2008./2009.

 Madara (st.pr. Datordizains)

 
Sveiki,

Es esmu Liepājas Universitātes 2. kursa datordizaina studiju programmas studente. Šo (2008/2009) studiju gadu pavadu studējot Dānijā, Aalborgas NOEA Politehniskā Institūtā. Šeit apgūstu to pašu studiju programmu, ko Latvijā-graphic design (Design and Technology), lai vēlāk nerastos nekādi sarežģījumi ar lekciju salīdzinājumu un nebūtu parādi atgriežoties Liepājā.

Akadēmijai ir divas ēkas, viena atrodas 15 min. gājienā no pilsētas centra, otra 1h gājienā no centra (15 min ar autobusu), kurā arī ir mūsu fakultāte.
 

 

 
Internacionālajiem studentiem skola piedāvā divas dienesta viesnīcas, no kurām līdz skolai jābrauc ar diviem autobusiem. Protams, ir iespēja iegādāties velosipēdu un uz akadēmiju doties ar to. Ar autobusu vai ar riteni, vienalga tas aizņems apmēram 45 min., lai tur nokļūtu. Autobusa mēnešbiļete maksā Ls 32 , kas ir daudz izdevīgāk nekā pirkt biļeti pie autobusa šofera, tur tā maksā Ls 1,80 par vienu braucienu.

Dzīvojot dienesta viesnīcā, ar piešķirto stipendiju izdzīvot ir diezgan grūti, ja dzīvo AaB koledžas dienesta viesnīcā, kurā visticamāk arī tu nonāksi, ja brauksi mācīties Erasmus apmaiņas programmā, ir jāmaksā diezgan paliela naudas summa par depozītu( drošības nauda) par kuru nauda netiek atdota, kā arī par segas, spilvena un gultas veļas īri. Tādēļ es ieteiktu jau laicīgi, pirms braukšanas uz šejieni, meklēt kādu citu vietu, kur dzīvot, piem., īrēt studentu dzīvoklī istabu vai istabu pie kādas vecas tantiņas. Tas sanāks daudz lētāk, un sanāks arī uz kādu koncertu aiziet.

Akadēmijā ir ļoti laba bibliotēka ar ļoti plašu klāstu speciāli grafiskajam dizainam. Šeit visu diennakti ir pieejami grafiskie printeri, skeneri, ploteris, nemaz nerunājot par datoriem.

Šeit viss mācību process ir tendēts uz grupu darbu, kas, iespējams, Latvijas studentam varētu būt apgrūtinoši. Sastrādāties ar grupas biedriem, saprast grupu biedru idejas un izstāstīt savu ideju, un tās vēl realizēt. Grupu darbam tiek atvēlētas speciālas lekcijas, lai realizētu projektus, tam arī ir paredzēta datoru klase. Kā arī lekciju sarakstā dominē komunikāciju un tirdzniecības zinātņu (sales) lekcijas.

Aalborga nav īpaši liela pilsēta. Bet izklaides iespējas atrast ir iespējams. Šeit ir klubu iela, kur katrs spēs atrast kaut ko savai gaumei, kā arī studentu mājā katru nedēļu notiek 3-4 koncerti par kuriem, protams, ir jāmaksā. Šeit koncertu biļetes ir diezgan dārgas, salīdzinot ar Latviju. Trešdienas studentu mājā ir internacionālo studentu dienas, kur ieeja ir bezmaksas.

Ar cieņu Madara. 

 

 

 

 
Līva (st.pr. Datordizains): labāk ir izmantot iespēju
 
 
Mani sauc Līva Līce, esmu Liepājas Universitātes datordizaina studiju programmas 2.kursa studente. Pašreiz esmu Dānijā, kur nokļuvu pateicoties Erasmus apmaiņas programmai, un kopā šeit pavadīšu vienu mācību gadu.

Dānijā studēju NOEA institūtā (Nordjyllands Erhvervsakademi), Ālborgā. Ālborga atrodas Dānijas ziemeļu daļā pie Limfjord upes, un ir ceturtā lielākā pilsēta valstī.

Akadēmijas mācību programmas ir sadalītas pa divām atsevišķām ēkām, kas izvietotas dažādās pilsētas daļās. Mūsu skola atrodas aptuveni 15 minūšu autobusa brauciena attālumā no pilsētas centra. Interesanta, noderīga, un mani pārsteidzoša lieta ir tā, ka katrs students ar savu studenta apliecību, ievadot speciālu pin kodu, var iekļūt akadēmijas ēkā, un, protams, arī klasēs, jebkurā sev nepieciešamā laikā, kaut vai nakts vidū. Pie plusiem jāpiemin tehniskais aprīkojums - grafiskie printeri, ploteris, profesionāli skeneri, u.t.t., un, protams, Macintosh datori ar visām nepieciešamajām programmām. Skolā ir tiešām ļoti laba bibliotēka, kurā ir plašs grāmatu klāsts arī angļu valodā.

Mācības šeit tiek organizētas savādāk nekā Latvijā. Paralēli lekcijām ir jāstrādā pie projektu darbiem, kas seko cits citam, tādējādi izpaliek sesija. Šie projekti ir jāizstrādā nevis individuāli, bet gan grupās, kas, it sevišķi sākumā, man likās ļoti dīvaini.

Studentiem ir iespēja dzīvot vienās no divām kopmītnēm. Atšķirība tāda, ka vienas ir divreiz dārgākas par otrām. Tas tāpēc, ka dārgāko kopmītņu cenā ir iekļauta ēdināšana. Abas atrodas aptuveni 20 minūšu braucienā no centra, tādējādi sanāk, ka, lai nokļūtu līdz skolai, ir jābrauc ar diviem autobusiem. Pastāv vēl trešā iespēja - pašam sameklēt dzīvokli vai istabu, ko īrēt. Ja labi palaimējas, var gadīties, ka atrod variantu, kas ir lētāks, vai vismaz tuvāks centram.

Ja izvēlas pārvietoties ar autobusu, visizdevīgāk sanāk iegādāties mēnešbiļeti. Atšķirībā no Latvijas, šeit ir ļoti daudz riteņbraucēju, un šis transporta līdzeklis ir ļoti populārs. Velosipēda iegāde arī ir alternatīvais variants autobusa pakalpojumu izmantošanai. Tam gan ir savi trūkumi - šeit samērā bieži līst, un, manuprāt, aukstums arī nav īpaši stimulējošs apstāklis, lai izšķirtos par šādu rīcību. Līdz skolai ir iespējams nokļūt arī bez jebkādiem palīglīdzekļiem jeb ar kājām - tas aizņems aptuveni stundu, ja kā sākuma atrašanās vietu pieņemam pilsētas centru.

Par izklaides iespējām runājot, Ālborga ir populāra ar ballīšu ielu, uz kuras atrodas tikai klubi, un tajos ieeja ir bezmaksas, turklāt, ja nemaldos, tā ir vienīgā tāda iela Eiropā. Klubi šeit ir dažādi, un iespējams,  katrs var atrast kādu, kas viņam šķiet piemērots, tomēr mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka tikai viens no viņiem ir tiešām labs. Vecpilsētā atrodas arī Student Huset, jeb studentu māja, kur notiek internacionālo studentu vakari, dažādi koncerti un citi pasākumi. Ja nav žēl naudas, un var to atļauties, tad arī citviet pilsētā var apmeklēt dažādus koncertus un ar mākslu saistītus pasākumus.

Studijām šeit ir, gan savi plusi, gan mīnusi, tomēr studijas ārzemēs pilnīgi noteikti dod kaut kāda veida pieredzi, kas vēlāk var noderēt. Un es domāju, ka labāk ir izmantot iespēju un izmēģināt - kā ir mācīties ārzemēs, nevis domāt: „Kā būtu, ja es būtu aizbraucis?”
 
Līva. 
 
 
 

 

 

 

Santa (st.pr.) Jauno mediju māksla): Buna ziua! Ce face-ti?  
 
 
 
 
Santa Vinklere
Jauno mediju mākslas studiju programmas
2. kursa studente
Šobrīd Erasmus apmaiņas programmas ietvaros studē Cluj Napoca Universitātē Rumānijā

Buna ziua! Ce face-ti? :)

Esmu Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas studiju programmas 2. kursa studente un mana patreizējā atrašanās vieta - Transilvānijas reģiona vēsturiskā galvaspilsēta Cluj - Napoca, Rumānija. Šeit nokļuvu pateicoties Erasmus studentu apmaiņas programmai un ne mirkli neesmu nožēlojusi savu izvēli! Studēju Universitatea de Arta si Design (www.uartdcluj.ro; http://rectorat.uartdcluj.ro), pārsvarā manis izvēlētie priekšmeti ir no foto-video departamenta, bet patīk ik pa reizei iegriezties arī dizaina un keramikas fakultātēs.
 

 

Gleznošanas fakultātē.

 
Šeit studiju sistēma ir ļoti atvērta - ir iespēja izvēlēties gandrīz jebkuru priekšmetu, kas interesē; ja ir kāda ideja, projekts, ko vēlies īstenot - tiecies ar attiecīgo profesoru un tev tiks sniegti padomi un ieteikumi, kā arī praktiska palīdzība. Daudz atkarīgs no tevis paša, cik ieinteresēts tu esi, cik daudz tu vēlies apgūt, neviens pakaļ neskraida.

Universitāte daļēji nodrošina ar materiāliem, piemēram, gleznošanas fakultātē var dabūt kartonu, bet kanvas jāpērk pašam, keramikas departamentā - var brīvi darboties ar mālu, arī ģipsi, bet, ja vēlies strādāt ar porcelānu, tas ir speciāli jāpasūta fabrikā.
 Foto-video departamentā ir brīvi pieejami datori ar dažādām speciālajām programmām (Adobe, 3DMax), un gandrīz vienmēr netālu ir pasniedzējs, kas var palīdzēt. Ir iespēja arī dabūt no skolas videokameras, projektorus utt.
 
Īpaši gribu atzīmēt universitātes bibliotēku - pieejams ļoti plašs mākslas literatūras klāsts un viena no bibliotekārēm ir vienkārši fantastisks cilvēks! Tikai pasaki, kādā nozarē tu esi ieinteresēts, un viņa sameklēs labāko, kas dabūjams :) (Tāds arī ir mans kopējais iespaids par rumāņiem - ļoti draudzīgi, atvērti un izpalīdzīgi.)

Pilsēta ir vidēji liela. Centrālās universitātes nodaļas atrodas pilsētas centrā (sekretariāts, bibliotēka, gleznošanas un dizaina fakultātes), tekstildizaina/skulptūras un foto-video fakultātes ir nedaudz ārpus centra. No vienas fakultātes līdz otrai ir 10 minūšu brauciens ar autobusu (biļetes cena vienā virzienā ~0.30 Ls) vai pusstundas ilga pastaiga. Arī no studentu hoteļa līdz centram vai jebkurai fakultātei attālums tas pats. Bet lētāk, interesantāk un dabai draudzīgāk ir pārvietoties ar riteni.

 


 

Tagad par labāko daļu - visi Erasmus studenti dzīvo kopā vienā hotelī. Man istabiņā pa kreisi dzīvo meitene no Francijas, pa labi - no Serbijas, tieši pretī - divas dāmas no Lietuvas un, gaiteni šķērsojot, - skotiete (šito akcentu jums vajadzētu dzirdēt!). Stāvu augstāk tiek pārstāvēta Itālija, Beļģija, Turcija, Polija, Vācija, Rumānija, un mums pat ir viens meksikānis! :) Kopā esam 25 apmaiņas studenti - mākslinieki, bohēmisti no visas Eiropas! Atmosfēra hotelī ir fantastiska - esam kā viena liela ģimene. Un ļoti daudz ir iespējams iemācīties no apkārtesošajiem, piemēram, puisis no Turcijas ir staigājoša fotogrāfijas vēstures enciklopēdija. :) Meitene no Francijas lieliski pārzina gaismas filmēšanai, tikai jautā - paskaidros un parādīs.

Cluj - Napoca ir studentu pilsēta, tās iedzīvotāju skaits rudenī palielinās par 200 000, attiecīgi brīvā laika pavadīšanas iespējas ir visplašākās. Atliek tik sekot „ZileSiNopte” un „SapteSeri” (bezmaksas iknedēļas informatīvie izdevumi) - gandrīz katru vakaru kaut kas pilsētā notiek - vai nu klasiskās mūzikas koncerts, vai spāņu flamenko vakars, atlaižu vakars studentiem Nacionālajā Operā vai animācijas filmiņu festivāls, katru nedēļu ir kāda vernisāža (izstādes atklāšana - tas, starp citu, ir lielisks veids satikt pasniedzējus!) un visdažādākās iespējas sportiskām aktivitātēm.

Un ceļošana! Vidēji starppilsētu transports maksā tāpat kā Latvijā, vienīgi ceļā jāpavada vairāk laika (kalnu dēļ). To noteikti vajag darīt! Rumānijā ir fantastiska daba - vēl nesamaitāts skaistums. Kalni, kalni, kalni! Un mazie ciematiņi ceļu malās. Bukareste ar Parlamenta pili (lielākā ēka Eiropā) un Brašova ar Melno baznīcu! Tas ir neaprakstāmi - rumāņu kultūra savijusies ar ungāru un vācu ietekmi, kā arī brīžiem jūtamas postpadomju pēdas. Lai arī rumāņiem sāpīgā tēma ir čigāni, bet vienas no lieliskākajām brīvdienām pavadīju čigānu gadatirgū…


P.S. Kāpēc pieteikties Erasmus? Visiem bijušajiem apmaiņas studentiem ir mirdzošas acis, kad viņi stāsta par savu apmaiņas pieredzi. Un es varu piebiedroties - šis ir labākais laiks manā mūžā! Izbaudu katru mirkli. Un no visas sirds novēlu to arī jums - jaunas pasaules atklāšanu un neskaitāmus piedzīvojumus!

Santa. 

 
 
 

 

Olga: Par studijām Dānijā
  

Par studijām Dānijā.
Pašlaik studēju Dānijā, pilsētā Ālborga, kura atrodas Dānijas ziemeļos, akadēmijā ar nosaukumu NOEA - Nordjyllands Erhversakademi, Design and Technology studiju programmā. Akadēmija piedāvā dažādas programmas internacionālajiem studentiem, tāpēc šeit ir daudz jauniešu no citām valstīm. Mācības notiek gan dāņu, gan angļu valodā. Design and Techology programma ilgst  divus gadus. Kā Erasmus studenti mūsu programmā esam vienīgie.

Pati akadēmija sastāv no divām ēkām. Viena atrodas centrā, tai blakus ir alus rūpnīca, bet otra – 15 min attālumā no centra. Mēs studējam tālākajā ēkā, tā ir zema ēka ar 2 stāviem. Skolai ir riteņu novietne, bet iekšā ir kafejnīca un neliels akvārijs. Piektdienās strādā skolas bārs. Skolā ir arī veikals, kur var iegādāties visus nepieciešamos materiālus, taču varbūt ir vērts paņemt tos no Latvijas, jo  te tas prieks ir kādas 2 reizes dārgāks. Ir arī laba bibliotēka.

Skola ir labi aprīkota, students var izmantot visu tehniku, kas nepieciešama šajā industrijā. Pirmo gadu studenti strādā grupās, manuprāt, tas ir par daudz, pietiktu ar pāris reizēm. Bet otrajā gadā ir prakse un darbs ir patstāvīgs. Šeit nav nekādu sesiju, bet gan projekts aiz projekta, un laika pietiek visam. Pluss ir tāds, ka skolā var iekļūt arī naktī, katram studentam ir sava karte ar pin kodu.

Students šeit var dzīvot divās  kopmītnēs, abas atrodas diezgan patālu, jo līdz akadēmijai jābrauc ar 2 autobusiem un tas aizņems kādas 45 min. Tās arī ir padārgas, tāpēc varbūt var atrast un īrēt istabu, tas iznāks gan lētāk, gan arī tuvāk civilizācijai. Ja braukā ar autobusu, izdevīgāk ir iegādāties mēnešbiļeti, taču var braukāt ar riteni. Riteni var iegādāties samērā nedārgi, taču te diezgan bieži līst un ir vējains, tāpēc jāapdomā, cik spējīgs un izturīgs tu esi.

Pilsēta ir neliela, ceturtā lielākā valstī, atrodas pie upes. Tā ir omulīga un cilvēki ir pretimnākoši, gandrīz visi runā angliski, bet, pat ja nerunā, mēģinās palīdzēt.
 

 


Šeit ir gan klubu iela, kuros ieeja ir par brīvu, gan student huset  - studentu māja, kur notiek dažādi pasākumi. Pilsētā var atrast arī citas vietas, kur tiek organizētas mākslas un arhitektūras izstādes. Izklaides atkarīgas no tā, kas kuram labāk patīk. Var iet mācīties dāņu valodu, kaut arī tā ir diezgan bezcerīga, bet nekas jau nav neiespējams. Skola arī rīko dažādus pasākumus un izklaides.


Varētu ieteikt sākumā izpētīt šo skolu, ko tā piedāvā, bet ieteiktu doties apmaiņas programmā, jo tā ir pieredze un var noderēt vienmēr.


Olga.  
 
 

 
Vita (st.pr. Māksla): Tātad. Mana Turcija :)


Vita Legzdiņa
Mākslas studiju programmas
3. kursa studente
Šobrīd Erasmus apmaiņas programmas ietvaros studē Anadolu Universitātē Turcijā.

Tātad. Mana Turcija :)
Dzīvojos te jau pietiekami ilgi, lai varētu teikt - mana Turcija :)
Anadolu Üniversitesi ir ļoti liela, ļoti gaiša un ļoti labi situēta universitātes pilsēta - studentiem ir iespēja apgūt visvisādas zināšanas, izmantojot visus pieejamos līdzekļus un materiālus. Tā kā mana fakultāte ir Mākslas Fakultāte, tad vairāk zinu un varu pastāstīt tieši par to, kā turki "bīda" mākslu. :)
 
Mākslas fakultāte piedāvā studēt pilnīgi visu iespējamo - animāciju, gleznošanu, zīmēšanu, grafiku, dizainu, stiklu veidošanu, keramiku un visu, visu, ko vien var iedomāties - pasniedzēji lielākoties paši strādā šajās jomās, tāpēc ir ieinteresēti no studenta "izspiest" iespējami daudz - rezultāti neizpaliek - daudzi bijušie studenti ir
kļuvuši slaveni, un Turcijas mērogos tas jau ir pietiekami liels sasniegums, jo Turcija nav maza. Daudzi studenti ir ļoti, ļoti talantīgi, citi visu sasniedz, ieguldot vairāk darba nekā talanta - bet katrā ziņā izaugsme jūtama pat manā gadījumā. :) Studijas pārsvarā notiek turku valodā, bet! ir fakultātes un programmas, kur pat turku studenti mācās angliski - visus priekšmetus. Daži pasniedzēji prot angļu valodu, bet tiem, kuri neprot - palīdz asistenti un studenti, kas pārtulko. Katrā ziņā - komunikācija ir jebkurā gadījumā, un rezultāti neizpaliek.
 
Pirmais, kas mani skolā pārsteidza, ir gaišums - ideāli apstākļi gleznošanai un zīmēšanai, gaisma - dabiskā un mākslīga - ir visu laiku.
Vēl patīkami ir tas, ka skolā regulāri tiek izlikti studentu darbi - pirmkārt, tāpēc, lai citi novērtētu viņu paveikto un kritizētu vai uzslavētu, otrkārt, tāpēc, ka tas ir ļoti vērtīgi arī pārējiem - mēs analizējam un "aizņemamies" vienu otru paņēmienu :), visādi citādi skola ir ideāla vieta mākslas radīšanai, daudzi pasniedzēji paši savus garadarbus rada savās mazajās studijās - kabinetos skolā. :)

Visiem - neatkarīgi no valsts, kur studēsiet Erasmus programmā, iesaku izmantot iespēju un pusdienot skolā. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir visātrākais un arīdzan lētākais veids, kā iepazīt vietējo ēšanas paradumus un ēdienus - man ļoti patīk, turklāt - pusdienošana kopā ar turku draugiem vienmēr sagādā labas emocijas. :)

Jocīgākais ir tas, ka esmu tā pieradusi pie šejienes dzīves, ka liekas gluži dabiski studēt kopā ar šejienes kursabiedriem, dzirdēt turku valodu gandrīz nepārtraukti un mācīties arī pašai - nav viegli, bet ir pietiekami interesanti, lai to darītu, un turkiem patīk, ja ar viņiem parunājas viņu dzimtajā valodā. :)

Eskišehirā dzīvo ap miljons cilvēku, vispār lielākā daļa no mums ir studenti un, kad ir Bairam - lielās brīvdienas - tad to var ļoti labi redzēt - pilsētā ne miņas no cilvēkiem, :) bet arī pie cilvēku daudzuma pierod, galvenais - nebaidīties.

Izvēloties studijas Turcijā, iesaku aizmirst par stereotipiem, kas Eiropā ir par turkiem. Tā ir vieglāk iedzīvoties, un vispār - tie stereotipi ir stereotipi, kurus radījusi mūsu nezināšana.

Katrā ziņā ir vērts izvēlēties Turciju un Anadolu Universitāti. Man tas izrādījies viens no vērtīgākajiem lēmumiem, un arīdzan esmu tā pieradusi un iedzīvojusies, ieguvusi jaunus, īstus draugus, ka noteikti atgriezīšos šeit, tiklīdz radīsies tāda iespēja. :)

Ja kādam ir jautājumi vai vienkārši interesanti, droši var mani meklēt draugiem.lv vai rakstīt uz e-pastu: vita.legzdina@gmail.com, jo grūti tā izstāstīt visu uzreiz- iespaidu ir daudz!

Ā, un vēl, runājot par izklaidēm, tās te netrūkst, un ir daudzi, tiešām jauki klubi un vietas, kur atpūsties. Turki pārsteidz ar to, ka gatavi izklaidēties pat pirmdienu vai otrdienu vakaros. Vispār viņi var izklaidēties vienmēr, un galvenais - daudzi to prot bez alkohola. :)

Svarīgākais jau ir lietu uztvere! :)

Vita.

 


 

Arta (st.pr. Datordizians): Tautu atšķirība, cilvēku attieksme, izglītības sistēma un visikdienišķākās lietas ir atšķirīgas
 
 
Arta Berezovska
Datordizaina studiju programmas
4. kursa studente
Šobrīd Erasmus apmaiņas programmas ietvaros studē Leiria Politehniskajā institūtā Portugālē.
Superior school of arts and design – Portugāle – Caldas da Rainha :)
 
Tautu atšķirība, cilvēku attieksme, izglītības sistēma un visikdienišķākās lietas ir atšķirīgas, bet ne sliktā ziņā, tās ir tikai patīkamas pārmaiņas.

Skolas sistēma. Skolas sistēma ir balstīta lielākoties uz projektu izstrādi un savu ideju īstenošanu mākslas jomā. Pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši, 90% no viņiem runā angliski, taču lekcijas notiek portugāļu valodā. Skolai ir laba materiālā bāzē, visi printēšanas, iespiešanas un citi šāda veida darbi ir veicami skolā, jo pārsvarā viss nepieciešamais tehniskais aprīkojums ir pieejams skolā. Kā arī, ja ir nepieciešams, ir iespējams aizņemties tehnisko aprīkojumu uz mājām, kā piemēram, fotokameras, videokameras, gaismas utt., tā teikt nepieciešamo aprīkojumu mācību darbam. Skolā ir arī laba ēdnīca un kafejnīca ar pietiekami lielu ēdienu izvēli, kā arī ir iespējams vakariņot, iepriekš nopērkot talonu. Ēdienreizes cena ir 2,20 eiro. Ziemas periodā skolā ir diezgan pavēsi, jo skola nav aprīkota ar apkuri, pareizāk sakot reti, kur ir apkure. Visā skolas teritorijā ir pieejams bezmaksas Wireless internets. Skolai ir arī liela bibliotēka ar lielu mākslas grāmatu klāstu angļu valodā. Lekcijas lielākoties sākas 8.30 un var pat ievilkties līdz 8 vakarā. Skolā nav attīstīta studentu padome, pareizāk sakot, tādas nav jau kādus gadus trīs, tapēc skolā nenotiek ļoti daudz aktivitātes. Vienīgais, kas ir bijis, ir Fukšu balle trīs dienu garumā un vakardienas piemiņas koncerts kādam studentam, bet pamazām jau ir jaunieši, kas sāk kaut ko rosīties.

 



Kojas. Kojas ir jaunas un labi aprīkotas. Istabā dzīvo pa vienam vai diviem studentiem, tas ir atkarīgs no maciņa biezuma, dzīvojot pa diviem mēneša maksa ir 120 eiro, dzīvojot vienam - ap 160 eiro. Kojas ir sadalītas – puišu un meiteņu. Aptuvenais attālums līdz skolai ir 15 min. Puišu kojas ir mazliet mājīgākas un atrodas pilsētas nomalē. Uz divām istabām ir vannas istaba un tualete. Aptuveni viena vai divas virtuves uz vienu stāvu. Nav ierobežots ierašanās laiks, bet nakts miers skaitās no 22.00. Meiteņu kojas ir vairāk pilsētas centrā. Kojas mazliet atgādina hosteli. Vannas istaba un tualete ir katrā istabā, taču istabas ir diezgan mazas. Mazas virtuves ir katrā stāvā un galvenā virtuve ar slēdzamiem skapīšiem un iespējām gatavot atrodas pagrabā. Abās kojās par 2 eiro ir iespējams izmazgāt drēbes. Kojās ir pieejams bezmaksas Wireless internets.

Pilsēta. Izklaide. Kultūra. Pilsēta ir diezgan maza, mazāka par Liepāju. Bet pilsētai ir liela zaļā zonā, okeāns ir 15 min braucienā. No pilsētas atiet autobusi un vilcieni uz dažādām Portugāles pilsētām, tā kā ar transportu problēmu nav. Lisabona ir 1h attālumā. Lidojot uz Portugāli kā gala mērķi, iesaku izvēlēties Lisabonu vai sliktākajā gadījumā Porto, noteikti ne Faro. Brauciens no Faro aizņemtu aptuveni 8 vai 9 stundas. Transports ir aptuveni 2 reizes dārgāks nekā Latvijā.
 

 
Pilsētā nav daudz izklaides vietu, pareizāk sakot nav vispār, bet ir daudz jauniešu, kas savu interešu labad rīko ballītes vietējos bāros un kafejnīcās. Diezgan bieži studenti rīko personālizstādes kādā no vietējām galerijām vai veikaliem. Pilsētai netrūkst ne kafejnīcu, ne ķīniešu bodes, ne veikalu, te tā visa ir labi daudz un mazliet lētāk nekā Latvijā. Ir arī pāris mākslinieku veikali, kur ir iespējams iegādāties skolas darbam nepieciešamos materiālus, taču šie materiāli ir padārgi.
 
Pilsētai ir daži interesanti muzeji, kā piemēram, keramikas muzejs, kas ir slavens visā Portugālē, jo vēl aizvien pastāv rūpnīca, kur izgatavo tipiskus portugāļu traukus. 10 km no Caldas atrodas interesants Vidusslaiku ciemats, kur atkarībā no sezonas notiek dažādas aktivitātes, šobrīd visvairāk viņi grib ievest Portugālē Ziemassvētkus, izmantojot mākslīgo sniegu un atmosfēru teju tuvu Disnejlendai. Arī par dekorāciju trūkumu pilsētā nevar sūdzēties, lai gan ir mazliet neglītas, visas ielas pilnas ar mākslīgām eglēm, kas izrotātas atkarībā no blakus esošā veikala, proti, ja tas ir veikals, kur pārdod katlus, tad egle ir pilna ar katliem un pannām. :) Un, protams, Ziemassvētku dziesmas skan visā pilsētas centrā.

Cilvēki. Studējot dažādos kursos, sastopos ar daudziem un dažādiem cilvēkiem, vairākumam patīk visi Erasmus cilvēki, un viņu izturēšanās ir ļoti pretimnākoša. Sākotnēji gan mazliet vairāk nekā vēlāk, bet galvenais būt pašam ieinteresētam un jautāt, tad ar viņi būs izpalīdzīgi.

 

 

 
Viņi paši nekad neuzbāzīsies, viņiem liekas, ka viss ir pašsaprotams, viņi varbūt pat mazliet dažreiz par Tevi aizmirst, bet viņi vienkārši visu uztver ļoti mierīgi un bez nekādas steigas.

Arta.
 
 
 

   
 

 

Anita (st.pr. Sociālais darbinieks, nl): Sveicieni visiem, kas studē un gatavojas studēt!
 


Anita Upīte
Sociālā darbinieka studiju programmas (neklātiene)
2. kursa studente
Šobrīd Erasmus apmaiņas programmas ietvaros studē Laurea Universitātē Somijā

Sveicieni visiem, kas studē un gatavojas studēt!

Rakstu Jums no Somijas pilsētas Espoo, kas atrodas 10 km no Helsinkiem un izskatās kā Helsinku piepilsēta. Otra tāda pilsēta otrā pusē Helsinkiem ir Vanta. Abās šajās pilsētās atrodas Laurea universitātes nodaļas. Vienā no tām studēju arī es. Tā saucas Laurea Otaniemi, jo atrodas Espoo pilsētas daļā vai rajonā, kas saucas Otaniemi.  Te atrodas arī citas augstskolas un arī studentu pilsētiņa ar lielām mājām, kur studenti dzīvo kā kopmītnēs tā arī ar ģimenēm atsevišķos dzīvokļos. Īres maksa te ir 7 EUR par kvadrātmetru.

Jāatzīmē, ka Somijā valsts īpaši gādā par studentiem un vispār par cilvēkiem. Studijas ir bez maksas, pusdienas arī un transports. Ja brauc kā apmaiņas students, tad labākais variants ir braukt uzreiz uz 8 mēnešiem, jo ja brauc uz 4 (vienu semestri), tad valsts nedod nekādas atlaides un transports maksā ļoti dārgi (3,80 EUR viens brauciens) un dzīvošana ir citā rajonā, vai kā izdodas atrast, jo universitātei nav savu kopmītņu un dzīves vieta jāmeklē pašam. 

Jāuzsver, ka izglītības līmenis šeit, salīdzinot ar Latviju, ir ļoti augsts. Te galvenā uzmanība tiek pievērsta cilvēkam. Tas ir tā, ka šeit visās specialitātēs sagatavo kadru kā nobriedušu cilvēku ar stabilu iekšējo vērtību sistēmu, jo viņi uzskata, un arī es tā domāju, ka, ja darbiniekam jebkurā nozarē ir garīgas vai kādas citas fiziskas problēmas un viņš nav nobriedis kā cilvēks, tad viņš nekādas vērtības atražot nespēj un valstij no tāda kadra nebūs nekāda labuma, viņš nebūs labs nodokļu maksātājs utt., tāpēc visās izglītības nozarēs, jau sākot no bērnu dārza somi pievērš lielu uzmanību cilvēka personības izveidei. Piemēram, bērnu dārziņā bērnus māca cienīt citus, nemest zemē papīrus, nekāpt uz galda, apēst ēdienu, mīlēt un rūpēties par apkārtējo vidi, nedarīt pāri dzīvniekiem utt. To es zinu pēc savas pieredzes, jo man pašai ir 3 gadus vecs puika, kurš šeit, Somijā, apmeklē bērnu dārziņu jeb, kā viņi te saka - dienas centru.

Šīs vērtības tiek ieaudzinātas arī bērniem skolās. Tajā pašā laikā bērns tiek cienīts kā personība un visas viņa vēlmes (un vecāku vēlmes attiecībā uz bērna attīstību) tiek apmierinātas, līdz pat tādai lietai kā pusdienas laika gulēšanu.

Kāpēc es to visu te rakstu? Tāpēc, lai Jums rastos neliels priekšstats par to kāda Somijā ir attieksme pret cilvēku, jo tas nav tikai attiecībā uz bērnu.

Bet nu par studijām.

Es iestājos Liepājas Universitātē 2007. gadā, lai studētu bakalaura studiju programmas sociālā darbinieka specialitātē. Pēc viena gada veiksmīgām studijām radās iespēja, studējot ārzemēs, papildināt savas zināšanas ar citu valstu pieredzi sociālā darba jomā. Tika piedāvātas vairākas valstis, un es izvēlējos Somiju, jo biju jau izpētījusi sociālā darba vēsturi šajā valstī un rakstījusi par to kursa darbu. Veiksmīgi izgāju valodas testu, aizpildīju visas anketas un saņēmu atļauju studēt izvēlētajā valstī savu specialitāti.

Ierados Helsinkos jau augusta beigās, jo mums bija nolikta tikšanās ar studiju vadītājiem. Izvēloties studēt sociālo darbu man tika piedāvāti dažādi mācību priekšmeti no visiem studiju gadiem viņu augstskolā. Varēju izvēlēties visu ko vēlos, tikai vajadzēja skatīties, lai varētu saskaņot stundu grafiku un stundas neiekristu vienā laikā. Tā kā priekšmeti un stundu saraksts jau bija sagatavots visam pusgadam, tad bija viegli izvēlēties. Tomēr vēlāk nācās no dažiem priekšmetiem atteikties, jo izrādījās, ka tie sakrīt ar svarīgākiem priekšmetiem, ko tomēr velējos apgūt. Tā izvēlējos šādus priekšmetus:

    * multikulturālas padomdošanas pamati
    * iedrošināšana un sociālais atbalsts
    * starppersonālas un starpkulturālas padomdošanas pamati
    * jaunrades metodes sociālajā darbā:
    * māksla un amatniecība;
    * fiziskā izglītība;
    * sociālā drāma;
    * mūzikas terapija.
    * angļu valoda sociālajā darbā 1. un 2. kursu ( 2. kurss satur bakalaura darbu rakstīšanu angļu valodā, kam te pievērš ļoti lielu uzmanību, jo uzskata, ja cilvēks neprot pareizi rakstīt, tad viņa izglītība neatbilst augstākās izglītības līmenim un viņš nevar saņemt diplomu)
    * somu valodas pamati (kas ir obligāti visiem studentiem, kuri te studē (vispār te ir 2 valsts valodas- somu un zviedru, lai gan zviedri ir tikai 5% no iedzīvotājiem, tāpēc visiem jāprot abas valodas; visi uzraksti te ir abās valodās un visur tiek nodrošināts tulkojums abās valodās- kas, protams, valstij izmaksā dārgi. Studentiem gan jāmācās tikai somu valoda, jo tā ir pamatvaloda un bez tās darbu atrast tikpat kā nevar).

Mācību priekšmetu saraksts tiek publicēts mājas lapā www.laurea.fi pirms katras sesijas, tā kā var iepazīties ar jauno, bet vecais saraksts ir pieejams visu laiku un līdz ar to gūt jau kādu ieskatu par piedāvātajiem priekšmetiem.

Manā specialitātē nodarbības notiek Otaniemi studiju ēkā, kas ir jauna, ļoti gaiša un silta. Pirmajā stāvā ir studentu ēdnīca. Mums iedeva atlaides, un pusdienas maksā 2,35 EUR neatkarīgi no tā, ko izvēlas. Ēdieni ir garšīgi. Kafija maksā 0.90 EUR.

 

 


Vēl pirmajā stāvā ir trenažieru zāle, sauna, fizkultūras zāle un garderobe. Otrajā stāvā ir bibliotēka, lasītava, lielā auditorija (tikai viena šajā mājā, jo lekcijas notiek mazākās klasēs), datoru zāle, kur katrs var iet un rakstīt, kā arī printēt savus darbus vai darboties internetā. Šeit ir arī lielā „ Caring TV” klase, kur notiek apmācības, kā vadīt un veidot videokonferences, strādāt ar invalīdiem mājās (te valsts visiem invalīdiem, kuri dzīvo vieni, ir ierīkojusi videokonferenču iespējas dzīvokļos, un viņi „sanāk kopā” katru dienu, lai kaut ko darītu ēterā. Šo projektu izstrādāja Laurea universitātes studenti, un viņi tajā arī piedalās dažādos projektos. Mēs arī veidojām mūzikas terapijas projektu - kā mājas darbu kopā ar grupas biedriem. Interesanti, ka tu vari redzēt daudzus cilvēkus sēžam savās mājās un sarunājamies ar mums vai savā starpā ar TV palīdzību.



Šī ir caring TV klase, kur studenti mācas, kā strādāt ar invalīdiem no attāluma. Ja kāds dzīvo mājās un ir viens pēc kādas slimības vai avārijas, palicis invalīds, tad caur šo lielo TV mēs mācam pacientam, kā tagad vārīt ēst, mazgāt veļu utt. Ja cilvēks jau ir bijis visu laiku invalīds, tad tam visādas programmas studenti taisa un izklaidē - jeb kā mēs sakām - paaugstina dzīves kvalitāti. Visu projektu sponsors ir pašvaldība, un to pirmie iesāka tieši šajā mājā, Laurea universitātes pasniedzēji un studenti.

 

 

 
Vēl otrajā stāvā ir medicīnas darbinieku klases, kas ir aprīkotas ar dažādām iekārtām un kur studenti mācās, kā kopt gulošu slimnieku vai invalīdu, vai bērnu. Te bez augstākās izglītības šo darbu darīt nevar, jo ir daudz modernu iekārtu, kuras jāmācās izmantot. Tāpat somi uzskata, ka nepieciešama speciāla apmācība, lai varētu sarunāties ar dažādu tautību, vecumu un dzīves problēmu nomāktiem cilvēkiem, jo, neprotot to, var ievainot cilvēka pašcieņu, un tad slimība vai problēma neatrisināsies, bet gan vēl vairāk saasināsies.

Kā jau teicu - te pirmajā vietā ir cilvēks. Kaut par to sāktu domāt arī Latvijā!
Trešajā stāvā ir mūzikas terapijas klase ar mikrofoniem un dažādu mūziku, ar speciālu apgaismojumu un soliem; TV studija, kur mums jārealizē dažādi projekti mājas darbu sakarā, fizioterapijas kabineti un skolotāju istaba, kā arī viesu dzīvoklis, kurā es dzīvoju un par ikmēneša īri maksāju 300 EUR.

Kas vēl te ir interesants?
Studentu dzīvi es nepārzinu labi, jo man nav laika visur piedalīties. Biju tikai uz pirmo pasākumu - iepazīšanos ar Helsinkiem, kas beidzās lielā naktsklubā ar iedzeršanu! Tiek piedāvātas dažādas ekskursijas - uz Stokholmu, Pēterburgu un Maskavu un Lapzemi. Mūsu grupas studenti bija uz Krieviju un  par to bija sajūsmā. Tagad visi gatavojas uz Lapzemi braukt saldēt degunus!

Garlaicīgi te nav. Bet jāsaka, ka mājas darbi arī ir daudz un visādi projekti jāgatavo un jārealizē. Piemēram, fiziskajā izglītībā mums jāsagatavo dažādi projekti dažādu vecumu bērniem un tie jārealizē angļu valodas bērnu dārziņā. Tad mākslas nodarbībās bija jādodas uz dabas parku un jāsagatavo no dabas materiāliem kaut kas - dzīvnieciņš vai lelle un jāuzraksta stāsts, kas ar to notiek, un pēc tam tas būs jāuzved kā ludziņa. Skolotāja uzskata, ka mums ir pārāk lielas galvas un mazas sirdis un ka ir jāiemācās „būt bērniem, vai trakiem” lai justos labi šajā pasaulē un vēl palīdzētu cilvēkiem.
Tā nu mēs te darbojamies. Ir interesanti.

Par dzīvi vispār jāsaka, ka cenas te ir augstas un ar to stipendiju, kuru saņemam, nepietiek. Ir vajadzīgs vai nu ģimenes atbalsts, vai arī jāmeklē darbs. Un ja vien ir uzņēmība un enerģiju, tad to var arī paveikt. Valoda nav tik grūta, ka nevarētu iemācīties kādas pamatfrāzes. Visi Āfrikas studenti, kas te ir lielākais vairums (ir arī studenti no Latīņamerikas, Spānijas, Portugāles, Vācijas, Zviedrijas, Meksikas u.c.valstīm), strādā, un līdz ar to līdzekļu ziņā viņi ir labi nodrošināti.

Daba te ir skaista. Daudz koku. Visapkārt jūra. Helsinki atrodas uz salām, tāpat kā Stokholma. Cilvēki ir mierīgi un atsaucīgi, lai gan ne visi prot angļu valodu.

Visiem iesaku braukt un pamēģināt studēt Somijā! Jauniem cilvēkiem tā būtu lieliska pieredze, un kas zin, varbūt dzīves ceļi ved tālāk par Latviju. Protams, arī augsta līmeņa izglītība ļoti noderēs. Ja ir bērniņš, arī nekas - valsts te par bērniem gādā un problēmu nebūs.

Par biļetēm - visi jau droši vien zin, ka no Rīgas prāmis nekursē, bet kursē no Tallinas. Prāmis ir lētākai variants. Lai gan arī lidmašīna no Rīgas uz Helsinkiem kursē un, ja laikus pērk biļeti, var nopirkt lēti. Iet arī Ryanair kompānijas lidmašīnas no Rīgas uz Tamperi, tur ir lētas biļetes, bet tad jārēķinās, ka biļete uz Helsinkiem maksās 25 EUR. Tur ir autobuss pie lidostas, kas ved pa tiešo uz Helsinkiem.

Vēl jāzina, ka dzīvoklis jāmeklē pašam, tāpēc iesaku to darīt laicīgi un vislabāk ir doties kopā ar kādu draugu. Tad būs lētākas izmaksas un arī drošāk.


Ja vēl ir kādi jautājumi, varu palīdzēt ar informāciju. Mana e-pasta adrese:anitaupite@hotmail.com.

Lai Jums visiem veicas piepildīt Jūsu sirds vēlēšanās!
Ar sveicienu no Somijas -

Anita. 

 


 

 Krišjānis (st.pr. Datordizains). Pārskats par pavadīto laiku NOEA Politehniskajā Institūtā  Dānijā


Krišjānis Kārkls
Datordizaina studiju programmas
2. kursa students
Šobrīd Erasmus apmaiņas programmas ietvaros studē
Noea Politehniskajā Institūtā Dānijā


Mani sauc Krišjānis Kārkls, un es esmu Liepājas Universitātes otrā kursa datordizaina programmas students.  Pateicoties ERASMUS apmaiņas programmai pieteicos studijām Dānijā - NOEA Politehniskajā Institūtā, kas atrodas Ālborgā. Arī NOEA turpināju savas studijas datordizaina specialitātē (Design and Technology). Tā kā pierakstījos uz pirmo semestri, tad visu šeit sāka mācīt gandrīz no pamatiem. Taču ir labi, ja ir priekšzināšanas, jo mācības notiek lielā tempā un, ja tas viss ir jauns, tad ir diezgan grūti visu saprast.

Skola atrodas divās ēkās. Katra no tām - savā pilsētas pusē, taču darba apstākļi un vide ir ļoti omulīga un patīkama. Kaut kas jauns! Pilsēta ir lieliska! Ne pārāk liela un ne pārāk maza. Studentu mājā, kas atrodas centrā, regulāri tiek rīkotas ballītes un visādi interesanti un arī izglītojoši pasākumi, kā piemēram, mūzikas koncerti, dažādu mākslinieku uzstāšanās. Arī pati skola organizē gan sporta pasākumus, gan ballītes saviem studentiem. Teikšu tā, kas vēlēsies atrast sev izklaides iespējas, tad tās arī atradīs!

Patīkams aspekts, runājot tieši vairāk par dizaina studijām, ir skolas labais aprīkojums, kas izpaužas iespējā izmantot gandrīz visas nepieciešamās ierīces, kas nepieciešamas  strādājot  šajā industrijā. Tāpat arī jaunākā programmatūra un lieliska bibliotēka!

Uz NOEA pārsvarā var nokļūt ar autobusu, tiesa - sanāk gan pārsēsties. Ir iespējams arī iegādāties velosipēdu un ar to braukt uz skolu, jo riteņbraukšana šeit ir ļoti populārs pārvietošanās veids, varētu pat teikt - prestiža lieta. Tas ir fantastiski, kā tevi ciena kā satiksmes dalībnieku, ja esi riteņbraucējs. Tu tiec respektēts! Tas patīkami pārsteidza!    
Kopmītnēs, kurās es dzīvoju, ir ļoti labi tas, ka ēšana ir iekļauta cenā, protams, par to ir arī vairāk jāmaksā, taču, manuprāt, tas ir tā vērts! Gatavo šeit labi, varbūt sākumā nedaudz jāpierod, bet citādi lieliski! Tās ir brokastis, launags, vakariņas. Katrs pats pēc brokastīm sagatavo sev līdzi ņemamu paciņu (augļi, dārzeņi, maizītes). Dzīve šeit ir salīdzinoši mierīga. Pastāv arī zināmi ierobežojumi, taču tas disciplinē. Studentiem, kas meklē vietu, kur varētu mācīties, šī vieta, manuprāt, ir vispiemērotākā.

Runājot par nedēļas nogali, izklaides ir iespējams atrast. Protams, Ālborgas slavenā klubu iela, kas nosēta ar klubiem, studentu māja, skaists centrs un vecpilsēta, kā arī daudz iespēju sportot. Pilsētā pieejama lieliska bibliotēka!

Noteikti ieteiktu būt aktīviem skolā, savā kursa kolektīvā. Strādājot šeit, varat aizmirst par individualitāti, šeit studenti tiek mācīti strādāt grupās. Šeit pieejama literatūra, kādu Latvijā neesmu redzējis, izmantojiet to! Galvenais ir aktivitāte un atvērtība. Pārsvarā cilvēki šeit ir ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi. Un, protams, dibiniet kontaktus, tas nākotnē var ļoti noderēt! Izmantojiet laiku lietderīgi! Šis ir Jūsu laiks! Tā ir Jūsu iespēja! Veiksmi Jums it visā!

Krišjānis.





Mana mācību pieredze ārzemēs (Laurea Lietišķo Zinātņu Universitāte, Somija)

Pirmajā dienā, kad es atbraucu, mani lidostā sagaidīja mans tutors. Pēc tam mēs gājām uz autobusu, lai brauktu uz Tikkurila un pēc tam braucām ar vilcienu, tad mēs braucām ar taksometru līdz mājām, kur es turpmāk dzīvošu.
 
Es dzīvoju dzīvoklī ar somu meiteni. Viņa nav īpaši runīga, tāpēc ka slikti runā angļu valodā. Pirmās 2 nedēļas es nemācījos, man visu izrādīja un sniedza informāciju par mācībām. Kad es pirmo dienu ierados Universitātē, es satiku ļoti daudz ārzemju studentu no dažādām valstīm, tādām kā: Nepāla, Āfrika, Vjetnama, Ķīna, Krievija, Spānija, Rumānija, Ungārija. Man ļoti patīk šeit mācīties, cilvēki šeit ir ļoti laipni un vienmēr palīdz atrast man nepieciešamo informāciju un palīdzību.
 
Tagad es gribētu pastāstīt par cenām veikalā un transportā. Kad es tikko atbraucu, man vajadzēja gaidīt manu studenta karti, kuru es gaidīju veselu mēnesi, un visu to mēnesi es tērēju 6 eiro, lai atbrauktu uz Keravu, kur es mācos, un atpakaļ. Un kad man vajadzēja braukt ekskursijā uz Helsinkiem ar citiem tikko atbraukušiem studentiem, es pirku biļeti par 10 eiro. Tā ir pirmā lieta, kas mani šokēja. Pēc tam es redzēju cenas veikalā. Dažas bija tādas pašas kā Latvijā, bet dažas daudz lielākas nekā mums.
 
Vēl viena lieta, kura man patīk, ir tas, ka šeit ir daudz sistēmu, kuras darbojas. Piemēram, Tu nevari tāpat iet uz dzīvokļu ofisu un prasīt vietu kur dzīvot. To var tikai viesnīcā. Pēc tam, lai saņemtu dokumentus, vajadzīgs zvanīt un iet ļoti daudzās vietās. Šeit ir ļoti daudz likumu. Man vēl ļoti patika, ka bērni pēc 16 vai 17 gadiem dzīvo atsevišķi, ja viņi paši to grib.
 
Pirmās nedēļas es tikai iepazinos ar valsti un mācījos somu valodu, kā arī biju ekskursijā uz Helsinkiem. Pēc tam es sāku mācīties. Pirmajās nodarbībās es uzzināju, ka šajā Universitātē studenti visu laiku darbojas grupās un organizē daudz braucienu, meklē tēmas, kuras izpildīt kopā. Un viņi vienmēr diskutē viens ar otru un ar skolotājiem.
 
Viņi organizē daudz braucienu un daudz ekskursiju, kuras students var izbaudīt.
 
Students, kurš mācās Universitātē var izmantot internetu un datorus bez maksas un var ņemt videokameru, rezervējot to, lai pildītu kādu mājas darbu. Tad, kad mēs braucam ar visu klasi kaut kur vai ejam muzejos, Universitāte maksā par mums. Piemēram, mums bija mājas darbs grupās intervēt ar prāmja pasažierus, kuri devās uz Tallinu. Šo braucienu ar prāmi, kā arī vakariņas mums apmaksāja Universitāte.
 
Mācībās, pēc katras tēmas beigām, mēs rakstām kontroldarbus vai veicam projektus par doto tēmu. Mācīšanās process ir ļoti viegls, tāpēc ka citi studenti un skolotāji vienmēr palīdz, ja es kaut ko nesaprotu.
 
Tā ir mana pieredze par mācībām un dzīvošanu ārzemēs.

Natālija Paškina 

 
Universitatea de Arta si Design Rumanija
 

Esmu Liepājas Universitātes Mākslas studiju programmas 3. kursa studente, lai gan patreiz es mācos Universitatea de Arta si Design Rumānijā. Rumānijā es atrodos pateicoties Erasmus apmaiņas programmai, kuras ietvaros man ir dota iespēja šeit studēt 6 mēnešus. Pirms došanās uz Rumāniju es biju nobijusies no visa tā, kas mani šeit sagaida, bija brīži, kad gribēju no visa šī atteikties, bet tagad varu viennozīmīgi teikt, ka šis ir mans labākais laiks, ko pavadu šeit. Es dzīvoju Cluj Napoca, kas ir Transilvānijas reģiona vēsturiskā galvaspilsēta. Pirmās domas, pirms došanās, par šo valsti bija - čigāni, nabadzība un kaut kas mistisks. Ierodoties Rumānijā sapratu, ka šo valsti un pilsētu, kurā mācos, mīlu jau no pirmās dienas, no pirmā acu skatiena, cilvēkus, kas ir tik atsaucīgi un saprotoši, nelielās ieliņas, kas atgādina Rīgas vecpilsētu un, protams, pasakaino vidi, kas ir tik skaista, ka acis to nespēj aptvert. Cluj Napocu ietver pauguri, kas pirmajā brīdī šķita kā kalni, jo Latvijā neko tādu nevar redzēt.
 
Skola, kurā es mācos, ir labākā Mākslas un dizaina Universitāte šajā reģionā. Priekšmeti, kurus šeit apgūstu ir pārsvarā gleznošana, zīmēšana, kompozīcija, keramika utt. Profesori šeit ir ļoti atsaucīgi un pret apmaiņas studentiem izturas ar īpašu gādību. Jaunie rumāņu kursabiedri ir izpalīdzīgi un saprotoši, kad vajadzīga palīdzība, tā vienmēr tiek sniegta. Skolā liela nozīme tiek pievērsta akadēmiskajai mākslai, bet tiek atļauts arī brīvi izpausties un radīt mākslu, kas ir tuvāka katra sirdij. Vienīgais, kas sagādā nelielas grūtības, ir paspēt uz visiem priekšmetiem, jo manā gadījuma, es apgūstu mācības trijos departamentos, kas viens no otra atrodas ļoti tālu.
 
Runājot par kojām, sākšu jau ar to, ka tās ir bez maksas, jo rumāņi ir viesmīlīgi un uzskata, ka cilvēkiem, kas nedzīvo Rumānija visu savu mūžu, ir jāsagādā pēc iespējas labāki apstākļi dzīvošanai. Es dzīvoju kopā ar meiteni no Slovākijas. Istabā atrodas vannas istaba un neliela virtuvīte, kas ir kopā ar dzīvojamo telpu. Visi apmaiņas studenti dzīvo vienā ēkā, tāpēc bieži tiek rīkoti dažādi pasākumi, kas tik tiešām ir ļoti jauki, jo katrs apmaiņas students ir dažādāks un šajā gadījumā ir jauki dalīties pieredzē ar dažādu valstu studentiem.
 
Nakts dzīve Cluj Napoca ir kaislīga, jo rumāņi ir karstasinīga tauta, salīdzinājumā ar latviešiem, šeit ir daudz klubu, kuros ir iespēja jauki pavadīt laiku, un kārtīgi atpūsties, no ikdienas mācībām, vai nelielas steigas.
 
Mans ieteikums visiem, kas plāno doties uz Cluj Napocu, paņemiet līdz labus apavus, jo tie šeit tik tiešām noderēs un neaizmirstiet par guļammaisu, jo iesākoties siltākam laikam, visi apmaiņas studenti sāk ceļot un izbaudīt skaisto Transilvāniju. Vēl nesen, es ar pārējiem studentiem, vienu nedēļas nogali pavadījām pakalnos, izbaudot nepieradināto rumāņu dzīvi, par kuru es biju ļoti pārsteigta, jo nelielajos ciematiņos cilvēku ikdienas dzīve, ir kā pagājušā gadsimtā, cilvēki izmanto zirgu transportu un pārsvarā neizmanto mehāniskos transporta līdzekļus, nakti pavadījām pie jaukas rumāņu ģimenes, kas bija ļoti nabadzīga, bet dvēselē bagāta, viņi mūs izmitināja, neprasot nekādu samaksu, un izrādīja mums visu kas viņiem bija, kā arī dalījās visā.
 
Dzīvojot šeit jau divus mēnešus, varu viennozīmīgi teikt, ka šeit ir manas mājas, lai gan zinu ka pēc trijiem mēnešiem, šis sapnis beigsies, un man būs jāpamostas un atkal jādzīvo realitātē, no šis domas man nedaudz ir bail. Protams, es gribu satikt savus mīļos un draugus, bet domās gribu palikt arī šeit.
 
Es iesaku visiem izmantot šo iespēju studēt ārzemēs, jo tas ir viennozīmīgi  labākais laiks, ko var izmantot studiju laikā. Un vienreizēja iespēja, kas tiek piedāvāta, varbūt tikai vienreiz mūžā. Protams no sākuma vienmēr ir grūti, kā jau ar visu jauno un neierasto, bet pēc tam ir kā ar konfekti, kuru gribas paturēt tikai sev. Tāpēc, es atkārtoju, nebaidieties, piesakieties Erasmus apmaiņas programmai un dodieties neprātīgā ceļojumā, kas paliks jūsu sirdīs mūžīgi. 

 
Ahoj no Slovākijas! 

Jau gandrīz 2 mēnešus es, LiepU studente Nelda, mācos Matej Bel Universitātē un MAN ŠEIT PATĪK! Neesmu vienīgā latviete šeit, esmu kopā ar Liepājas studiju biedreni Lindu, LU studentu Andri un divām krievu tautības meitenēm no Latvijas. Mūsu lieliskā trijotne – es, Linda un Andris - kopā cep kartupeļus un vāra frikadeļu zupas! Un nevarat iedomāties ar kādu baudu ēdām Andra mammas sūtīto rupjmaizi un ceptās kotletes – ņam-ņam!
 
Protams, kā jau īsts students, dzīvoju kopmītnēs, jo tā jau īstenībā ir visjautrāk un vislabāk var izjust apkārt esošo multikulturālo vidi un iepazīties ar pārējiem Erasmus studentiem. Izmantoju arī iespēju apmeklēt slovāku valodas lekcijas, bet iemācīties dažādas frāzes šajā valodā esmu paspējusi arī pavadot laiku ar slovāku tautības studentiem ārpus skolas. Piemēram, „Počase je dobre, idem von?”, kas nozīmē – „Laiciņš šodien jauks, iesim ārā?”. Domāju, ka daudziem iemācīties slovāku valodu nebūtu grūtības, ja ir priekšzināšanas krievu valodā – daudzi vārdi ir tieši tādi paši, tikai slovāki neraksta kirilicā.
 
Dzīvoju pilsētiņā Banskā Bistricā, kura, manuprāt, ir mazāka par mūsu Liepāju, bet ne sliktāka. Brīvo laiku pavadām iepazīstot pilsētu: citreiz vienkārši kaut kur ejam – bez kartes, bez sajēgas, tik ejam, lai ieraudzītu un atklātu kaut ko jaunu un iepriekš nezināmu. Ir interesanti. Mazliet grūtības sagādā tas, ka reti kurš vietējais zina angļu valodu, reizēm var izlīdzēties ar krievu valodas zināšanām, bet reti. Te nu lielais paldies mūsu bodijiem (studentiem, kuri uzņēmušies rūpes par mums), kuri daudz no sava brīvā laika atlicina mums, ne tikai šīs pilsētas apskatei, bet arī aizved mūs ekskursijā uz citām apkārt esošajām pilsētām, piemēram, Zvolenu, Košici, bijām arī uz Polijas pilsētu Krakovu. Bodiji mūs saved kopā arī darbadienu vakaros, uzrīkojot boulinga vakarus, pasēdēšanu tējnīcās vai tematiskās ballītes – pirms nedēļas mums bija hipiju ballīte, kurai cītīgi gatavojāmies ejot uz Second Hand veikaliem iepirkt atbilstošu ietērpu. Protams, Erasmus studenti nu nekādi nevar iztikt bez ballītēm, tikai nepierasti ir tas, ka šeit ballīšu dienas ir 2dienas, 3dienas un, protams, arī 5dienas un 6dienas. Bet es, kā jau kārtīgs latviešu students, bez problēmām spēju apvienot ballītes un mācības nākamā rīta plkst. 9:00!
 
Laiks šeit skrien vēja spārniem, nespēju aptvert, ka pagājuši jau divi mēneši! Un nemaz negribu domāt par prombraukšanu, jo šeit mums visiem kopā IR TIK LABI! Bet gaidiet mani atpakaļ Latvijā, jo NEKUR NAV TIK LABI KĀ MĀJĀS!

 
Erasmus Slovākijā
 

Šo semestri es, LiepU sabiedrisko attiecību speciālista programmas 2.kursa studente Linda Naumova, pavadu Slovākijā Erasmus apmaiņas programmas ietvaros. Esmu šeit kopā ar savu kursa biedreni Neldu, un šeit Erasmus apmaiņas programmā ir vēl daži latviešu studenti. Mācos Slovākijas ekonomikas un kultūras galvaspilsētā Banska Bystrica, kura lieluma ziņā ir mazliet mazāka par Liepāju, bet iedzīvotāju skaits apmēram tikpat. Esmu iepazinusi gan kalnaino pilsētu, gan Matej Bel Universitāti, kurā apgūstu Politiskās zinātnes starptautiskajās attiecībās. Protams, ka šo divu mēnešu laikā ir izveidojies priekšstats par apkārtni, kurā dzīvoju un esmu pieradusi pie jaunajiem dzīves apstākļiem. Februārī laika apstākļi bija ļoti līdzīgi Latvijas klimatam, bet, marta beigas šeit ir ļoti pavasarīgas un siltas, saulīte pār kalnu virsotnēm arvien biežāk iespīd kalnu ieskautajā pilsētā.
 
Dzīvoju Universitātes kojās, kurās ir ļoti daudz studentu, interesanti ir tas, ka šeit var sastapt visdažādāko tautību pārstāvjus, dzirdēt dažādas valodas. Pirmā nedēļa šeit pagāja iepazīstoties ar kaimiņiem no blakus istabiņām un blakus stāviem, tad mēģināt atcerēties, kā katru sauc un no kuras valsts ieradies jauniegūtais draugs. Lielākas vai mazākas ballītes šeit notiek gandrīz katru vakaru, jo Erasmus studenti ir ļoti draudzīgi un cenšas turēties kopā. Patīkami ir arī tas, ka vietējie slovāku studenti palīdz šeit iejusties ārzemju viesiem. Tiek rīkotas dažādas ekskursijas, konkursi un pastaigas pa pilsētu, parādītas labākās izklaides vietas.
 
Patīkami ir tas, ka šeit vēl neesmu sastapusi nevienu, kurš nezinātu, kur atrodas Latvija. Varbūt tas ir tādēļ, ka Slovākija pati ir maza valstiņa, varbūt tādēļ, ka gan Latvija, gan Slovākija abas reizē vienā gadā iestājās ES, bet varbūt citu iemeslu dēļ. Katrā ziņā esmu ļoti priecīga, ka man nav kārtējo reizi jāskaidro no kuras valsts es nāku un kur tā atrodas, kā tas ir bijis citas reizes, atrodoties ārzemēs.
 
Biju ļoti nepatīkami pārsteigta par slovāku braukšanas kultūru. Manuprāt, Latvijā autobraucēju ir daudz pieklājīgāki un prātīgāki, par ko gan diemžēl neliecina statistikas rādītāji. Gājējam ir ļoti jāuzmanās, un jāatceras tas, ka šeit pie gājēju pārejām ir jāpagaida (dažreiz pat pārāk ilgi, it sevišķi, ja ir jāsteidzas) līdz aizbrauks visas tuvumā esošās mašīnas, neviens šeit nepalaiž gājējus, pat mācību mašīnas ne...
 
Interesanti, bet fakts, ka vietējie, pat jaunieši ne, šeit neprot angļu valodu, nerunājot jau nemaz par to, ka kāds varētu kaut ko pateikt angļu mēlē. Tas ir diezgan apgrūtinoši, jo pat apkalpojošajā sfērā runāt ar kādu angļu valodā ir bezcerīgi. Manuprāt, labs piemērs no situācijas, kad, mēs Erasmus studenti, bijām pilsētas tūrisma informācijas birojā – jautājām angliski vai ir iespējams dabūt pilsētas karti, par ko uz mums paskatījās ar lielu izbrīnu un pretī saņēmām vārdu birumu slovāku valodā. Karti beigās dabūjām, pateicoties slovāku meitenei, kura bija kopā ar mums, bet, ak, vai....visa sniegtā informācija kartē tikai un vienīgi slovāku valodā. Līdzīga situācija ir arī ar ēdienkartēm pilsētas kafejnīcas un restorānos, ja pie mums Latvijā ēdienkartes lielākoties ir pieejamas trijās valodās – dzimtajā latviešu, krievu un angļu, tad šeit viss aprobežojas ar vienu vienīgu valodu – slovāku.
 
Tas viss ir izraisījis ne vienu vien smieklīgu pārpratumu veikalā ar iegādātajiem produktiem. Ir sanācis miltu vietā nopirkt mannā, kausētā siera vietā nopirkt sāļo biezpiena sieriņu, kā arī stāvēt veikalā pie plaukta krietnu laiciņu, lai mēģinātu noprast, kurš tad īsti skābais krējums, bet kurš saldais.
 
Ak, jā, es šeit mācos arī slovāku valodu, kas pamatā man neliekas īpaši sarežģīta, vārdiņus ir diezgan viegli iemācīties, jo slovāku valoda, tāpat kā krievu valoda nāk no slāvu valodas saimes, zināmas līdzības patiešām šīm abām valodām ir saskatāmas, kas, protams, mazliet atvieglo slovāku valodas mācīšanos.
 
Šeit ir ļoti interesanti un pavisam noteikti iesaku ikvienam studentam izmēģināt Erasmus apmaiņas programmas piedāvātas iespējas, tas pavisam noteikti ir to vērts - iegūt jaunu pieredzi, jaunus draugus, jaunus iespaidus, papildināt savas zināšanas izvēlētajā mācību programmā, kas neapšaubāmi uzlabo valodas prasmes, jo mācības šeit notiek angļu valodā. Paldies Erasmus, LiepU un visiem pārējiem, kuri man ir devuši šo lielisko iespēju studēt ārzemēs, tas ir to vērts!
 
Linda Naumova 

 

 Merhaba arkadaş jeb sveiki draugi ! 

Tātad mūsu uzdevums ir pastāstīt par to, kā mums iet apmaiņas programmā Erasmus. Sākšu ar to, ka par savām mājām uz četriem mēnešiem izvēlējāmies „saulaino” Turcijas pilsētu Sakaryu. Arī Turcijā mēdz būt ziema ar sniegu, tāpat kā Latvijā. Lai nu kā ar savu izvēlēto skolu esam 100% apmierinātas, jo viss ir vienkārši ideāli. Mūsu skola atrodas kalnos un katru rītu uz turieni dodamies ar autobusu, kurā iesēžoties nav īsti skaidrs vai šodien nokļūsim skolā vai paliksim pusceļā, bet par to jau nav mūsu stāsts. Sakaryas universitātē studē ap 50’000 studentu, kas mums lika pabrīnīties un uz skolas direktora uzdoto jautājumu: „cik studentu mācās mūsu skolā,” gribējās paklusēt un neko neatbildēt, jo skaitlis ir gan drīz 10 reizes mazāks. Lielo studentu skaitu visvairāk var just atrodoties skolas kafetērijā pusdienas pārtraukumā, kad atrast brīvu galdu pie kura papusdienot ir pilnīgi neiespējami. Šī skola un pilsēta nav radusi pie Erasmus programmas studentiem, tāpēc par uzmanības trūkumu varam nesūdzēties, kas sākumā likās glaimojoši, bet laikam ejot tas sāk likties mazliet nogurdinoši.
 
Mūs patīkami pārsteidza pasniedzēju attieksme pret studentiem, neierasti likās tas, ka katru lekciju iesākam ar tasīti kafijas un neviltotu interesi par to, ko esam sadarījušas nedēļas nogalē un kā mums iet .
 
Papildus studijām esam arī šur tur pabijušas, piemēram, Stambulā, Izmitā, Sapandžā un tuvākajā laikā plānojam braucienu uz kūrorta galvaspilsētu Antāliju.
 
Dzīve šeit ir aptuveni 2 reizes lētāka nekā Latvijā, vismaz apģērba un pārtikas ziņā noteikti. Lai arī ekonomiskā krīze ir skārusi arī Turciju, šeit to nevar just tik ļoti kā mūsu valstī. Tad nu Latvija - mācies no mūsu „gan drīz„ vai kaimiņiem turkiem.
 
Par braukšanu mājās vēl pagaidām nedomājam, jo esam apmierinātas ar dzīvi, kāda valda šeit. Taču, ja mums būtu iespēja, kaut ko no Turcijas mainīt pret kādu lietu no Latvijas, tad noteikti iemainītu ik rīta lūgšanu pulksten 5:00 pret paciņu skābā krējuma vai rupjmaizes kukulīša.  
 
Ar cieņu Jūsu- Babe (Baiba Otisone), Sančo-Pančo (Sanita Kupčus), Lelda (Lelde Retca), Datte( Dace Kantmane), Nataly ( Nataļja Airiha) un Friska (Krista Jansone) 
 

Sveicieni no Portugāles!

Esmu Jauno mediju mākslas II kursa studente un 2008./2009. mācību gada pavasara semestri studēju Leirijas Politehniskā institūta Mākslas un dizaina skolā, kas atrodas nelielā pilsētā Caldas da Rainha 80 km no Lisabonas un ziemeļiem.
 
Dalība Erasmus studentu apmaiņas programmā ir neaizmirstama pieredze, jo tā sniedz iespēju attiekties no visa ierastā, iepazīt un pieņemt citādu pasaules izpratni, kurā ir jāatrod pašam sava vieta. Tā liek precīzi definēt savas intereses, vēlmes un nākotnes ieceres.
 
Leirijas Politehniskā institūta Mākslas un dizaina skolā (ESAD.cr) ir astoņas dažādas nodaļas – kultūras animācija, vizuālā māksla, industriālais dizains, keramika un stikla dizains, multimediji un grafiskais dizains, vides dizains, skaņa un attēls, teātra māksla. Erasmus studenti var izvēlēties priekšmetus no dažādām nodaļām pēc savām interesēm, ja vien tos var apvienot lekciju sarakstā. Lielākā daļa pasniedzēju runā labā angļu valodā, taču lekcijas notiek portugāļu valodā. Tas nozīmē, ka studijas prasa padziļinātu individuālu darbu.
 

Manis izvēlētie priekšmeti ir:

  • Multimediju Laboratorija, kas sniedz tehniskas zināšanas datu vizualizēšanas programmā processing,
  • Multimediju Dizaina Projekts, kurā tehniskās prasmes tiek papildinātas ar teorētiskām un konceptuālām zināšanām. Priekšmets noslēgsies ar gala projektu.
  • Animācija, kurā tiek apgūta analogā animācija ar uzsvaru uz kustības pētīšanu - kā tā rodas, kā to parādīt un kā to kontrolēt. Priekšmets noslēgsies ar gala projektu.
Studiju darbu realizēšanai var izmantot arī citu nodaļu tehnisko nodrošinājumu - dažādas vizuālās mākslas darbnīcas, video, audio, foto tehniku un drukāšanas, plotera un skanēšanas iekārtas.
 
Skolā ir laba bibliotēka ar bagātīgu grāmatu klāstu, žurnāliem, katalogiem un video ierakstiem.
 
Mākslas un dizaina skola šķiet tīšām izvietota nelielā pilsētiņā Caldas da Rainha, kurā nav nekā daudz ko darīt. Tāpēc studentiem ir visas iespējas rīkot dažādus pasākumus vietējos mūzikas klubos un kafejnīcās, bet pēc plašākiem kultūras pasākumiem var doties uz galvaspilsētu, kas atrodas tikai stundas brauciena attālumā.
 
Skola studentus nodrošina ar kopmītnēm, taču par to pašu cenu var īrēt istabu kopā ar citiem studentiem īres dzīvokļos.
 
Portugāļi ir nedaudz kautrīgi un atturīgi. Viņi nekad nekur nesteidzas un visbiežāk kavē sākot ar pusstundu no norunātā laika. Tāpēc pacietība ir vairāk nekā nepieciešama, lai iedzīvotos un iegūtu portugāļu draugus.
 

Ieteikumi tiem, kuri domā doties Erasmus apmaiņā uz Portugāli:

  • mācieties portugāļu valodu jau iepriekš. Lai gan skolā lielākā daļa gan pasniedzēju, gan studentu runā angliski, ikdienā portugāļu valoda lieti noder. Portugāļi ir ļoti lepni par savu valodu, tāpēc kaut nelielas valodas zināšanas atvieglo komunikāciju un tās uzreiz tiek novērtētas;
  • agūstiet pavārmākslu, jo portugāļi galvenokārt gatavo mājās un visbiežāk pirms iešanas uz kādu ballīti visi pulcējas pie siltām vakariņām. Portugāļi ir nedaudz konservatīvi un baidās nogaršot kaut ko svešu, taču gardi pagatavotas vakariņas sniegs iespēju nostiprināt paziņu loku;
  • neaizmirstiet par apdrošināšanu, lai gan tā liekas nevajadzīga un dārga, pietiek, ja noformēsi EVAK bezmaksas veselības apdrošināšanu.


Agnese Bite  


 

Raitis Broks Studiju programma: Iestādes un uzņēmuma vadības, 3. kurss
 
Pirms ierados Dānijā, kā ERASMUS students, es biju runājis ar daudziem studentiem, kas arī ir studējuši ārzemēs. Patiesībā katrs stāstīja kaut ko nedaudz citu. Tāpēc domāju, ka arī mans stāsts kaut kādā ziņā būs atšķirīgs no citiem, kaut kādā ziņā līdzīgs. Galvenās divas lietas, ko gribētu uzsvērt, ir sekojošas. Pirmkārt, ir interesanti būt ERASMUS studentam, ir interesanti dzīvot citā valstī, satikt ārzemju studentus, gūt internacionālu ieredzi un vēl, un vēl...šo uzskaitījumu varētu rakstīt ļoti garu, taču pamatdoma ir tā, ka visādā ziņā būt ERASMUS studentam ir interesanti un noderīgi. Otrkārt, tas viennozīmīgi ir kaut kas jauns. Nevienas divas ERASMUS programmas nav vienādas. Katram ERASMUS studentam šis piedzīvojums ir savādāks. Tas tā vispārīgi.
 
Es šo ERASMUS periodu uztveru kā piedzīvojumu. Priekš manis tas ir lielisks piedzīvojums ar daudziem jauniem atklājumiem, jaunu pieredzi, jauniem draugiem. Pašā sākumā, kad ierados, bija maza vilšanās sajūta. Likās, ka esmu iemests viens pats kaut kādās kopmītnēs, viens pats istabā, nezinu, kur iet, ko darīt. Tomēr, izrādās, ka ERASMUS cilvēki, tāpat kā jebkurš cits ārzemju students, ir gatavs tev vairāk vai mazāk palīdzēt. Tā kā jau otrajā dienā tu sāc justies labāk. Un patiesībā ar katru dienu tu jūties ar vien labāk. Ar katru dienu tu piedzīvo kaut ko jaunu. Un tikai pēc ilgāka laika, kāda mēneša tev aptrūkstas spēka uztvert visu jauno. Uznāk mazs nogurums. Tas nekādā ziņā nav slikti. Tā vienkārši ir dabiska reakcija, ka pēc nepārtraukta piedzīvojumu gūšanas mēneša, cilvēkam prasās atpūta. Taču tad tu atpūties, uzkrāj spēkus un atkal turpini baudīt savu aizraujošo piedzīvojumu. Galvenais, ko varu ieteikt – nekrist panikā, kad uznāk bezspēks, vajag vienkārši atpūsties un turpināt. Aktīviem, draudzīgiem un atvērtiem cilvēkiem es nespēju iedomāties līdzīgu, tik pat aizraujošu veidu, kā pavadīt daļu no savas dzīves. Un es nedomāju „daļu no dzīve” tāpēc, ka tas ir ilgs laika periods. Es vienkāršu uzskatu, ka priekš manis šī ERASMUS programma ir pietiekami derīga un interesanta, lai es to sauktu par svarīgu notikumu savā dzīvē.

Raitis Broks. 
Atpakaļ

Kalendārs

Aug
31

Senāta sēde

Lielā iela 14, Liepāja, [...]

12:00

x