LiepU grāmatasLatviešu valodas katedrā var iegādāties Liepājas Universitātes izdevumus
Kalme, Vilma. Nelokāmās vārdšķiras latviešu literārajā valodā. Mācību līdzeklis. Liepāja : LiePA, 2001. 88 lpp. ISBN 9984-654-70-2
Ls 0,59 Mācību līdzeklī ir ietverta daļa no latviešu literāras valodas morfoloģijas kursa: dots piecu nelokāmo vārdšķiru (apstākļa vārdu, prievārdu, saikļu, partikulu, izsauksmes vārdu) morfoloģiskais raksturojums. Laumane, Benita. Smalki lija zelta lietus: Dabas parādību nosaukumi latviešu valodā, I. Liepāja : LiePA, 2005. 414 lpp. ISBN 9984-754-49-9 Ls 3,85 Grāmatā apkopots plašs un daudzveidīgs latviešu valodas leksikas materiāls – ar dabas parādībām un laikapstākļiem saistīti nosaukumi no latviešu 17.–21. gs. leksikogrāfiskajiem avotiem un mūsdienu izloksnēm. Leksika analizēta semantiskā, cilmes un areālā aspektā. Lasītajam ir iespēja pārliecināties par minētās leksikas bagātību latviešu valodā – raibajās sinonīmu rindās atrodami gan literārie nosaukumi, gan apvidvārdi, cilmes ziņā mantoti, latviskas cilmes nosaukumi un aizguvumi, neitrāli un emocionāli iekrāsoti vārdi, poētismi, arhaismi un jaunvārdi. Pīrāga, Mirdza. Skrundas izloksnes apraksts. Zin. red. I. Ozola. Liepāja : LiePA, 2006. 144 lpp. ISBN 9984-754-72-3 Ls 1,10 Autore pētījusi savas dzimtās vietas izloksni. Fonētikas un morfoloģijas aprakstam M. Pīrāga izmantojusi latviešu dialektoloģijā tradicionālo plānojumu. Izdevumā saglabātas autores dotās atsauces un literatūras norādes. Leksikas apskatā nozīmju skaidrojums, gramatiskās norādes un piezīmes par atsevišķu vārdu lietojumu dotas autores iecerētajā apjomā. Izdevumā pilnībā iekļauti Mirdzas Pīrāgas izstrādātie secinājumi par Skrundas izloksni 20. gs vidū un 21. gs sākumā, kā arī nodaļa „Skrundas izloksne atmiņās” un pielikuma teksti. Lauze, Linda. Izpētes materiāla vākšana sociolingvistikā. Metodiski norādījumi. Liepāja : LiePA, 2008. 64 lpp. ISBN 978-9984-821-36-8 Ls 1,76 Metodiskie norādījumi balstās uz autores praktisko pieredzi gan promocijas darbā, gan pētniecības projektu darbā, gan LiepU studiju darbu vadīšanā. Metodiskie norādījumi ir paredzēti studentiem, kas sociolingvistikas kursā veic kādu praktisku uzdevumu vai kas raksta studiju darbu – kursa darbu, bakalaura darbu, maģistra darbu vai promocijas darbu – sociolingvistikā. Doti ieteikumi runas situācijas aprakstam, anketēšanai un intervēšanai. Šos norādījumus var lietot skolēni zinātniski pētniecisko darbu izstrādē, kā arī citi interesenti. Pīrāga, Mirdza. Mācot un mācoties latviešu valodu. Sast. Biruta Petre. Liepāja : LiePA, 2008. 89 lpp. ISBN 978-9984-821-33-7 Ls 1,73 Krājumā ievietoti skolotājas Mirdzas Pīrāgas raksti par valodas tīrību, pareizību un daiļskanību. Raksti bijuši publicēti laikā no 1990. līdz 2005. gadam laikrakstā „Saldus Zeme”, tajos autore izsekojusi problēmām, kas saistīti ar valodas lietošanu. Teksti veidoti populārzinātniskā valodā, ar interesi lasāmi un viegli uztverami. Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 12 (1). Liepāja : LiePA, 2008. 324 lpp. ISSN 1407-4737 Ls 3,17 Kopš 2008. gada rakstu krājums „Vārds un tā pētīšanas aspekti” iznāk divos sējumos. 12 (1) laidienā apkopoti 16 raksti (J. Baldunčiks, I. Bernota, G. Bērziņa, J. Bērzmārtiņa, B. Bušmane, G. Elksnīte, B. Gliwa, A. Kaukiene un J. Laučiute, N. Litevkiene, L. Markus-Narvila, L. Piete, A. Platace, S. Rapa, M. Smiltena, A. Stafecka, I. Teilāne) nodaļā „Vārda diahroniskais un areālais aspekts” un 13 raksti (T. Bicjutko, L. Bišofa, M. Brēde, I. Brigzna, B. Ivulāne, N. Jurgaitiene, A. Kalnača, I. Lokmane, I. Saukāne, A. Ščucka, A. Upmane, I. Urbanoviča, B. Uzija) nodaļā „Vārds gramatikā un stilistikā”. Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 12 (2). Liepāja : LiePA, 2008. 277 lpp. ISSN 1407-4737 Ls 2,93 Rakstu krājumā 12 (2) publicēti 26 raksti tēmās „Valoda un vide”, „Terminoloģija”, „Tulkošanas problēmas”. To autori ir V. Adminiene un E. Jurkoniene, M. Baltiņš, S. Čeirane, J. Dorošenko, Dz. Hirša, N. Jurgaitis, I. Karapetnaja un L. Iļjinska, L. Karpinska, I. Kramiņa, D. Liepa, D. Liepiņa, I. Liokumoviča, D. Pavlovska, M. Platonova, S. Polkovņikova, V. Rudziša, J. Sīlis, V. Skujiņa, T. Smirnova, I. Sproģe, T. Stoikova, S. Šušinskiene un D. Roikiene, D. Valentiene, I. Zariņa, I. Zuicena, V. Žīgure. Strautiņa, Vaira, Šulce, Dzintra. Mūsdienu latviešu valodas fonētikas, ortoepijas un ortogrāfijas vingrinājumu krājums. Pārstrādāts un papildināts 4. izdevums. Liepāja : LiePA, 2009. 47 lpp. ISBN 978-9984-821-53-5 Ls 0,69 Vingrinājumu krājums ir veidots kā pielikums mācību grāmatai – V. Strautiņa, Dz. Šulce „Latviešu literārās valodas fonētika, ortoepija un ortogrāfija”. Vingrinājumu krājumam ir šāda uzbūve: attiecīgās tēmas sākumā ir izvirzīti svarīgākie teorijas uzdevumi, tālāk ir doti vingrinājumi, kam pēc vajadzības ir pievienoti komentāri vai metodiski norādījumi, kas var atvieglot uzdevumu veikšanu, kā arī sekmēt teorētiskās vielas izpratni un apguvi. Beitiņa, Maigone. Mūsdienu latviešu literārās valodas sintakse: Lekciju kurss filoloģijas studentiem. Liepāja : LiePA, 2009. 239 lpp. ISBN 978-9984-821-79-5
Ls 3,43
„Lekciju kurss tika izstrādāts un docēts pedagoģiskajā augstskolā, paturot prātā skolas mācību procesu, pedagoģiskos uzskatus, metodisko sistēmu, taču augstskolas kurss nav veidots kā paralēle skolu gramatikas grāmatām, ne kā skolu programmās paredzētās vielas papildinājums, paplašinājums, bet gan kā latviešu valodas sintakses sistēma no autores viedokļa. Grāmata domāta cilvēkam, kas pats mācās izprast latviešu valodu un gatavojas to kādam mācīt.” (Autore M. Beitiņa grāmatas priekšvārdā) Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 13 (1). Liepāja : LiePA, 2009. 335 lpp. ISSN 1407-4737 Ls 4,14 Rakstu krājuma 13 (1) nodaļā „Vārds gramatikā un stilistikā” publicēti I. Auziņas, Dz. Bondas un D. Markus, I. Breņķes, A. Butānes, J. Chojnickas, I. Freibergas, I. Indričānes, B. Ivulānes, A. Kalnačas, I. Koškina un T. Stoikovas, I. Kuplās, D. Laivenieces, I. Lokmanes, A. Meisteres, D. Nītiņas, L. Olderes, A. Rozes, G. Smiltnieces, I. Šmideberga, I. Urbanovičas, I. Zuicenas raksti. Nodaļā „Vārda diahroniskais un areālais aspekts” publicēti B. Bankavas, M. Beitiņas, J. Bērzmārtiņas, I. Brīgznas, B. Bušmanes, G. Elksnītes, B. Gliwas, I. Jansones, R.Kregžda, B. Laumanes, I. Miglas, Ā. Ozolas, I. Ozolas, L. Pietes, E. Skrūzmanes, A. Stafeckas. I. Zuģickas raksti. Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums, 13 (2). Liepāja : LiePA, 2009. 321 lpp. ISSN 1407-4737 Ls 3,96 Rakstu krājumā 13 (2) publicēti raksti par tēmām „Valoda un vide”, „Terminoloģija” un „Tulkošanas problēmas”. Rakstu autori ir J. Baldunčiks, L. Bišofa, A. Blūmane, M. Brēde, D. Bulzgiene, I. Cīrule, G. Dreijers, A. Dubova, I. Grietēna, L. Iļjinska un Z. Seņķo, D. Joma, M. Kaltigina un I. Ratniece, L. Karpinska, A. Kauliņa, E. Krasovska, V. Krugļevskis, L. Lauze, M. Leitāne, D. Liepa, D. Liepiņa, I. Liokumoviča, G. Ločmele, N. Maskaļūniene, A. Mutore, T. Navicka, D. Pavlovska, K. Politere, A. Platace, M. Platonova, I. Pūtele, B. Saulīte, J. Sīlis, V. Skujiņa, M. Smiltena, T. Smirnova, D. Straupeniece, I. Straupmane, M. Valpētere, B. Uzija.
Literatūras katedrā
var iegādāties Liepājas Universitātes izdevumus
B.Kalnačs. Etīdes latviešu drāmas vēsturē. 2008.
Ls 3,05
„Latviešu drāmas vēstures etīdes” ir sakārtotas no rakstiem, kas publicēti dažādos izdevumos laika posmā no 1994. līdz 2008.gadam, mēģinot izprast drāmas attīstības kopsakarības. 11 publikācijās koncentrēta uzmanība uz nozīmīgiem latviešu drāmas attīstības periodiem, sākot ar 20.gadsimta sākuma drāmu līdz 20.gadsimts 40.− 80.gadu dramaturģijai.
B.Kalnačs. Modernisma drāma Vācijā. 2002.
Ls 1,25
Grāmatā analizēts vācu literatūras attīstības process 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta divās pirmajās desmitgadēs. Aplūkotas gan vācu literārā dzīves parādības, būtiski kultūrvēsturiski dati un jautājumi par literatūras nozīmīgākajām tendencēm, gan arī atsevišķu autoru (G.Hauptmanis, H.Zūdermanis, F.Vēdekinds, G.Kaizers) daiļrade.
B.Kalnačs. Vīnes modernisms. 2005.
Ls 1,02
19. un 20.gadsimta mijā Austroungārijas galvaspilsēta Vīne bija viens no vāciski rakstītās literatūras nozīmīgākajiem centriem. Grāmatā iezīmētas Vīnes kultūrvēsturiskās situācijas aprises, kā arī aplūkotas 19./20.gs. mijas nozīmīgāko Vīnes dramatiķu – Artura Šniclera un Hugo fon Hofmanstāla darbi.
Z.Gūtmane. Tautas vadoņa tēls Raiņa nepabeigtajā traģēdijā „Kajs Grahs”. Intertekstualitātes meklējumi. 2004.
Ls 1,13
Pētījuma pamatā ir disertācija „Varas tēmas interpretācijas Raiņa nepabeigtajā traģēdijā „Kajs Grahs” un Mārtiņa Zīverta nepabeigtajā lugā „Ifigenija”. Darbs veltīts varas tēmas un ar to saistīto antīko motīvu interpretācijas salīdzinājumam Raiņa un M.Zīverta nepabeigtajās lugās, abu latviešu dramaturgu lugu tekstu iespējamo intertekstuālo saspēļu meklējumiem.
Ls 1,52 Pētījuma uzmanības lokā Klāva Elsberga, Pētera Brūvera, Amandas Aizpurietes, Annas Rancānes, Māra Melgalva un Gutara Godiņa dzeja, kas iekļauta laikā no 1980.līdz 1991.gadam izdotajās dzejas grāmatās. Atziņas par eksistenciālisma, sirreālisma un simbolizācijas aprisēm 80.gadu jauno autoru dzejā, savdabībām dzejoļu pierakstu veidā.
A.Grīnvalde. Franču romantisma literatūra 19.gadsimtā. 2002.
Ls 3,66
Grāmatā raksturotas 19.gadsimta romantisma literatūras iezīmes, franču romantisma literatūras attīstības etapi un nozīmīgākie dzejas, prozas un dramaturģijas darbi F.R. de Šatobriāna, A.L.Ž. de Stālas, A. de Viņī, A.Dimā (tēva), Ž.Sandas un V.Igo daiļradē.
Ls 3,47 1.daļa - Ls 1,80; 2.daļa - Ls 1,30 Aktuālas problēmas literatūras zinātnē, 12. 2007.
Ls 1,85 1.daļa -Ls 1,72; 2.daļa- Ls 1,02 Aktuālas problēmas literatūras zinātnē, 14. 2009. Ls 2,64 Aktuālas problēmas literatūras zinātnē, 15. 2010. Ls 4,32
Krājumi piedāvā rakstu sērijas vairākos ar literatūru un folkloru saistītos pētniecības laukos: Baltijas reģiona literatūra: vēsture un mūsdienas, salīdzināmā literatūrpētniecība, literatūra un filozofija, literatūra un teātris, folklora un mitoloģija.
Vispārīgās pedagoģijas katedrā
var iegādāties
Liepājas Universitātes izdevumu
B.Vikmane. Socializācija ģimenē. 2009.
Ls 3.65
Socializācijas jēdziens grāmatā aplūkots kā personības attīstības process un rezultāts (veiksmīga-neveiksmīga socializācija, sociālā adaptācija - ezadaptācija), raksturota mūsdienu ģimeņu tipoloģija un socializācijas roblēmas tajās, piemēram, sociālo lomu ģimenē (dzīvesbiedru lomas, ecāku lomas, bērnam uzspiestās lomas, dzimumlomas) apguve un problēmas. īdz ar to raksturotas sociālpedagoģiskā darba iespējas ģimeņu resocializācijā, papildinot ar daudzveidīgiem materiāliem praktiskai arbībai ar vecākiem un bērniem. |
Šodien @LiepU sākas vērienīga starptautiska zinātniska konference „Izglītība un pilsoniskā sabiedrība” http://ow.ly/2zW6h 06.09.2010 09:40:01 |