Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam
Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam Jānim Vētram
Latvijas Studentu apvienībai
Izglītības darbinieku arodbiedrībai
Latvijas masu medijiem
Liepājas Universitātes Senāta atklāta vēstule
Liepājas Universitātes Senāts 2012. gada 9. novembrī pieņēma lēmumu par atklātas vēstules nosūtīšanu (Senāta lēmuma Nr. 2012/32, protokola Nr. 4) atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem sakarā ar informatīvā materiāla „Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)” publiskošanu. Materiālā ir saskatāmas radikālas pretrunas, kuru rašanos vēlamies noskaidrot un rast adekvātus risinājumus to novēršanā.
Liepājas Universitātes darbības pamats ir „Liepājas Universitātes attīstības stratēģija (2008–2018)” (apstiprināta 26.05.2008.), kas tiek aktualizēta, ievērojot jaunākos valsts un starptautiskos stratēģiskos dokumentus, tai skaitā – ārzemju ekspertu ieteikumus. Liepājas Universitātes studiju programmas ārējo novērtējumu ir saņēmušas kopš 1998. gada, kad valstī tika uzsākts studiju programmu akreditācijas process. Uzskatām, ka pāreja uz studiju virzienu vērtēšanu ir atbalstāma, tāpēc piedalījāmies Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”. 2011./2012. studiju gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi minētā projekta starptautisko ekspertu vērtējumu un rekomendācijas, kuras jau šajā studiju gadā tiek ņemtas vērā universitātes darbībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais materiāls „Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)” ir pretrunā ar ESF projekta darbības rezultātiem un demokrātijas un atklātības situācijā rada neizpratni par datu interpretāciju un tās iemesliem.
Atgādinām, ka AIP īstenotā projekta realizācijā ieguldīts vairāk kā miljons latu no ESF, kā arī valsts budžeta līdzekļiem. Darbības, kas apšauba projekta mērķu sasniegšanu, apšauba arī ESF projekta līdzekļu izmantošanu un rada risku izlietotāfinansējuma neattiecināšanai. IZM anonīmo ekspertu veiktā programmu „pārekspertēšana” rosina domāt par starptautisko ekspertu kompetences apšaubīšanu un pat par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu.
Uzskatām, ka ilgtspējīgas augstākās izglītības attīstīšanas un nodrošināšanas procesā ir nepieciešama atklātība, konsekvence un likumība, kā arī finanšu mērķtiecīga koordinācija, tāpēc likumā noteiktajā kārtībā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Izskaidrot IZM veiktā paralēlā pētījuma nepieciešamību pirms AIP īstenotā projekta darbības noslēguma.
2. Argumentēti pamatot informatīvajā materiālā aprakstītās metodikas izvēli.
3. Atklāt IZM ekspertu vārdus un institūcijas, kuras viņi pārstāv.
4. Sniegt pamatotu IZM augstākās izglītības attīstības stratēģiju reģionos, t. sk., Liepājas Universitātē.
Liepājas Universitāte uzskata, ka studiju kvalitātes pilnveide var notikt, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, taču pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija publiski pauž galvenokārt negatīvu vērtējumu par augstāko izglītību Latvijā, tādējādi neveidojot sabiedrības objektīvu izpratni par to.
Atklātā vēstule (*PDF dokuments)