Ir jābūt mērķim

Pāvels Jurs

Absolvējis profesionālā bakalaura studiju programmu ‘Vēstures un sociālo zinību skolotājs’.

 

Varbūt iesākumam Tavs stāsts.

Strādāju gan pašvaldībā, gan privātajā sektorā, gan skolā.

Runājot par studiju izvēli, un turpmākām darba gaitām, man šķiet muļķīgi domāt, ka pie durvīm gaidīs Holivudas sarkanais paklājs. Šī domāšana nāk no padomju laikiem – to secinu kā vēsturnieks. Tā kā esmu arī darba devējs, tad varu teikt, ka situācija darba tirgū ir ļoti mainīga. Nav ‘treknie gadi’. (Pāvels stāsta par ievērojamām summām, kuras t.s. ‘treknajos gados ‘ prasījuši strādnieki par bedres izrakšanu viena elektrosadales skapja uzstādīšanai.)

Darba devējs vēlas no cilvēka pieredzi, tas ir koks ar diviem galiem – kā gan to dabūt? No otras puses – kas gan citiem liedza piedalīties konkursā, teiksim, uz Jaunatnes centra direktora vietu? Pats tad biju tikai 1. kursa students.

Piemērs no dzīves: ‘Cido grupa’ (bij. Līvas alus darītava) vairāk kā mēnesi meklēja direktoru. Tātad nav viegli atrast piemērotu vadītāju.

Pašlaik notiek paradigmu maiņa, jābūt gatavam mainīt domāšanu. Citādi ir tā – pabeidzu augstskolu! Nu, un? Svarīgākais ir tas, kādu sevi parādi kā potenciālais darba ņēmējs. Pats esmu piedalījies vairākās atlasēs. Tajās vērtē pēc dažādiem kritērijiem, bet to, kuru augstskolu esi pabeidzis – tas ir pēdējais, ko paskatās.

Vēl kas. Man liekas nepareizi, ka jaunietis domā apmēram tā – ‘augstskola, es te atnākšu, un man te ielies mutē’. Tas ir patstāvīgs darbs. Jānāk studēt ar apziņu, ka tas (studijas augstskolā – A.K.) ir viens no elementiem, kas veido personību.

Un vēl. Kā tu vispār izmanto tās zināšanas, ko šeit saņem? Bet meklēsim to labo, lekcijā vai foajē noformējumā, citur. Meklējot labo, arī paši kļūstam pozitīvāki, paņemam to labo un to pielietojam. Ir daudz pētnieku zinātnē, bet daži ir spilgtāki, jo prot teoriju pielietot.

 

Ja Tu kā darba devējs paskaties uz kandidātiem, tad....

Piemērs par motivācijas vēstulēm. Esmu piedalījies sanāksmēs par Senāta stipendijas piešķiršanu. Tās vēstules ir tādas, ka reizēm liekas – šie cilvēki nemaz negrib šo stipendiju.

Kad meklē darbu, atbildi vispirms sev – kāpēc es meklēju šo darbu.Darba devējs gaida attieksmi, gaida to ‘kāpēc’. Te ieteiktu, lai kandidāts uz vakanci iedod motivācijas vēstuli kādam radam vai draugam izlasīt. Vēstulēs ir ‘es, es’, šī pārspīlētā individualizācija. Darba tirgū tā nebūs, bet skolā tas ir iepotēts, ka tu esi PERSONĪBA. Darba tirgū tu esi mainītās sociālās lomās. Augstskola tev visu neiemācīs. Jārunā par pašaudzināšanasvai pašizglītošanas jēdzienu.

To visu tomēr skatu vēsturiskā kopainā. Mūsu valsts faktiskā neatkarība ilgst ļoti īsu laika periodu. Vēsturisku nosacījumu dēļ mums trūkst politiskās kultūras. Kritizēt var tas, kurš pats ir kaut ko izdarījis. 

Bet savās stundās es piesaistu studentus LiepU. Kādus 60 % jau esmu pierunājis. Jāskatās arī tā: jāizvērtē ne tikai sociālie aspekti, bet arī ekonomiskie, jo dzīve tomēr šeit ir lētāka. Šeit grupā ir ap 20 cilvēkiem, bet citās augstskolās – ap 50 vai 60 cilvēkiem. Tad nav pat iespējas pajautāt. Te tu vari tikt pie tā vai cita pasniedzēja daudz vieglāk.

Studiju process – tā ir sadarbība, kuras rezultātā dzimst idejas.

Studijas augstskolā varētu salīdzināt ar makšķerēšanu: visiem ir vairākas makšķeres, vienādas izejas pozīcijas, cits izķer vairāk, toties cits – nekā. Kāpēc vienas studiju programmas students  saka, ka viņš neko nav iemācījies? Tad skaties, varbūt problēma ir tevī.

 

Kā Tu attīstīji savas sevis prezentēšanas prasmes?

Tā kā darbojos teātrī ‘Balagančiks’, esmu vairāku starptautisku amatierteātru festivālu laureāts. Tā ir tāda sirdslieta, tāpēc arī mana sieva ir aktrise. No teātra neesmu aizmucis, bet esmu to apprecējis (smejas – A.K.)

Pārzinu trīs svešvalodas un jūtos ļoti labi.


 


Kāpēc izvēlējies studijas Liepājas Universitātē?

Ja esi liepājnieks, tad šeit jūties kā ‘zivs ūdenī’. Kas tad, ja kojāsplēksni saslimsti? Visiem savas darīšanas, nav kas par tevi parūpējas. To sajūtu izpratu, kad pats saslimu un gulēju slimnīcā Vācijā. Liepājā arī sadzīviski vieglāk, ir ar ko uz kino aiziet.

Pats pēc konkursa rezultātiem tiku gan ‘uzņēmējos’ (‘Iestādes un uzņēmuma vadība’), gan vēsturniekos (Vēstures un sociālo zinību skolotājs).

Izvēloties profesiju, vispirms skaties – ko TU gribi. ‘Skolotājs’, labi, ka man šis darbs ir papilddarbs, ka nav liela slodze un ka varu nākt uz darbu ar prieku.

Man kopumā ir 6 kvalifikācijas, tātad varētu strādāt sešos dažādos amatos. Tā ir t.s. ‘līdzizglītība’, jo izmantoju visas iespējas iegūt citas kvalifikācijas. Esmu ugunsdrošības un darba aizsardzības speciālists, projektu vadītājs, nometņu vadītājs, skolotājs, jaunatnes lietu speciālists. Bakalaura studiju laikā strādāju kā Jaunatnes centra vadītājs.  Kursā bijām 7 cilvēki, tāpēc grafiks bija brīvāks.

 

Kāda bija Tava uzkrātā ‘bagāža’, pirms uzsāki studijas?

Biju skolas prezidents. Savā darbības laikā izdevās atrast sponsorus zāles aparatūrai, kas tolaik maksāja visai dārgi, resp. 3000 Ls. Avantūra bija sadarbība ar tipogrāfiju, tāds kā barters – mēs jums pasūtam dienasgrāmatas, bet par to jūs nodrukājat mūsu skolas avīzi par velti. Bija arī citu sponsoru piesaistīšana, piemēram, ‘Laumas’.

Patstāvīgums, jā. 12. klasē jau atdalījos no ģimenes. Mani radi, mani vecāki nav ieņēmuši augstus amatus, neesmu izmantojis sakarus. Novērtēju godīgumu, atklātību. Esmu pret aprunāšanu, labāk ir teikt atklāti.

 

Kāda pašlaik ir Tava sadarbība ar LiepU?

Tā kā esmu jaunatnes politikas speciālists un praktiski esmu saistīts ar pašvaldības darbu, mani aicina uz dažādām tikšanās reizēm ar studentiem, kuri mācās attiecīgajās specialitātēs.

 

Vai Tu šobrīd studē un vai plāno turpināt studijas?

Studēju maģistrantūrā, programmā ‘Izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā’. Maģistra darbs jau tikpat kā gatavs. Ļoti svarīgs notikums mūsu ģimenei gaidāms martā.

Gatavojos studēt doktorantūrā. Esmu pietiekami zinošs pedagoģijā un politoloģijā, tikai jādomā, kurā augstskolā. Budžeta vieta arī ir svarīga. Man patīk pētniecība.

Nevaru sevi iedomāties bez izglītības. Varbūt studēšu vēl kādā maģistra studiju programmā. Paralēli vadu dažādus seminārus. Esmu izveidojis pats savu tālmācības mājas lapu – www.pavelsjurs.lv. Tajā tiek piedāvāti inovatīvi risinājumi vēstures pasniegšanai.

Cenšos tomēr arī saglabāt objektīvu skatu, lai nebūtu 100% direktors vai 100% skolotājs, neaprobežoties ar laiku un telpu.

 

Pārdomas par vadītājiem un darbiniekiem.

Labu vadītāju jau trūkst – tādu, kas motivē darbiniekus. Sen ir pierādīts, ka alga nav galvenais, piemēram, LMT darbiniekam viņa dzimšanas diena ir brīvdiena.

Man bija jācīnās par saviem darbiniekiem, par viņu atalgojumu. Nosargāts darbinieks arī neies uz citu uzņēmumu.

 

Vai Tev vēl ir kādi hobiji, intereses?

Politika ir viens no maniem hobijiem. Pārzinu politisko mehānismu. Biju partijā, uzkrāju pieredzi, bet šobrīd mani tas mazāk interesē. Manuprāt, būtiski atcerēties, ka amats nedrīkst būt pašmērķis.

Leonardo da Vinči ir teicis: Patiesi niecīgs ir tas cilvēks, kam dzīvē nav sava mērķa’. Jāatbild uz mūžīgajiem jautājumiem: ‘Ko tu šeit dari? Kāpēc tu te esi?’ Ja tu to paturi prātā, tad lietas attīstās. Visnemainīgākās un stabilākās vērtības – Dievs, ģimene, darbs.

 

 

Paldies par sarunu!

 

Ar LiepU absolventu Pāvelu Juru sarunājās

LiepU  karjeras konsultante Aira Klampe
Atpakaļ

Kalendārs

Jun
26

HMZF studentu izlaidums

Lielā iela 14, Liepāja, [...]

12:00

Jun
26

PSDF studentu izlaidums

Lielā iela 14, Liepāja, [...]

15:00

Jun
27

PSDF studentu izlaidums

Lielā iela 14, Liepāja, [...]

12:00

x