Aktuāls viedoklis

Atklāta vēstule Pāvelam Juram

Pēdējās nedēļās ir ļoti aktualizēts Liepājas Universitātes Studentu padomes priekšlikums par neuzticības izteikšanu rektoram. Akadēmiskā vidē, kāda valda universitātē, jebkura saprātīga viedokļa un priekšlikuma – lai cik tas būtu arī nepatīkams - izteikšana pati par sevi nav nekas nepieņemams. Diemžēl absolūti nepieņemams ir veids, kādā šis priekšlikums tiek virzīts un argumentēts. Rodas iespaids, ka priekšlikuma autoram Pāvelam Juram personiskās ambīcijas ir nostādītas augstāk par augstskolas nākotni, kas viņam ir absolūti vienaldzīga.


Akadēmiskā vidē konstruktīva kritika tiek pieņemta kā absolūta normāla parādība. Diemžēl no Pāvela neviens konstruktīvs priekšlikums kā no Senāta locekļa nav sagaidīts – tikai pilnīgs esošā noliegums un nemitīgs aicinājums visu sagraut.  Ko tad universitātei darīt pēc rektora atcelšanas? Kādas tad ir prasības, kas jaunajam rektoram būtu jāievēro? Vai atcelt universitātes jubilejas pasākumus? Vai aizvērt dabas un inženierzinātņu studiju programmas? Absurds! It īpaši, ja to iesaka valsts (!) augstākās izglītības iestādes pārvaldības institūcijas (kāds ir universitātes Senāts) loceklis.


Ja pastudējam Eiropas Savienības un Latvijas attīstības stratēģijas dokumentus 2014.-2020.gadam, tad ir redzams, ka pieprasījums pēc dabas un inženierzinātņu speciālistiem pieaugs vairāk nekā jebkurā citā nozarē.  Tas ir tikai normāli, ka universitāte „klausa” savam saimniekam, t.i. valstij, kas finansē universitātes darbību. Tiekoties ar vietējo ražošanas uzņēmumu vadību, vairākkārtīgi ir dzirdēts apgalvojums, ka viņiem „universitāte nav interesanta”, jo tā nesagatavo nepieciešamos speciālistus – inženierus. Summējot iepriekš minēto, rektoram būtu jāizsaka neuzticība, ja viņš neatbalstītu universitātē darbības nepieciešamās bāzes izveidei un atbilstošu pakalpojumu īstenošanai ražošanas uzņēmumiem.


Turklāt atgādināšu Pāvelam, ka no universitātei valsts piešķirtā budžeta ļoti neliela summa ir ieguldīta Dabas un inženierzinātņu fakultātes ēkas Kr.Valdemāra ielā 4 infrastruktūras attīstībā. Pati ēka ir Liepājas pašvaldības dāvinājums. To 2011.gadā pašvaldība bez atlīdzības nodeva universitātes īpašumā ar aicinājumu turpināt RTU Liepājas filiāles un Liepājas Valsts Tehnikuma aizsākto, kā arī uzturēt ēku kā sabiedriski nozīmīgu objektu. Tātad – vēl viena saistība, par ko rektors kā iestādes vadītājs ir atbildīgs. Auditoriju un laboratoriju aprīkojums ir iegādāts par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, tajā skaitā tā aparatūra, kas šobrīd tur tiek uzstādīta.


Nākamajā Eiropas Struktūrfondu plānošanas periodā (2014.-2020.) kopumā augstākajai izglītībai un zinātnei ir atvēlēti liels līdzekļu apjoms, taču universitātei par tiem vēl jāpacīnās, lai pie tiem piekļūtu. Tai jāpaveic daži mājas darbi, lai par sevi atgādinātu kā par kompetentu partneri iespējamajos projektu konsorcijos un sadarbības tīklos. Universitātes 60 gadu jubilejas pasākumi ir viens no instrumentiem, kā atlikušajā īsajā laika posmā to panākt. Diemžēl, tas maksā – no universitātes „iekšienes” raugoties – daudz, bet pēc Rīgas izcenojumiem - … Protams, jubilejas pasākumi garantē tikai labvēlīgu attieksmi no potenciālo partneru puses, bet negarantē simtprocentīgu finansējuma piesaisti. Taču bez tiem universitāte tikai „nīkuļos” kā tās sociālajiem partneriem „neinteresanta” izglītības iestāde. Vai to mēs gribam?


Par studentu viesnīcu. Universitāte gadiem ir ieguldījusi savu finanšu iespēju robežās līdzekļus tās uzturēšanai. Diemžēl Eiropas Struktūrfondi nav izmantojami šādiem mērķiem, to neparedz normatīvie akti. Līdzekļi studentu viesnīcas uzturēšanai piešķirti sabalansējot visas universitātes vajadzības. Atgādināšu, ka divu istabiņu remonts ir līdzvērtīgs vienas auditorijas remontam; viena istabiņa – pieciem projektoriem vai datoriem; tā varētu turpināt. Vai Pāvelam ir atbilde viesnīcā nedzīvojošajiem studentiem, kāpēc neko neuzlabo auditorijās, bet visu iegulda studentu viesnīcā (ja tādu lēmumu administrācija pieņemtu)?


Pāvels pareizi norāda, ka ir pieaudzis rektorāta darbinieku skaits. Taču viņš izliekas nepamanījis, ka tas nav palielinājisuniversitātes kopējos budžeta izdevumus. Tas nav arī bijis par iemeslu akadēmiskā personāla atalgojuma samazinājumam. Mācībspēku kopējā atalgojuma samazinājums ir saistīts ar mēģinājumu ieviest uz rezultātiem orientētas apmaksas sistēmu, t.i., samaksāt mācībspēkam par paveikto pēc plānoto rezultātu sasniegšanas. Tā ir normāla prakse pasaules universitātēs, kas Latvijā šobrīd pakāpeniski tiek ieviesta tikai atsevišķās augstskolās. Tādējādi mācībspēks saņem atalgojumu ne tikai par ikdienas darbu, bet var pretendēt uz papildus samaksu par izcilību. Un atkal – universitātes kopējās izcilības rādītāji būs noteicošie Eiropas Struktūrfondu līdzekļu un valsts piešķirtā papildus finansējuma apjomam universitātes attīstībai 2014.-2020.gadā.


Par rektora darba stilu var diskutēt un spriest dažādi. Taisnība, viņš pa gaiteņiem nestaigā, lai ar katru darbinieku un studentu aprunātos, taču – no šādām sarunām arī neizvairās. Turklāt rektors nav vienīgais vadošais darbinieks administrācijā – vēl ir prorektori un fakultāšu dekāni. Tieši dekanātiem ir vistiešākā komunikācija ar studentiem un fakultātes mācībspēkiem; savukārt, dekāniem vismaz reizi nedēļā tiek organizētas sanāksmes.


Esmu novērojis, ka Pāvelam ļoti patīk izmantot frāzi „lēmējvara saplūdusi ar izpildvaru”. Taču jāatgādina, ka pēc augstskolu likuma nemaz savādāk nevar būt, jo – (1) par rektoru var kļūt tikai profesors, kas ir pakļauts kādas fakultātes dekānam, (2) arī prorektori un rektora vietnieki var būt tikai no akadēmiskā personāla vidus, (3) rektors pēc likuma ir Senāta loceklis, tā varētu vēl turpināt. Protams, ja universitāti skatām pēc biznesa organizācijas līdzības, tad šim apgalvojumam būtu pamats. Taču universitātes akadēmiskā vide darbojas pēc citiem principiem, kuru izzināšana un izpratnes iegūšana Pāvelam vēl priekšā (cerams).


Augstskolu akadēmiskais personāls, pie kā piederu arī es, parasti izturas ar cieņu pret oponentiem ar cerībām, ka viņa argumentiem ir racionāls pamatojums un konstruktīvs (nevis sagraujošs) mērķis. Tāpēc – novēlu Pāvelam iemācīties elementāras pieklājības normas (un izmantot tās Senāta sēdēs) un akadēmiskās etiķetes pamatprincipus.

 

Dzintars Tomsons,

 

Liepājas Universitātes
rektora vietnieks attīstības jautājumos.