Baiba Īvāne - Kronberga
Dzeja
***
Ir burkā silts man piens
Un brāļi māsas skrien
Ir ceļš pēc piena viens
Gar lielo peļķi – piens
Ir ceļš pēc piena viens
No Slutišķiem nāk siens
Jo ceļa malās pliens
Aug kukurūzas ciems
Ir ceļš pēc piena viens
Trīs zosis, Zapars, dievs
Ir baznīca man ciet
Lai varu tālāk diet
Ir burkā silts man piens
Trīs zosis, Zapars, dievs
Gar baznīcu tek piens
Dievs atkal paliek viens
***
Ir piemineklis skārdenēm, ir slavas dziesmas podam
Dalī no katalogiem tek – ar visiem liquid clocks
Sēž bērzu birzī Purvītis ar pareizajām otām
Bet tava glezna ekrāns skaļš – tu tici – art is shock!
Ir daile tavā lodžijā ar vaskadrāna sienām
Tev neredzēt kā audeklā gail sarkans artišoks
***
Burvīgi lido no raganu sabata Nata
Ūtrupē iepirktā slota tās vainagu krata.
Nav vairs ne saplēstās krūzes, ne kabatā lata
Nav vairs uz nīstamās galvas pat pēdējā mata.
Burvīgi lido no raganu sabata Nata
Saplēsto krūzi kāds aiznes – vai tiks tas pie lata?
***
Indiānietes un es
Kāpēc indiānietes staigā bez svārkiem?
Kāpēc indiānietes staigā kailām krūtīm?
Kāpēc indiānietēm dzimst pliki bērni?
Vai tad visiem dzimst pliki bērni?
Bet Anna teica, ka viņa piedzima vēderā tētim!
Vai tu piedzimi vēderā vecmāmiņai?
Tātad bērni ielien mammas vēderā, pārvēršas maziņi un piedzimst?
Un kad es būšu sieva, es būšu arī mamma?
Bet Rodrigo nemaz nedrīkst dzert pienu!
Un viņš taču neaugs liels, jo viņam negaršo zupa!
Un vispār – kad es būšu sieva, es nesēdēšu pie stūres. Vīriem labāk sanāk.
***
Drumbi rumbi strādi grādi
Drugulasti drabi didi
Galugudbe gogorogo
Drumbu rumbi gegorinmi
Drumbi strangri gregri
Gudzolome drogni
Strozdner dručner črograstrali
Verčinober kast.
Drumbi rumbi strādi grādi
Drugulasti drabi didi
Galugudbe gogorogo
Drumbu rumbi grumbi
***
vaūūū vaūūū vaūūū
kur esi saimniek tu
vaūūū vaūūū vaūūū
vai pilnmēnesī tu
vaūūū vaūūū vaūūū
es sagaudošu to
vaūūū vaūūū vaūūū
uz mēnesi – kur tu
***
Frīdmalu Jānītim mersītis jauns – vāu!
Kur tad ir benzīniņš, kur – padomiņš – nau!
Jāslāj pie kaimiņa sirsnīgā, spirtskaidrā, jāsaka – čau!
Divas galviņas kopā kad liktas, ir jāsaka: klau!
Latvijā mežiņu padaudz, ir jāgāž – lai nau!
Naudiņa ripos it drīzi, nāks līksmība jau!
Kaimiņu krancīts gan dusmīgs un kājiņās ķer – vau!
Jānīts un Kārlīts tik pasmej, tiem sāpīšu nau
Aizlīgo mersītis, Jānītis, Kārlītis – čau!
Kailcirstie meži klusumā novaidas – au!
***
Botāniskais sonets
Pār sliedēm sliedēm sliedēm Torņakalnā
Gar Arkādijas saules brāļiem iet
Pa suņu, pīļu takām vienuviet
Ar zirgu, cirku, vilku siltā delnā
Pār uzvardienas obelisku salnā
Uz asiņainām neļķēm eļļu liet
Kur mākoņziedos kareivji grib skriet
Un mana griba noslīkst maršā melnā
Pār obeliska visvareno kārti
Ir aizkūrušies impērijas sārti
Es plūcu pienenes un sauli dzēšu
Pa sliedēm sliedēm sliedēm lēni ļoti
Var iebraukt tur, kur putni, augsti koki
Es uzaugt dārzā botāniskā spēšu
Atdzejošanas mēģinājums
Grēksūdze estētikas garā
leļļu teātra vecā aktrise
uz papīra lapiņas
smalkā rokrakstā
pieraksta savus grēkus
nepietiek vietas
viņa pieraksta starp rindām
vēl sīkāk
joprojām nepietiek vietas
viņa apraksta katru balto plankumu
vēl sīkāk
papīra grēkiem nepietiek ne par ko
leļļu teātra vecā aktrise saprot
ko