Saruna ar Aldi Lagzdiņu
Kādu studiju programmu Tu esi absolvējis?
Esmu ieguvis dabaszinātņu bakalaura grādu datorzinātnēs un absolvējis profesionālo maģistra studiju programmu ‘Informācijas tehnoloģija’. Pirms tam biju pabeidzis 1. līmeņa augstākās izglītības programmu programmēšanā. Sanāk, ka trīs līmeņos jau esmu studējis.
Kādi ir Tavi ieguvumi studiju laikā?
Principā vairāk ir teorijas apgūšana, mazāk – praktiskais. Pamatus mēģināja ielikt visus pēc kārtas. Tas arī ir tas labākais, ka pašus pamatus, lai ir uz kā tālāk būvēt, ja runā par studiju turpināšanu maģistrantūrā.
Bakalaura prakses laikā mazāk sajutu tādu individuālu attieksmi pret studentiem. Varbūt tāpēc tāda sajūta, ka es pievienojos 2. vai 3. gadā pēc divgadīgajiem programmēšanas kursiem. Maģistrantūrā reāli varēja izjust to, ka pasniedzēji rūpējas par katru individuāli. Tieši Anita Jansone. Jo tur jau lielā mērā viss bija patstāvīgs darbs.
Maģistra studiju programmu vajadzētu specializēt tiešām uz vērtīgām lietām. Saturīgākas, darba tirgum atbilstošas lekcijas.
Kāpēc studēji Liepājā?
Kad stājos augstskolā, ‘šāvu uz visām pusēm’ – Jelgava, Rīga, Ventspils. Liepāja tāpēc, ka paziņa ieteica, teica, ka būs iespēja turpināt bakalaura programmā. Viņš arī mācījās programmētājos.
Kā atradi darbu uzņēmumā SIA Tieto Latvija?
Darbu uzsāku bakalaura programmas 3. kursā. Tur atkal jāpateicas A. Jansonei. Mēs, trīs cilvēki bijām praksē Valsts zemes dienestā, kur bija programmēšanas nodaļa. Acīmredzot, tur atstājām labu iespaidu, jo pēc prakses mums zvanīja un piedāvāja darbu. Mēs trīs ‘iekritām acīs’, un trīs arī strādājam šajā jomā. Es viens gan turpināju mācības maģistrantūrā, ‘cīnījos’. Maģistrantūra tiešām bija cīniņš, jo gadu jau dzīvoju Rīgā. Atmaksājās tas, ka parādījām sevi no labās puses, jo neviens jau neko ar karoti neielies – pašam ir jāprasa, ‘jāsmeļ’. Prakses laikā paši prasījām, kas jādara. Kad bijām paveikuši, atkal lūdzām, lai paskatās darba rezultātu. Šobrīd esmu SIA ‘Tieto Latvija’ Vecākais tehniskais konsultants.
Kāpēc Tava pirmā izvēle bija šāda – programmēšana?
Tas jau bija laiks, kad dators jau bija gandrīz katrā mājā. Tieši tajā laikā stilīgi bija datortīkli. Programmēšana tāpēc, ka paziņa ieteica. Pēc 1. pusgada likās, ka neesi īstajā vietā. Darba tirgū programmētājus tad nemeklēja. Bet man ir ieaudzināts princips - izdarīt līdz galam. Mūsdienās tā sfēra ir tik plaša – no ‘datorrūķa’, kas visu dienu kodē līdz funkcionālam konsultantam. Es esmu kaut kur pa vidu – gan tehniskas lietas pārzinu, gan arī pielietoju biznesa zināšanas. Darba tirgū visvairāk pieprasīti ir tie speciālisti, kuriem ir plašāks skatījums, vairāk kvalifikāciju, piemēram, kuri var gan programmēt, kas ir ļoti tehniski, gan izprot klienta biznesu un spēj klientam saprotamā valodā paskaidrot tehniskas lietas.
Ko Tu varētu ieteikt tiem, kuri raizējas par to, ka jāmācās matemātika?
Matemātika dod tīri to loģisko – loģiskās funkcijas, tas ļoti noder.
Kāds ir Tavas darbavietas pareizs nosaukums un darbības jomas apraksts?
SIA ‘Tieto’, tas ir skandināvu uzņēmums. Darbības joma – IT konsultācijas un izstrāde. Šī uzņēmuma Latvijas atzara pamatā ir uzņēmums ‘IT Alise’, kurš izstrādāja bibliotēku informācijas sistēmu ‘ALISE’.
Pastāsti, lūdzu, par pārcelšanos uz Rīgu. Kāpēc tāds lēmums?
Te jāizdara neliels ekskurss vēsturē. Tobrīd Liepājā tika uzsākts projekts ’E –Liepāja’, kas bija labs starta punkts biroja atvēršanai. Bija ieplānots liels birojs, ap divdesmit cilvēku, taču tos tā arī neizdevās savākt. Projektam piesaistīja cilvēkus, kas reāli bija bāzēti Rīgā. Te tevi gandrīz vai nepamana, nereti daudzi tāpēc paliek vienā līmenī – nav izaugsmes. Rīgā – cita lieta, citi apgriezieni, dinamika, varbūt tāpēc, ka vadība arī bāzējas Rīgā. Pašlaik darba tirgus ir tāds, ka vajadzīgi daudz darbinieki. Ņem studentus, kuri vēl jāapmāca, piemēram, no pēdējās, mēneša ilgās kandidātu atlases, kurā piedalījos, pieņēma gan tādus, kas studē IT jomā, gan arī no citām bakalaura programmām. Tāpēc var teikt, ka tagad konkurenci tā neizjūt.
Vai esi domājis par studiju turpināšanu doktorantūrā?
Ja es būtu tur uz vietas, Liepājā, būtu mācījies doktora studiju programmā ‘E - studiju tehnoloģijas un pārvaldība’. Uz to brīdi iet kaut kur Rīgā, nē, nebija tāda nodoma.
Tagad te (Rīgā – A.K.) ietu mācīties kādu ar ekonomiku un uzņēmuma vadību saistītu programmu. Būtu noderīgi, ja kādreiz uzsāktu savu biznesu. Tas ir izdarāms, bet arī darbs daudz prasa.
Tu pieminēji kandidātu atlasi. Kādas jaunā speciālista prasmes Tu uzskati par būtiskām kā darba devējs?
- iniciatīva, vēlme mācīties,
- kandidāts ir komunikabls,
- viņam jāparāda ar savu pagātnes gājumu, ka viņš ir uzticams, ka var, piemēram, nokārtot bakalauru. Vajag izstrādāt savu projektiņus, parādīt, ka viņam interesē tas, ko viņš dara, ka viņš ir tendēts uz izaugsmi.
- angļu valoda,
- jābūt informētam par IT nozares tendencēm.
- Aldis piebilst, ka uzņēmums labprāt sadarbojas ar augstskolām, piemēram, ar RTU, sniedz konsultācijas par to, kas nozarē jaunākais, pieprasītākais, jo SIA ‘Tieto’ plāno savu darbību 2 – 5 gadus uz priekšu.
Tavs rezumējums pēc sarunas.
Šajā jomā uz doto brīdi ir vienkārši atrast darbu. Uzņēmumi ir gatavi ieguldīt lielas summas, lai sagatavotu sev speciālistus.
Paldies par sarunu!
Ar LiepU absolventu Aldi Lagzdiņu sarunājās