Krista Kalnarāja
Absolvējusi bakalaura studiju programmu „Iestādes un uzņēmuma vadība” un maģistra studiju programmas ‘Vadības zinības’ virzienu Sabiedrības vadība.
Pastāsti, lūdzu, par studiju programmas izvēli.
Kad pabeidzu Liepājas Mākslas vidusskolu, drīz vien uzsāku patstāvīgu dzīvi. Prioritāte tad bija darbs, jo vajadzēja maksāt par noīrēto dzīvokli. Nebija iespējas apvienot darbu ar studijām. Strādāju TV ‘Dzintare’, darbs bija pietiekoši saspringts un atbildīgs. Atceros, ka iestājos filologos, bet divus gadus pamācījos, sapratu, ka tas nav apvienojams. Tas bija arī laiks, kad sabiedrībā notika izmaiņas, daudz kas, ko cilvēki bija mācījušies, nebija izmantojams, bija nepieciešamas jaunas zināšanas, jo mainījās lietu kārtība. Jutu, ka man gribas studēt kaut ko citu, tāpēc pavisam loģiski bija paņemt pauzi no mācībām. Tad kā „dāvana” nāca Roberta Veita lolotā un ieviestā studiju programma – ‘Iestādes un uzņēmuma vadība’. Vēl tagad atceros, cik priecīga biju par Liepājas augstskolas radīto iespēju studēt tepat dzimtajā pilsētā. Sapratu, ka tas ir priekš manis, jo man patīk organizēt, kārtot, rosīties.
Mainījās iekārta, veidojās uzņēmumi, un man gribējās saprast, kas notiek. Tā saucamos uzņēmumus veidoja daudzi, vai arī mēģināja vadīt vecos kombinātus. Tagad saprotu, ka daudz kas paputēja, jo cilvēkiem trūka zināšanu, lēciens jaunajā sistēmā bija par strauju un dažam labam par „vilinošu”. Galvenais resurss, manuprāt, ir cilvēku resurss, vienalga kādā līmenī – no apkopēja līdz vadītājam. Ideāli, ja vadītājs prot motivēt ikvienu darbinieku tā, lai visi ir „uz viena viļņa”.
Sapratu, ka pēc sešiem aizvadītiem gadiem televīzijā, gribu kaut ko mainīt. Tāpēc studijas augstskolā sakrita arī ar jauniem darba pienākumiem jaunā darba vietā – namu apsaimniekošanas uzņēmumā. Pateicoties ieinteresētam uzņēmuma vadītājam un atsaucīgiem kolēģiem, man nav bijusi problēma ar studiju prakses vietu. Abas puses bija ieguvējas, jo teorētiskās zināšanas, varēju izmantot reālā uzņēmuma darbībā un vienlaicīgi mācīties no reāliem dzīves piemēriem. Jāatzīst, ka viegli man nebija sevi pierādīt tādai jaunai meitenei, bet es biju ļoti apņēmīga.
Šobrīd, atskatoties uz studijām, varu teikt, ka man interesēja pilnīgi viss, tāpēc par visu interesējos papildus, lai arī kā tas izklausītos, bet arī priekšmeti, kas saistīti ar matemātiku, grāmatvedība, finansēm, man patika, bet tas nebija viegli. Rēķināšanu es uztvēru ar tādu kā nelielu azartu, jo interesēja, kāds būs rezultāts, ko es izrēķināšu un ko no tā konstatēšu. Man patīk process uz rezultātu un ja vēl tas ir reālā uzņēmumā, tad tas ir dubultinteresanti. Tāpēc augstskolām jācenšas palīdzēt studentiem ar prakses vietām, lai viņi redz, kā teorija darbojas dzīvē.
Tavi ieguvumi studiju laikā.
Kad tu izglītojies, iegūsti pamatojumu savām domām jeb vari izvērtēt, kas ir pareizi, kas nepareizi. Mācības nav grūtas, ja tu nemācies diploma dēļ, bet ja tev ir interesanti. Tāpēc tagad, pēc mācībām, jāatzīst, ka ir tāda kā neliela tukšuma sajūta. Mācoties veidojas izpratne par procesiem.
Studējot, tu iesaisties sarunās, diskusijās ar pasniedzēju tāpēc, notiek viedokļu apmaiņa, kas ir paralēli tai plikai teorijai, ko var izlasīt grāmatās. Mācījos tāpēc, ka mani tas interesēja. Arī cilvēku psiholoģija jāizzina, piemēram, vadot uzņēmumu, prast likt lietā katra darbinieka prasmi, lai uzņēmums veiksmīgi strādātu.
Šīs studiju programmas priekšrocība ir tas, ka tā ir ļoti vispusīga. Nav jau obligāti jākļūst par vadītāju. Studijas palīdz izprast kopainu, līdz ar to arī nišu, kurā sevi realizēt.
Mana pārliecība – visi cilvēki nevar būt vadītāji. Ir svarīgas rakstura īpašības un kaut kādas iedzimtas dotības. Es to salīdzinātu ar mākslinieka talantu, manuprāt, ir arī tāds vadītāja talants.
Vai biji iesaistījusies kādās ārpusstudiju aktivitātēs?
Studēju neklātienē, biju strādājošs cilvēks un ārpusstudiju aktivitātēm laika neatlika. Kursa ietvaros gan dažkārt sapulcējāmies uz ballītēm, bet papildus aktivitātēs saistībā ar studijām es neiesaistījos.
Vai, Tavuprāt, darbs un studijas ir savienojami jēdzieni?
Tas ir ļoti individuāli, atkarīgs no pasniedzēju atsaucības, studējošā apņēmības un citiem faktoriem. Manā kursā bija cilvēki no dažādiem pilsētām, kas strādāja dažādās specialitātēs. Man bija kursabiedri pat no NBS. Man viņu pieredze šķita ļoti interesanta. Visi bija mācīties un izglītoties griboši un darīja visu, lai apvienotu mācības ar darbu un vēl ģimeni.
Es viņus apbrīnoju. To var izdarīt, jo mācībspēks ir pretimnākošs. Ja mācies uzņēmējdarbību, jābūt uzņēmīgam.
Kāda bija Tava darba pieredze līdz studijām?
Pēc Liepājas mākslas vidusskolas, kur izmācījos par dekoratoru-noformētāju, kādu gadu pastrādāju ziedu veikalā, taisīju buķetes, tirgoju ziedus. Bija interesanti, bet zināju, ka gribu kaut ko spraigāku un radošāku. No darba aizgāju un lai nav vasarā jāgarlaikojas, pastrādāju trīs mēnešus par bārmeni – oficianti Graudu ielas kafejnīcā. Tad vienu dienu gar kafejnīcas lielajiem logiem garām gāja studiju biedrs no „mākslenes” ar videokameru uz pleca. Atcerējos, ka viņš strādā vietējā televīzijā. Es viņu izsekoju, slepus uzgāju viņam līdz uz studiju. Painteresējos, kādi varētu būt pienākumi, ja gadījumā es te gribētu strādāt. Pēc divām dienām sāku strādāt. Tas ir neaizmirstams un pieredzes bagāts laiks. Daudzus gadus tur nostrādāju, bija „superīgs” kolektīvs, visi tādi „pusdulli”, bet azartiski, atbildīgi un radoši. Pateicoties ziņu reportieres un producentes darbam, pabiju daudzās filmēšanas vietās visā Kurzemē, biju spiesta zināt likumus, pārzināt daudz un dažādas tēmas, kura iestāde, kurai pakļauta, kas no kā atkarīgs. Tas turpmākajā dzīvē man ir ļoti palīdzējis. Iepazinu daudz cilvēku, perfekti apguvu darbu plānošanu un laika plānošanu. Tas, visticamāk, pavēra ceļu uzņēmējdarbības programmai. Rezumējot – īstā brīdi nokļuvu īstā vietā.
Pēc tam sekoja nākamais posms. Devos uz apsaimniekošanas uzņēmumu ‘Vecliepāja’ ar konkrētu piedāvājumu, kā varu būt noderīga, ko varu uzlabot, mainīt, sakārtot. Aivars Priedols tajā laikā vadīja uzņēmumu, un paldies viņam par doto iespēju. Man bija sevi jāapliecina ar saviem darbiem. Man piedāvājums bija sabiedriskās attiecības un uzņēmējdarbības reklāma, centos parādīt to, cik tas ir svarīgi un kāpēc vajadzīgs. Sāku likt lietā skolā apgūtās zināšanas un pieredzi darbā ar medijiem un sabiedrību. Man tas ļoti patika.
Kādas jaunā speciālista prasmes ir visbūtiskākās, skatoties no darba devēja pozīcijām?
Komunikācija visdažādākajos līmeņos ir neizbēgama un būtiska: personīgās komunikācijas prasmes, komunikācija starp vadītāju un padoto, kolēģu starpā, ar medijiem un auditorijām – visos līmeņos. Lai arī, ko cilvēks darītu, visam pāri ir savstarpējā komunikācija. Tā raksturo, katru cilvēku personīgi, tā raksturo arī lietu, ar ko nodarbojamies, vai darbu, ko strādājam, uzņēmumu, ko vadām. Ja runājam studiju izvēles kontekstā, tad, ja cilvēks nav tik komunikabls, tad jāpadomā par specialitātes izvēli. Šeit noteikti talkā jānāk radiem, draugiem, vecākiem, kas palīdz izvēlēties to piemērotāko studiju programmu. Pašam jāpapēta, kādus priekšmetus man būs jāapgūst un kā es iegūtās zināšanas likšu lietā savā turpmākajā dzīvē.
Liela daļa studenti, kas vēlas studēt uzreiz pēc vidusskolas, vēl nezina visu savu potenciālu vai īsto virzienu. Cits ir žiperīgs, pats visu izzina, noskaidro, un saprot, kur un kāpēc studēs. Bet ir arī gadījumi, kad uz uzņēmējdarbības praksi atved mamma, tad liekas, ka izvēle izdarīta nepareiza.
Pastāv arī šādi aspekti, ka liepājniekam studēt Liepājā ir lētāk un varbūt kāds netiek tur, kur gribētos… Universitātes uzdevums ir piedāvāt interesantus priekšmetus un labus pasniedzējus.
Studentam, savukārt, vajadzētu iztēloties, ko viņš varēs ar šo profesiju vēlāk darīt, kur viņš varēs strādāt. Noteikti vajag apmeklēt informācijas dienas, ko piedāvā augstskolas, lai noskaidrotu, kādi priekšmeti ir konkrētā studiju programmā. Domāju, ka pietiekoši plašas iespējas piedāvā „Kultūras vadības” studijas. Man prieks, ka studiju programmas direktore Lauma Veita mani uzaicina aprunāties ar 1. kursa studentiem, lai pastāstu, ar ko kultūras nozarē strādājošie nodarbojas. Man ir prieks, ka studenti uzzina, kāda ir šī nozare Liepājā.
Par žurnālistiku. Es ieteiktu rūpīgi apdomāt, vai tiešām savu ikdienu saistu ar interesēšanos par politiku, par dažādiem sabiedrības procesiem, mācēšu argumentēt savu viedokli par aktuālām tēmām, vai strādāšu sporta avīzē, izklaides žurnālā, vai televīzijā lasīšu ziņas. Būtiski ir saprast, kā es to izmantošu, lai varētu ar to sev nopelnīt iztiku.
Es savu pieredzi televīzijā atceros, ka bija jāskrien gan uz ekstrēmiem notikumiem, kur cietuši cilvēki, gan jāpiedalās valstiska līmeņa sanāksmēs un jādabū intervijas no politiķiem, kuri nemaz nevēlas runāt, jāpavada daudzas stundas tiesas zālēs, lai sagaidītu spriedumu kādā būtiskā lietā un vēl tas viss jānoformulē kodolīgā pusotras minūtes garā sižetā, lai to parādītu kādreiz tik skatītajā „Panorāmā”.
Šobrīd šis tas ir mainījies, bet reāli paskatoties, visi nevarēs sēdēt glaunās redakcijās un veidot labi apmaksātus rakstus par sev tīkamām tēmām.
Tavas pārdomas par cilvēku izglītošanās procesu, par izaugsmi.
Esmu nemiera gars, pati interesējos, meklēju, atrodu. Visu var atrast, tikai jāzina, ko meklē. Jābūt piesardzīgiem no tā, ko mums nodara aizspriedumi un sabiedrībā valdošie priekšstati, kādu informāciju mums piedāvā mediji un katram jāizvērtē, ko viņš vēlas apgūt, mācoties. Nav atšķirība, ko tu studē – jauno mediju mākslu vai filoloģiju – dari to ar pārliecību, ka bez tevis nevarēs iztikt. Tieši mūsu unikālās un atšķirīgās prasmes un zināšanas ir tās, kas būs interesantas darba devējam vai arī palīdzēs pašam veidot savu biznesu. Rakstot bakalaura darbu, tiek veikts pētījums, iegūtas jaunas pārliecības. Prezentējot to, ir jābūt pārliecinātam par sevi un jāiedomājas, ka tā es prezentēju sevi savam nākošajam darba devējam, investoram vai kolektīvam, ko vadīšu.
Šobrīd piederu pie tiem cilvēkiem, kuri izvairās no sliktām ziņām. TV skatos minimāli, ziņas televīzijā, manuprāt, ir klišejiskas, vienveidīgas. Vārdu virknējums garlaicīgs un vienmuļš.
Mani iedvesmo veiksmes stāsti, labās ziņas. Kritiskam redzējumam ir jābūt, protams, Arī augstskolai jāmāca kritiskā domāšana. Paturot prātā teoriju, katram jāveido savs viedoklis, jo tad tu pilnvērtīgi vari piedalīties viedokļu apmaiņā. Ziņās piedāvātais nomāc, ietekmē emocionāli. Vajadzētu vairāk par iedzīvotājiem domāt. Nevis paust vienvirziena negācijas, bet mācīt uzņemties atbildību, novest lietas līdz galam, atrisināt problēmas, būt drosmīgiem un radošiem. Nesaku, ka viss ir forši. Ir lietas, ko gribētu mainīt, un man ir savas versijas, kā to vajadzētu darīt.
Šobrīd es priecājos par sasniegumiem mākslā un mūzikā. Priecājos par talantīgiem un radošiem cilvēkiem, kas rada mūziku, klausās mūziku…es no viņiem mācos atbrīvoties, tāpat mani uzrunā dizains, krāsas, foto, kino. Tas dzīvei iedot vajadzīgo līdzsvaru un rada harmoniju.
Domāju, ka izglītības sistēmā ir jāattīsta un vairāk jāievieš radošo prasmju apgūšana. Mākslas vai mūzikas skolu programmas, par kurām atbild Kultūras ministrija, nav diez ko labi salāgotas ar augstskolām, kas piederīgas Izglītības ministrijai.
Tavs novēlējums studentiem.
- Sabalansēt iespējas ar vēlmēm,
- būt īstā vietā un īstā laikā,
- būt drosmīgiem savu ideju realizētājiem,
- iniciatīva!
Uzņēmējdarbības prasmes jebkurā jomā ir būtiskas.
Paldies par sarunu!
Ar LiepU absolventi Kristu Kalnarāju sarunājās:
LiepU karjeras konsultante Aira Klampe