Jaunumi:

Atpakaļ
Karlīna Mikne | Sabiedrisko attiecību daļa, 27.11.2014 00:00

Meistarklasē iepazīst līgavas pūru senatnē

Vakar Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārajā institūtā, Kūrmājas prospektā 13, notika meistarklase „Līgavas pūrs senatnē un mūsdienas”, kuru vadīja Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis un tā vadītāja Solveiga Pētersone.


Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki bija tērpušies Nīcas novada tautastērpos un ar īpašu latviešu tautas dziesmu sagaidīja un sveica skolēnus, studentus un folkloras interesentus. Arī latviešu kāzu tradīcijas un rituāli tika izdziedāti dažādās latviešu tautasdziesmās.


Lai radītu priekšstatu par latviešu kāzu tradīcijām, rituāliem, līgavas pūra sagādāšanu un dalīšanu, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Pētersone lasīja fragmentu no Nīcas hronikas, kas datēta 1922. gadā, rādīja kāzu fotogrāfijas no Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieku personīgajiem arhīviem. Arī ansambļa dalībniece Ilga pastāstīja, kā viņas tēvs sev sievu nolūkoja, Nīcas pūtēju kapelā spēlējot.


Meistarklases dalībniekiem bija iespēja gan apskatīt, gan aptaustīt Nīcas novada Otaņķu pūra saturu, ko piepildīja smalkas rakstainas zeķes, rakstaini un balti kāzu cimdi, rozīšu cimdi, lina krekli ar izšuvumiem, rakstainas villaines, izšūtas vīriešu jostas, svētku priekšauti, palagi, galdauti un daudzas citas turpmākajai dzīvei nepieciešamas lietas. Īpaša pūra sastāvdaļa bija blīvs un vērtīgs auduma gabals – skāteris –, ar kuru līgava apveltīja jauno vīru.


Noslēgumā Otaņķu folkloras ansamblis izspēlēja mičošanas norisi un novadīja rotaļu „Zaļā dārzā bijām mēs”.


Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) piedalās projekta “Latviešu godi Lejaskurzemē – vedību tradīcijas no senatnes līdz mūsdienām” īstenošanā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada martam.


Pavisam projekta laikā tiks realizētas 5 meistarklases par latviešu kāzu tradīcijām, piedaloties Lejaskurzemes etnogrāfiskajiem ansambļiem un folkloras kopām. Mērķauditorija – vecāko klašu skolēni, studenti, folkloras interesenti.


Projekts tiek realizēts ar Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūras pārvalde” finansiālu atbalstu.


FOTO