Via Scientiarum III

Via Scientiarum

Via Scientiarum III (2016)

Trīs lietas – labas lietas: pēc veiksmīga starta 2011. un 2013. gadā jauno lingvistu konference VIA SCIENTIARUM jeb „Zinību ceļš” 2015. gadā Ventspilī notika jau trešo reizi. Konferenci organizēja Ventspils Augstskolas un Liepājas Universitātes starpaugstskolu doktora studiju programmas „Valodniecība” doktoranti, un tajā piedalījās 18 referentu: Liepājas Universitātes, Ventspils Augstskolas, Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes un Tartu Universitātes doktoranti, kā arī nesen Ventspils un Liepājas kopējā studiju programmā zinātnisko grādu ieguvušie kolēģi. Zinātnisko rakstu krājuma VIA SCIENTIARUM 3. laidienā publicējam 13 rakstus par konferences referātu tematiem, sniedzot ieskatu jauno valodnieku pētījumu problemātikā.

 

Plenārsēdē uzstājās divi jaunie valodniecības doktori. Guntars Dreijers aplūkoja lingvistiskā kapitāla jēdzienu, ilustrējot to ar piemēriem no Rīgā novērotiem valodas lietojuma piemēriem. Normunds Dzintars savukārt pievērsās jautājumam, cik cieši saistīta ir lingvistika kā zinātne un tās atziņu mācīšana skolās, raisot diskusiju par teorētisko jautājumu atspoguļošanu mācību saturā skolās. Par šo tematu viņš runā arī šajā krājumā iekļautajā rakstā.

 

Trešajā VIA SCIENTIARUM krājumā iekļauto rakstu tematikas loks ir plašs: tajā ir apspriesti sociolingvistikas, dialektoloģijas, lingvodidaktikas, tulkojumzinātnes un citu valodniecības apakšnozaru jautājumi. Turpinot iepriekšējā gadā aizsākto tradīciju, krājumā ir iekļauti ne vien raksti, bet arī viena recenzija – Solvita Štekerhofa (Ventspils Augstskola) analizē Ilzes Cīrules rakstu „Tiesību zinātņu speciālista valoda profesionālajā komunikācijā” zinātnisko rakstu krājuma „Vārds un tā pētīšanas aspekti” 19. laidienā. Tāpat pievienojam arī ko jaunu – Ingas Znotiņas (Liepājas Universitāte) interviju ar Viļņas Universitātes profesoru Akselu Holvūtu par jaunajiem valodniekiem īpaši aktuālu tēmu – ikgadējo valodniecības vasaras skolu Salās, Lietuvā. 

 

Vita Balama (Ventspils Augstskola) rakstā „Semantics of culture environment: translation of cultural references” pievēršas kultūrvidei, analizējot, kā tulkotas kultūrvidi raksturojošās leksiskās vienības Džona Grišama romānā „Pelikānu lieta”. Viņa piedāvā tulkošanas paņēmienu klasifikāciju, uzsverot arī tulkotāja radošās pieejas nozīmi veiksmīga tulkojuma tapšanā.

 

Normunds Dzintars (Liepājas Valsts 1. ģimnāzija) aplūko, kā 20. gs.50.–70. gados skolas latviešu valodas mācību saturā skaidroti tādi jautājumi kā pozicionālās un vēsturiskās skaņu pārmaiņas, vārdu savienojumu sintakse, partikulas un teikuma priekšmeta jēdziens. Rakstā akcentēta lingvistikas kā zinātnes un skolas lingvistikas sadure, rosinot diskusiju par to, cik cieši tām jābūt saistītām.

 

Ieva Elsberga (Ventspils Augstskola) raksturo vācu valodas mācību līdzekļus Latvijas skolās starpkaru periodā, norādot, ka vācu valoda tolaik bija viena no nozīmīgākajām svešvalodām Latvijā. To atspoguļo arī mācību materiālu daudzums, lai arī nav konstatēta sevišķa to dažādība. Autore tāpat sniedz ieskatu arī attiecīgā laikmeta polemikā par svešvalodas mācību metodiku.

 

Sigitas Ignatjevas (Liepājas Universitāte) rakstā „Dublinas 20. gadsimta sākuma slenga atveidojums Dž. Džoisa romāna „Uliss” tulkojumā” risinātas tulkojumzinātnes problēmas. Džeimsa Džoisa romānā „Uliss” atrodamas gan leksikas, gan sintakses īpatnības, gan arī dažādu valodas paveidu sajaukums, kas to padara par lielu izaicinājumu tulkotājam latviešu valodā. Raksta autore aplūko konkrētus izteikumus dažādās to tulkojuma versijās, salīdzinot tos arī ar tulkojumiem citās valodās.

 

Inga Laizāne (Liepājas Universitāte) rakstā „Lietišķās valodniecības nozīme latviešu valodas kā svešvalodas apguves teorētiskās bāzes attīstīšanā” skaidro lietišķās valodniecības jēdzienu saistībā ar latviešu valodas kā dzimtās valodas, otrās valodas un svešvalodas jautājumiem. Autore ieskicē sarežģīto jautājumu loku, kas ir risināmi, organizējot latviešu valodas kā svešvalodas mācīšanu, mācīšanos un izpēti.

 

Jeļenas Lokastovas (Latvijas Universitāte) pētījums „Generic structure of maritime e-mails” sniedz ieskatu vispārējā jūrniecības e-pasta sarakstes struktūrā angļu valodā. Rakstā sniegti galvenie elektroniskās saziņas strukturālie elementi un to raksturojums, iedalot posmos un soļos. Solvita Pošeiko (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) pievēršas lingvistiskajai ainavai, raksturojot tās īpatnības Latvijas pilsētā Daugavpilī. Rakstā „Daugavpils lingvistiskā ainava diahroniskā skatījumā” analizētas izkārtnes, afišas u. c. lingvistiskās ainavas elementi no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām, atklājot ne vien valodu daudzveidību, bet arī dažādās valodas zīmju funkcijas pilsētas publiskajā vidē.

 

Lauras Ritenbergas-Kinderes (Ventspils Augstskola) interešu lokā ir nonākusi latviešu valoda Vācijā, un rakstā „Rakstisku un mutisku aptauju izvērtēšanas problēmas pētījumā par bērnu un jauniešu valodu Vācijas latviešu diasporā” autore meklē piemērotāko metodiku tās izpētei. Kā viens no galvenajiem izaicinājumiem norādīta dažādā valodas situācija katrā konkrētā ģimenē un nepieciešamība to fiksēt pētījumā. 

 

Ineta Stadgale (Liepājas Universitāte) pievēršas aktuālajai bēgļu un patvēruma meklētāju problemātikai, analizējot šīs tēmas atspoguļojumu ar lingvistiskiem līdzekļiem Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Rakstā sniegts bagātīgs piemēru materiāls un atklātas dažādas leksikas grupas un to lietojuma tendences, runājot par migrācijas jautājumiem.

 

Zane Šamšuro (Ventspils Augstskola) rakstā „Alūzijas kā kultūrspecifiska vienība” raksturo alūzijas jēdzienu. Norādot uz alūziju kultūrspecifisko dabu, autore apskata arī dažādus iespējamos alūziju tulkošanas paņēmienus. Inese Treimane (Latvijas Universitāte) pētījumā „Latviešu juridisko tekstu pirmsākumi” sniedz ieskatu pirmajos latviešu valodā publicētajos juridiskajos tekstos. Autore norāda arī uz lielo tulkojumu ietekmi šādu tekstu valodā, ņemot vērā, ka pirmie juridiskas nozīmes teksti latviešu valodā ir bijuši tieši tulkojumi.

 

Daira Vēvere (Latvijas Universitāte) piedāvā vērtīgu materiālu par lībiskā dialekta situāciju mūsdienās. Rakstā „Sociolingvistiskie novērojumi dažās tāmnieku izloksnēs” autore raksturo dažu tāmnieku izlokšņu runātāju attieksmi pret savu valodu un izloksni, kā arī tās lietojumu. Aptaujāti dažādu vecuma grupu pārstāvji. 

 

Inga Znotiņa (Liepājas Universitāte) raksturo morfoloģiskas anotēšanas pamatprincipus topošajā otrās baltu valodas apguvēju korpusā. Rakstā minēti dažādi morfoloģiskās anotēšanas paveidi un skaidrota jaunajam korpusam izvēlētā sistēma.

 

Tāpat kā iepriekš, arī šī VIA SCIENTIARUM konferences rakstu krājuma sagatavošanā, recenzējot rakstus, sadarbojās ne vien jaunie valodnieki, bet arī pieredzējuši zinātnieki, un raksti pirms publicēšanas tikuši vismaz divkārt pārskatīti un vajadzības gadījumā laboti. Pateicamies redakcijas kolēģijai un recenzentiem par iedziļināšanos un vērtīgajiem ieteikumiem, kas rakstu autoriem noderēs turpmākajā zinātniskajā darbībā. Līdz ar trešā rakstu krājuma iznākšanu tika arī nolemts tajā iekļautos rakstus ar autoru atļauju publicēt internetā Ventspils Augstskolas un Liepājas Universitātes mājaslapā. Ceram, ka šis solis veicinās publicēto pētījumu pieejamību ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs. Ar prieku gaidām jau ceturto VIA SCIENTIARUM konferenci, kura notiks 2017. gada aprīlī Liepājā. Priecājamies par šo tradīciju un ticam, ka tai ir izredzes ieņemt stabilu vietu Latvijas zinātnes attīstībā.

Inga Znotiņa, Inga Laizāne

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Priekšvārds

 

Vita BALAMA

KULTŪRVIDES SEMANTIKA: KULTŪRVIDI RAKSTUROJOŠO LEKSISKO VIENĪBU TULKOJUMI

Semantics of culture environment: translation of cultural references

 

Normunds DZINTARS

Atsevišķu latviešu valodas mācību satura jautājumu izklāsts 20. gs. 50.–70. gados

DISCUSSION OF SOME ASPECTS OF THE CONTENT OF LATVIAN LANGUAGE LEARNING IN SCHOOLS IN 1950S-1970S

 

Ieva ELSBERGA

Svešvalodu mācīšanas metodika Latvijā starpkaru periodā. Vācu valodas mācību grāmatas

FOREIGN LANGUAGE TEACHING METHODS IN THE INTERBELLUM IN LATVIA. GERMAN LANGUAGE SCHOOLBOOKS

 

Sigita IGNATJEVA

Dublinas 20. gadsimta sākuma slenga atveidojums Dž. Džoisa romāna „Uliss” tulkojumā

DUBLIN’S COLLOQUIAL SPEECH OF THE BEGINNING OF THE 20TH CENTURY IN THE TRANSLATION OF ULYSSES BY JAMES JOYCE

 

Inga LAIZĀNE

Lietišķās valodniecības nozīme latviešu valodas kā svešvalodas apguves teorētiskās bāzes attīstīšanā

THE ROLE OF APPLIED LINGUISTICS IN THE DEVELOPMENT OF THEORETICAL BASIS FOR ACQUIRING LATVIAN LANGUAGE AS A FOREIGN LANGUAGE

 

Jeļena LOKASTOVA

KUĢU MEHĀNIĶU E-PASTU STRUKTŪRA

Generic structure of maritime e-mails

 

Solvita POŠEIKO

Daugavpils lingvistiskā ainava diahroniskā skatījumā

THE DIACHRONIC LINGUISTIC LANDSCAPE OF DAUGAVPILS

 

Laura RITENBERGA-KINDERE

Rakstisku un mutisku aptauju izvērtēšanas problēmas pētījumā par bērnu un jauniešu valodu Vācijas latviešu diasporā

AUSWERTUNGSPROBLEME VON SCHRIFTLICHEN UND MÜNDLICHEN UMFRAGEN IN DER UNTERSUCHUNG DER KINDER- UND JUGENDSPRACHE IN DER LETTISCHEN DIASPORA DEUTSCHLANDS

 

Ineta STADGALE

Speciālā leksika patvēruma un migrācijas jautājumiem veltītajos tekstos mūsdienu informācijas telpā

THE USE OF SPECIAL LEXIS IN CONTEMPORARY LATVIAN MASS MEDIA: ASYLUM AND MIGRATION TEXTS

 

Zane ŠAMŠURO

Alūzijas kā kultūrspecifiska vienība

ALLUSION AS A CULTURE SPECIFIC ITEM

 

Inese TREIMANE

Latviešu juridisko tekstu pirmsākumi

THE ORIGIN OF LATVIAN LEGAL TEXTS

 

Daira VĒVERE

Sociolingvistiskie novērojumi dažās tāmnieku izloksnēs

SOCIOLINGUISTIC OBSERVATIONS IN SOME SUBDIALECTS OF TĀMNIEKI

 

Inga ZNOTIŅA

Otrās baltu valodas apguvēju korpusa morfoloģiska anotēšana

MORPHOLOGICAL ANNOTATION OF A LEARNER CORPUS OF THE SECOND BALTIC LANGUAGE

 

 

Tiesību zinātņu speciālistu valodas iezīmes. Recenzija (Solvita Štekerhofa)

 

Brīvības un prieka klimatā. Intervija ar Akselu Holvūtu (Inga Znotiņa)

 

 

Lejupielādēt krājumu PDF formātā

Atpakaļ