakstu saņemos.

Mīļais, visuvarenais Dievs,
Drošvien no manām lūgšanām jau esi palicis tāds diezgan tievs.
Un piedod, ka svētajam dievkociņam
Vasarā sanāca pielaist sērkociņu.
Un bija tie vellišķi no Ādama ribas.
Bet tomēr es šogad laboties gribu.
Un manas jaunās apņemšanās nedosies uz gružu kasti,
Lai arī pārāk skaistas tās. Kā ziedoša pūces aste.

 

Franču sonets
Sievietes sonets

Sieviete sarkanvīna lūpām,
Pienbaltu ādu, kafijbrūnām acīm, lielām.
(Tādām, kas ziemeļos parasti ir cieņā).
Kaut kas vēderā sāk kūsāt.

Sieviete sarkanvīna lūpām,
Melonēm krūšu vietā
(Un viņa zina, kā augļus likt lietā).
Kuņģis jau riņķa danci griež pilnām burām.

Smaids salds kā pirmās zemenes.
Glāsts trausls kā silta maizīte.
Bet gars možs kā gurķītis marinēts.

Lūpas, krūtis, acis, smaids,
Āda, glāsti. Viegls vaids:
Gardais gaļas gabaliņš ledusskapī sēž.


Angļu sonets
Labu apetīti!

Ir vista industrijas dzelžu būrī

Vēl vienu olu izdējusi.

Uz cenām veikalā es kāri lūru,

Tik pienam pakaļ esmu atnākusi.

O, īpaši baltajiem rīsiem atlaide!
Un cik izdevīga cūciņa, Latvijā audzēta (Polijā kauta)!
Un svaigas olas, tepat no Kurzemes
Vistām, kam ēst, cik grib ir ļauts.

Krāmēju grozā blakus Mārupes gurķiem,
Kas veikalos parādās ātrāk kā pašā dārzniecībā.
Es par Latvijas preci, neesmu jau muļķe,
Sekoju visām tendencēm, kas valda sabiedrībā.

Vakariņās laimīgās vistas olu ar gurķu salātiņiem iekšā loku.
Cik labi būt par dabas draugu un pie reizes par patriotu!


Itāļu sonets 
Ceļš


Dzirdi? Atkal sauc ceļš.
Pērc sausiņus, somu kravā.
Mājas pavards atvadu muļķības gvelž,
Bet ceļš sauc, ceļam sava slava.

Redzi? Uz priekšu ved ceļš.
Tas elpa, tas šodienas būtība tava.
Var dedzināt saule, var stingrāk pūst vējš,
Bet ceļš sauc, tver tevi skavās.

Asfalta smaka kļūst tev par brāli.
Ņirbošie ceļa stabiņi
Ik pa mirklim pačukst, cik tu jau tālu.

Vairs nav zem kājām dzimtenes mālu.
Ceļā sveši ļaudis. Kļūst par brāļiem tev viņi.
Klusi gvelž muļķības pussagruvis pavards.

 

Šim dzejolim esmu pamainījusi beigas, līdz ar to izjaucot soneta atskaņu kārtojumu, bet padarot to labskanīgāku. Jaunās beigas:

 

Vairs nav zem kājām dzimtenes mālu.
Ceļā sveši ļaudis. Kļūst tev par brāļiem.

Klusi gvelž muļķības pussagruvis pavards.

 

Dzejolis uz burta B


Bez bažām, bez bremzēm

Bībelē brienu.

Bet brīžiem bail.

 

Baisi briesmekļi

Burtos blēj,

Bezdē, barojas,

Biezokņos bēg.

Bukņī bīskapiem,

Batonus bāž,

Bezkauņas.

 

Bagāti baciļu

Bari bez baltuma

Burtos bliež baletu

Banālā baudā.

 

Beidzamais bēgu

Bībeles briesmu.

Bezmēra baiļu

Biezputra briest.


Dzejolis neeksistējošā valodā ar dusmīgo noskaņu


Teve uresk.

Ces teve rabaa tar.

Uresk! Teve uresk.

Derdesk derdesk derdesk.

 

Ja atceraties, dzejoli deklamēju ar knipjiem, klepošanu un tml.efektiem. Tādēļ tikai viens pantiņš.

 


Dzejolis neeksistējošā valodā ar priecīgo noskaņu

Albula kil reli

Nanna pūl.

 

Melku vir talpik

Mitele len.

Kjel el kjel varluk

Cipuli tūl.

 

Albula kil reli

Nanna pūl.

 

Kjel kok riele

Pulit ni len.

Bulp el velen

Plapeni vūl.

 

Albule kil reli

Nanna pūl.
Pūl!

 


Dzejolis ar homonīmiem

 

Tie joki ar galvu pret sienu

Galīgi nebija labi:

Izdūru aci ar kaudzē meklēto adatu.

Tagad nu kopā ar brāli šņabi

No atmiņām sienu jaunu redzokli.

Ap rītausmu gatavs. Un arī mēs abi.

Atveru jauno aci. Kas tā par milzu sienu?

Kad ziemā sagribās smaržīgu vasaras sienu,

Met mieru, nepiesienies un nebūvē sienu,

Pamet brāli, neskrūvē vaļā.

Drīz, jau drīz nāks vasara zaļa.

 


Dzejolis ar skaņu asociācijām

 

Šodien garšvielu groziņā jaunums –

Kāds atvedis čilli piparus.

 

Peru briksnājos

pipari dīguši,

kur bambusi kuplo

un liānas blīzt.

 

Čilli ielejas

auglīgi elpo.

Kalni viļņojas,

kad musoni līst.

 

Peru briksnājos

pipari brieduši.

Aras tur rājas.

un pērtiķi pīkst.

 

Reptiļi rāpjas pār

piparu drīksnām,

pirksteļiem raupjiem

tos paķerot līdz.

 

Peru briksnājiem

Pipari nākuši

Kur kalibri bari

Rīklītes trin.

 

Un tagad

Uz pērnajiem kartupeļiem

Birst piparu musoni.

Labu apetīt’!

 

Un pirmais uzdevums – pantmēru maiņa.

 

Tātad apkaunojošais jambs

 

Nu nav man teksta, tu jau zini.

Un šajā telpā nav iemesla būt.

Es sekoju tev atkal. Slimi.

Tā atva elpa mani sūc.

 

Prieks tevi redzēt.

Prieks redzētai būt.

Rau, ābols zemē,

Ņem, dārgais, kod!

 

Mūs Vonnegūta vāki slēpj.

Līp mana miesa tavējai,

Kad suka kaisle velk un velk.

Tik pretoties mēs nespējam.

 

Ja manas acis – bedre tava,

Tad tu mans dīķis, līķus, kur slēpt.

Un nebūs trepju. Viss, ko  varu,

Tev padot, draudziņ, striķi. Ņem!

 

Cerīgāks daktils

 

Tu taču zini, ak nav man, ko teikt.

Nesanāk prom man no tevis vairs bēgt.

Slimi es sekoju ieelpai tavai.

Soli jau tuvāk mēs šķīstītavai.

 

Prieks tevi redzēt man azotē dusam.

Prieks man būt azotē, mīļotai klusi.

Ābolu redzējām, noignorējām.

Izmukt no augļa vairs nepaspējām.

 

Vonnegūts paslēpj aiz vākiem mūs abus.

Līme pie lūpām. Rauj āda. Ir labi.

Suka tā kaisle, ņem gremdē ar sparu,

Atdodam miesu tai, atdodam garu.

 

Manās zilpelēkās acīs tu krīti,

Sauc tās par dīķi ar apslēptiem līķiem.

Kurš gan sniegs roku, kad zināms tavs niķis.

Viss, ko es varu, ņem, draudziņ, striķi.

 

Ja ir interese, tālāk seko gala variants, ko es no tā visa saglabāju. Un tā tapa:

 

Ābols

 

Tu taču zini, ka man nav, ko tev teikt. Gribu, neprātīgi gribu prom no tevis bēgt. Tomēr atkal sekoju tavai elpai. Slimi. Nu nav, ko tev teikt. Tu jau zini.

Prieks tevi redzēt man azotē dusam.
Prieks man būt azotē, mīļotai klusi.
Čūsku mēs redzējām, noignorējām,
Izmukt no ābola nevarējām.

Vonnegūts aiz vākiem paslēpj laikā un telpā mūs abus. Līme lūpās. Rauj āda. Ir labi. Suka kaisle velk un velk, gremdē. Nododam tai miesu, nododam garu. ir labi. Jūtu, tu krīti manās zili pelēkajās acīs. Nodēvē mani par dīķi, kur var apslēpt līķus. Un gremdē. Un tu vairs nemāki peldēt. Un nav man trepju. Ābola niķis. Viss, ko es varu, ņem, draudziņ, striķis
Atpakaļ

Kalendārs

Jun
26

HMZF studentu izlaidums

Lielā iela 14, Liepāja, [...]

12:00

Jun
26

PSDF studentu izlaidums

Lielā iela 14, Liepāja, [...]

15:00

Jun
27

PSDF studentu izlaidums

Lielā iela 14, Liepāja, [...]

12:00

x