Grāmatu jaunumi bibliotēkā
Autors: Deivids Kristals
Nosaukums: “Mazā valodas grāmata”
Laikmetā, kad ik pa divām nedēļām zūd kāda valoda un kad ik dienu rodas jauni vārdi, izprast valodas sākotni un būtību ir tik svarīgi kā vēl nekad. "Mazā valodas grāmata" aptver plašu valodas loku - no bērna pirmajiem vārdiem līdz savdabīgajam īsziņu stilam. Kristals lasītāju ievada dažādu stilu attīstībā, atklāj, kā veidojušās dialektu īpatnības, informē par rakstības pirmsākumiem. Tā stāsta ne tikai par valodu vēsturi, bet arī par nākotni, apcerot moderno tehnoloģiju ietekmi uz mūsu ikdienas valodas lietošanas paradumiem.
Nosaukums: Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija
Dzejniekam Eduardam Veidenbaumam veltītā rakstu krājuma saturu veido 2017. gada rudenī Rīgā un Tartu notikušās konferences priekšlasījumi. Konferenci rīkoja Latvijas Universitāte sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju un Tartu Latviešu biedrību. Tās idejas autori – Iveta Ruskule, Ieva Kalniņa, Marians Rižijs un Māra Grudule, kā arī no igauņzemes puses – Ilze Salnāja. Pieļaut zinātnisku un poētisku tekstu miju ir bijusi apzināta krājuma sastādītājas izvēle. Krājums ir starpdisciplinārs. To veido skatījums uz Veidenbaumu un viņa darbiem no filozofijas, latviešu literatūrzinātnes, ģermānistikas, muzikoloģijas, vēstures, mitoloģijas un muzeoloģijas viedokļa. Autoru lokā ir arī divi dzejnieki un atdzejotāji.
Autore: Edīte Tišheizere
Nosaukums: Neatkarības laika teātris
Šajā grāmatā vēsture vairs nav skatīta tikai kā "lielo" teātru attīstības gaita, bet gan stilu un virzienu, skolu un parādību mijiedarbība. Tā kā daudzas parādības varēja attīstīties, tikai pateicoties tam, ka Latvija atguva valstisko neatkarību, bet māksla iekļāvās globālajos procesos, paplašinājās pētījuma robežas, tāpēc tam dots nosaukums Neatkarības laika teātris. Pirmoreiz teātra vēstures kontekstā aprakstīta ne tikai teātra, bet arī operas režija, scenogrāfija, jaunā, kolektīvi tapusī dramaturģija, laikmetīgā deja un, protams, mūsu starptautisku autoritāti ieguvušie mākslinieki. Monogrāfijas mērķauditorija ir teātra profesionāļi, studenti, skolu teātra mākslas pasniedzēji, kā arī skatuves mākslas interesenti.
Autors: Aspazija
Nosaukums: Kopoti raksti
Kopoto rakstu 2. sējums veltīts Aspazijas agrīnajai dzejai un liroepikai (1. sējumā apkopotas agrīnās lugas). Līdz ar viņas oriģināldarbiem 2. sējumā publicēti saistoši materiāli no literatūrkritiskās domas vēstures (Jāņa Asara “Aspazija un viņas dzeja” (1904), Pētera Birkerta “Mīlas filozofija Aspazijas lirikā” (1936)) un pirmpublicējumi par Aspaziju mūsdienu skatījumā – Ausmas Cimdiņas ievads un komentāri, Ilzes Rūmnieces un Ievas Kalniņas ieskati Aspazijas dzejā un liroepikā, Oresta Silabrieža apcerējums par Aspazijas dzeju mūzikā, atgādinot, ka viņas dzejas ceļu cauri laikiem un mūsdienu jaunrades procesos spilgti apliecinājusi tās dzīvotspēja skaņu mākslā u.c.
Kopoto rakstu 2. sējums ir izstrādāts “Latvijas Universitātei 100” ideju gaismā, par galveno mērķi izvirzot Latvijas nacionālo dārgumu aktualizāciju, izpēti un iesaisti mūsdienu zinātnes, izglītības un kultūras procesos, kā arī LU humanitārās kultūras profila atpazīstamības vairošanu, valstiski nozīmīgu zinātnes, kultūras un izglītības projektu realizācijā apvienojot vairāku valsts zinātniski pētniecisko un kultūras institūciju, kā arī privātpersonu iniciatīvas.
Autors: Anna Kuzina
Nosaukums: Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca
Ikviena rakstnieka galvenais darba instruments ir viņa valoda. Rūdolfa Blaumaņa daiļdarbu valodu raksturo izteiksmes skaidrība un precizitāte, dzīva, nesamākslota personāžu runa, humors un trāpīgi izteicieni.
Bet vai šodien mēs izprotam Blaumaņa valodu, viņa rakstīto vārdu nozīmi? Gan jā, gan nē. Lugu Skroderdienas Silmačos zina gandrīz visi, bet diez vai katrs spēs paskaidrot, ko nozīmē vārdi alošanās, bambaka, bauska, biszāles, deivelēt, kāpe, leķēt, lobt un vēl daudzi citi.
Vārdnīcā apkopoti rakstnieka literārajos darbos lietotie vārdi, personvārdi un vietvārdi, doti vārdu nozīmes skaidrojumi un piemēri. Grāmata aicina ienākt viņa vārdu pasaulē, aizrauj un ļauj salīdzināt savas zināšanas ar autora rakstīto. Tā ir kā tilts, kas mūs, 21. gadsimta cilvēkus, savieno ar Rūdolfa Blaumaņa laiku, ļaujot labāk izprast, kā pirms daudziem gadiem cilvēki domāja un uztvēra pasauli.
Autors: Māris Čaklais
Nosaukums: Raksti
Māra Čaklā (1940–2003) Rakstu otrajā sējumā ietverta dzejnieka brieduma gadu daiļrade: dzejoļu krājumi “Sastrēgumstunda” (1974), “Cilvēks, uzarta zeme” (1976), “Strautuguns"(1978), bērniem veltītais “Minkuparks” (1978) un eseju grāmata par literatūru un autoram tuviem dzejniekiem “Saule rakstāmgaldā” (1975).
Sējumā ietilpst arī Māra Čaklā publikācijas periodikā un raksti par dzejnieku pašu. Te lasāmas viņa vēstules Lalitai Muižniecei, Aleksandram Pelēcim, Gunaram Saliņam un Veltai Tomai. Kaut neliels, bet spilgts priekšstats par Māra Čaklā dzīves daudzkrāsainību rodas no sējumā izmantotajiem dzejnieka dienasgrāmatas tekstiem. Šīs daudzslāņainās dzīves ritmu nosaka ne vien radoša cilvēka darbs, bet arī aktīva piedalīšanās sabiedriskās, īpaši kultūras dzīves notikumos, draugi, satikšanās, sarakste, domu apmaiņa un bohēma.
Interesi saista dabas un cilvēku vērojumi, apraksti par svešās zemēs gūtajiem iespaidiem. Šī sējuma laikposmā (1974–1978) tie ir ceļojumi uz Gruziju un Dāniju, kā arī dzejniekam svarīgais pirmais brauciens uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu 1978. gada oktobrī kopā ar komponistu Paulu Dambi – dzejnieka un komponista radoša tikšanās ar trimdas latviešiem trīs nedēļu garumā.