Piemares ļaudis un likteņi

Rakstu krājums 2017

Piemares ļaudis un likteņi: rakstu krājums, Nr. 2. Atbildīgā redaktore Ieva Ozola. Liepāja : Liepājas Universitāte, 2017.

Rakstu krājuma „Piemares ļaudis un likteņi” 2. laidiens balstās Letonikas 6. kongresa Liepājas konferences (2015. gada 15. un 16. septembris) zinātniskajos lasījumos. Benita Laumane rakstā „Piemares tematika Johana (Jāņa) Langija vārdnīcā” aplūko vārdnīcas autora identitāti – dzimto pilsētu (Liepāja), dzīvesvietu (Lejaskurzeme), rakstura iezīmes, kā arī Lejaskurzemes 17. gs. vidi. Brigita Bušmane atklāj, ko 20. gs. 60.–80. gados vāktie nīcenieku stāstījumi liecina par nodarbošanos, tradicionālo dzīvesveidu, kā teicēju tekstos atklājas cilvēku attiecības un paaudzēs sakņotās vērtības. Daiga Straupeniece novērtē triju sventājnieku paaudžu atbildes uz aptaujas jautājumiem un skaidro pārmaiņas ne tikai latviešu valodas, bet arī Latvijas plašsaziņas līdzekļu lietošanā, dzimtas saikņu uzturēšanā. Diāna Laiveniece sniedz pārskatu par Launica devumu latviešu rakstpratībā 19. gs. pirmajā pusē, izceļot gan jauninājumus, gan 18. gs. iedibināto tradīciju turpinājumu. Anita Helviga pēta vēstuļu liecības par triju personību – Mirdzas Ķempes, Augusta Štrausa un Jēkaba Rūsiņa – radošo sadarbību un cilvēciskajām attiecībām. Anda Kuduma analizē Kurzemes tematiku – vietas, reālijas, notikumus, tēlus, noskaņas – Jāņa Petera dzejā. Sigita Ignatjeva publicē labu pārskatu par Mirdzas Ķempes devumu tulkošanā un atdzejošanā. Leonija Vusa-Mundeciema rakstā „Raiņa un Zentas Mauriņas daiļrades kopējais sakņojums šodienas skatījumā” iedziļinās vispārcilvēcisku vērtību saglabāšanas problemātikā 21. gadsimta sabiedrībā. Evita Ķuda un Karīna Krieviņa rakstā „Bārtas kultūrvēsturiskās personības: spēkavīrs Jānis Zauls (1906–1989)” uzsver personības vērtību sistēmu, pasaules uzskata veidošanos un tā noturību. Agrita Ozola atklāj, kā Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss no vienkārša kultūrēsturisku priekšmetu kopuma Latvijas muzejos izaug par konceptuālu kolekciju ar simbolisku nozīmi. Noras Vilmanes pētījums parāda, ka ikdienas vai reliģisku rituālu tekstīlijas liecina ne vien par izšuvēju prasmi, bet arī par kultūru mijiedarbi un radošumu mākslas darbu interpretācijā.

 

SATURA RĀDĪTĀJS

IEVA OZOLA

Piemarē no 17. līdz 21. gadsimtam

BENITA LAUMANE

Piemares tematika Johana (Jāņa) Langija vārdnīcā

DIĀNA LAIVENIECE

Kristiāna Frīdriha Launica devums latviešu rakstpratībā 19. gadsimta pirmajā pusē

BRIGITA BUŠMANE

Nīcas izloksnes teicēju devums novada vēsturei

DAIGA STRAUPENIECE

Latviešu valodas situācija Lietuvas pierobežā: anketēšanas rezultāti par Sventājas izloksni

ANITA HELVIGA

Mirdzas Ķempes, Augusta Štrausa un Jēkaba Rūsiņa epistolārās liecības radošo personību atklāsmei

SIGITA IGNATJEVA

Mirdza Ķempe – tulkotāja: Salut au Monde!

ANDA KUDUMA

Jānis Peters – Kurzemes dzejnieks

LEONIJA VUSA-MUNDECIEMA

Raiņa un Zentas Mauriņas daiļrades kopējais sakņojums šodienas skatījumā

AGRITA OZOLA

Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss: īpaša kolekcija

EVITA ĶUDA

KARĪNA KRIEVIŅA

Bārtas kultūrvēsturiskās personības: spēkavīrs Jānis Zauls (1906–1989)

NORA VILMANE

Dabas motīvi izšuvumos. Gleznojošo dūrienu tehnika

 

Lejupielādēt PDF (86 KB) Raksta iesniegšanas prasības